Klimata pārmaiņu mazināšanai divos projektos pieejami ap 20 miljoni eiro 1
No Eiropas Komisijas 101,2 miljonus vērtās vides un klimata pasākumu programmas “Life” 8,7 miljoni tiek Latvijai. Programmas koordinators no Latvijas puses būs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas “Life” ietvaros tiks atbalstīti 10 liela mēroga vides un klimata projekti deviņās dalībvalstīs, tādējādi palīdzot Eiropai pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku un klimatneitralitāti.
Šie projekti tiks īstenoti Kiprā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Latvijā, Slovākijā, Čehijā un Spānijā, informē Eiropas Komisija. Latvijas projekta kopsumma ir 14,6 miljoni eiro, programmas devums – 8,7 miljoni eiro.
Latvijas projekts skar ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus.
Tā mērķi ir samazināt pilsētu notekūdeņu radīto piesārņojumu, ierobežot minerālmēslu ieplūšanu ūdeņos no lauksaimniecības un mežu zemēm, īpašu uzmanību pievēršot tieši fosforu saturošo minerālmēslu ieplūšanas ierobežošanai, samazināt riskus, ko apdraudētajām ūdenstilpēm rada hidroloģiskās un morfoloģiskās pārmaiņas, ko rada lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas, veidot ūdens baseinu plānošanas un novērošanas sistēmu, kā arī palielināt sabiedrības informētību par minētajām problēmām un uzlabot normatīvo dokumentu kvalitāti.
Programma “Life” ir ES instruments vides aizsardzības un klimata aizsardzības pasākumu finansēšanai.
Tā darbojas kopš 1992. gada un ir līdzfinansējusi vairāk nekā 5400 projektu visā Eiropas Savienībā un trešajās valstīs. Vienmēr vienlaikus tiek īstenoti aptuveni 1100 projektu.
Budžets 2014.–2020. gadam ir noteikts 3,4 miljardu eiro apmērā pašreizējās cenās. “Life” integrētie projekti tika ieviesti 2014. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot atbilstību galvenajiem ES vides, dabas un klimata tiesību aktiem.
Nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027.gadam Komisija ierosina “Life” finansējumu palielināt par gandrīz 60%.
Piesārņoto teritoriju sanācijai – 11 miljoni
Vienlaikus kļuvis zināms, ka klimata pārmaiņu politikas izstrādei un piesārņoto teritoriju sanācijai būs pieejami 16,47 miljoni eiro – to nosaka valdības apstiprinātie un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” īstenošanas noteikumi.
Plānots, ka ar programmas palīdzību tiks risināti klimata un vides jomās aktuāli jautājumi, īstenojot divus iepriekš noteiktos klimata pārmaiņu politikas integrācijas projektus un piesārņoto vietu sanācijas projektu atklātu konkursu.
Atklātajā projektu konkursā “Ar vēsturiski piesārņotajām teritorijām saistīto risku samazināšana” plānots atbalstīt vēsturiski piesārņotu vietu sanāciju, tiks attīrītas teritorijas un samazināts kaitīgās ietekmes radītais risks cilvēku veselībai, videi un bioloģiskajai daudzveidībai. Projektu īstenošanai pieejamais līdzfinansējums būs 11 miljoni eiro.
Klimata pārmaiņu iekļaušanai 2 miljoni
Savukārt VARAM projektā “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” paredzēts izstrādāt un ieviest instrumentus klimata pārmaiņu politikas integrācijai nozaru un reģionālajā politikā.
Tostarp plānots izstrādāt reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmu un elektronisko datu bāzi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm. Tāpat plānots uzlabot nacionālo brīdināšanas sistēmu un iegūt jaunākos datus par Latvijas krasta eroziju un citus datus. Šīs programmas līdzfinansējums plānots 2,18 miljonu eiro apmērā.
Turklāt Zemkopības ministrija saņems 1,83 miljonus eiro, lai projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” laikā veiktu pasākumus, kas uzlabos klimata politikas plānošanu un atjaunos valsts augsnes datus, tādējādi veicinot ilgtspējīgu zemes resursu pārvaldību un stiprinot spējas pielāgoties klimata pārmaiņām.
Šīs programmas īstenošana sākusies jau 2018. gada janvārī un ilgs līdz 2024. gada 31. decembrim. Šī gada laikā plānots organizēt programmas atklāšanas pasākumu, kā arī izsludināt atklāto konkursu, bet 2021. gadā – parakstīt projektu īstenošanas līgumus.
