Invazīvās sugas – drauds Latvijas dabai 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielākā daļa invazīvo sugu Latvijā pirmoreiz savvaļā konstatētas pirms vairāk nekā pusgadsimta, taču strauji izplatīties sākušas tikai pagājušā gadsimta beigās. Galvenokārt tās ieceļojušas no Ziemeļamerikas un Tālajiem Austrumiem, kur ir Latvijai līdzīgi klimatiskie apstākļi.
Daļa sugu ieviesušās vai mērķtiecīgi introducētas no Dienvideiropas un Centrālās Eiropas (sarkanais plūškoks), Vidusāzijas un Kaukāza (sīkziedu sprigane, Sosnovska latvānis) un Dienvidu puslodes (sīkgalvītes, parastā līklape), atklāj botāniķe Agnese Priede.
No kurienes ceļas problēmas
Kaut gan regulārs monitorings nenotiek, pateicoties augu aizsardzības speciālistu, botāniķu un iedzīvotāju vērībai, Latvijā ik gadu konstatē vienu vai divas jaunas svešzemju izcelsmes augu sugas. Vairākums invazīvo augu sugu ieviesušās nejauši, izmantojot dažādus transporta ceļus (dzelzceļus, autoceļus, ūdensteces) vai arī pārgājušas savvaļā no krāšņumdārziem.
“Būtiska loma svešzemju sugu izplatībā ir dabiskiem migrācijas koridoriem – ūdenstecēm, jūras krastam. 21. gadsimtā, mainoties kravu pārvadāšanas veidiem un intensitātei, mazāk sugu ieceļo no Austrumeiropas un Vidusāzijas, vairāk – no Eiropas dienvidiem un rietumiem pārsvarā kā dekoratīvi, bet potenciāli invazīvi krāšņumaugi un lauksaimniecības kultūras (sēklas, stādmateriāli), līdz ar to nejauši ievedot arī nezāles. Invazīvās augu sugas pārsvarā savairojas antropogēni ietekmētās teritorijās – apdzīvotās vietās, gar autoceļiem un dzelzceļiem, nezālienēs, retāk – mazapdzīvotos apvidos ar augstu dabisko biotopu (mežu, purvu) īpatsvaru un intensīvas lauksaimniecības rajonos.”
Botāniķe uzsver, ka nevajadzētu visām citzemju augu sugām piekarināt invazīvas sugas birku, jo Latvijā no aptuveni 633 savvaļā pārgājušām svešiniecēm tikai pāris desmitu uzskatāmas par apdraudējumu vietējiem biotopiem. Pārējās sugas sastopamas reti un savvaļā pāriet tikai stādījumu tuvākajā apkaimē, nespējot plašāk izplatīties klimata dēļ. Atslēgas vārds ir tieši agresivitāte, tāpēc izgāztuvēs nereti sastopamos dārza augus, piemēram, narcises vai kartupeļus, par invazīviem augiem nevar nosaukt.
Draudi iezemiešiem nopietni
Ar LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 468 apstiprinātajā invazīvo augu sugu sarakstā šobrīd iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden). Agnese Priede uzskata, ka bez tā īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl vismaz 10–15 invazīvajām sugām, kuras ar likumu būtu ierindojamas šajā sarakstā. No lakstaugiem – puķu sprigane, Kanādas un milzu zeltgalvīte, Japānas un Sahalīnas dižsūrene, blīvā skābene.
No kokaugiem – krokainā roze, vārpainā korinte, ošlapu kļava, pabērzu smiltsērkšķis, pīlādžlapu sērmūkšspireja, bet no sūnām – parastā līklape. Viņa atzīst, ka šāda paplašināta saraksta veidošanā būtu jāiesaista iespējami plašāks ekspertu loks. “Ņemot vērā klimata pārmaiņas un jaunu sugu ierašanos Latvijā ar un bez cilvēka starpniecības, šāds saraksts ir reāla nepieciešamība. Mums vajadzētu ņemt piemēru no citām Eiropas valstīm, kaut vai no kaimiņiem igauņiem, kur invazīvo augu sugu “melnie” un “pelēkie” saraksti jau pastāv.”
Draudi mūsu ekosistēmām var būt gan tieši, gan pastarpināti. Ja svešajai sugai nav dabisku ienaidnieku vai regulējošo faktoru, tā var ātri savairoties un pārņemt plašas teritorijas. Vietējiem savvaļas augiem vai dzīvniekiem nepieciešams ilgāks laiks, lai izveidotu pašaizsardzību, parasti tie nespēj konkurēt ar iebrucējiem. “Piemēram, puķu sprigane mitrās upju un ezeru piekrastēs veido lielas un blīvas audzes, kur vairums vietējo augu iznīkst. Ar laiku šādās vietās aktivizējas krastu noskalošanās procesi, jo vairs nav to augu, kuri ar savām saknēm stabilizēja krastus. Mežos izveidojušās puķu sprigaņu audzes pārmāc jaunos kociņus un palēnina meža atjaunošanos.”
Agnese Priede domā, ka ir svarīgi pievērst uzmanību arī tādām sugām, kas ir invazīvas mūsu dienvidu kaimiņvalstīs, jo, pasiltinoties klimatam, tās var ātri kļūt agresīvas arī Latvijā. Viņa vērš uzmanību uz upju krastiem un jūras piekrastes kāpām kā augsta riska teritorijām, kurās invazīvās sugas var negatīvi ietekmēt gan kāpas un palieņu zālājus, gan tiem raksturīgās, it īpaši aizsargājamās sugas.
Pie vainas globālās pārmaiņas
Pārsvarā invazīvās sugas izplatās cilvēka darbības dēļ, bieži tas notiek neapzināti. Mūsdienu pasaulē cilvēkiem iespējams ļoti ātri apceļot pasauli un tikpat ātri no vienas pasaules malas uz otru pārvietot dažādas preces, paķerot līdzi arī nelūgtus ciemiņus, kas sākumā grūti pamanāmi. Kuģi balasta ūdenī var pārvadāt ūdens organismus, kukaiņi – pārvietoties ar transportēšanai paredzētajām koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Augu sēklas – pielipt pie mūsu apaviem vai auto riepām. Taču lielāko daļu no invazīvajām sugām cilvēki ieved paši, par sekām pat nenojaušot. Ja ceļojuma piemiņa – eksotisks augs vai jauks mājdzīvnieks – laika gaitā spēj pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem, izkļūstot savvaļā, tas sāk nekontrolēti izplatīties. Dažreiz par invazīvām sugām kļūst tīši vai nejauši dabā izlaisti dzīvnieki, piemēram, jenotsuns, Amerikas signālvēzis, sarkanausu bruņurupucis. Savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma un intensitātes izmaiņas veicina dažu dzīvo organismu areāla paplašināšanos.
Jāsakārto sistēma
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 467 “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi” 15. pantu invazīvo sugu ievešanu no trešajām valstīm (tām, kuras nav ES dalībvalstis) uz Latvijas robežas kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Šādu sugu ievešana ir iespējama tikai zinātniskiem mērķiem ar speciālu Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izdotu atļauju. PVD informē, ka nav konstatēts neviens gadījums, kad kāds būtu mēģinājis ievest Sosnovska latvāni, kurš pagaidām ir vienīgais, kas oficiāli atzīts par invazīvo augu sugu Latvijā. Citu invazīvo augu sugu kontrole netiek veikta. Tāpat īpaši nekontrolē augus, kuri tiek pārvadāti ES robežās.
Latvija ir parakstījusi starptautiska līmeņa līgumus, tostarp Starptautisko augu aizsardzības konvenciju, līdz ar to uzņemoties saistības un atbildību par noteiktām dabas vērtībām un to saglabāšanu. Latvijai ir saistošas Eiropas Savienībā pieņemto likumu normas, un invazīvo sugu kontrolei un ierobežošanai jāpievērš lielāka uzmanība, uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes “LIFE – IP LatViaNature” projekta invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska. “Šobrīd Latvijā normatīvais regulējums ir virzīts tikai uz invazīvajām augu sugām, bet attiecībā uz invazīvajām dzīvnieku sugām noteikumu nav. Esošā pārraudzības sistēma ir sadrumstalota. Augu izplatību uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests, bet invazīvie dzīvnieki mazliet pieminēti Valsts meža dienesta Medību noteikumos. Tādēļ svarīgi sakārtot likumdošanu, lai būtu skaidrība, kura iestāde un par ko ir atbildīga. Lai mērķtiecīgi un produktīvi varētu cīnīties ar invazīvajām sugām un valsts iedzīvotājiem nepaliktu iespaids, ka viņiem jācīnās vieniem pašiem, kā tas pašlaik notiek ar Spānijas kailgliemežiem.”
Jācīnās visiem kopā
Par cīņu ar latvāņiem jau rakstīju 9. maija “Latvijas Avīzes” numurā. Citas invazīvās sugas apkarotas tiek reti un fragmentāri vai arī tām vispār vēl netiek pievērsta uzmanība. “Invazīvās sugas nevar iznīdēt vienā reizē. Tas ir regulārs un nepārtraukts darbs, pretējā gadījumā uz sekmēm velti cerēt,” tā Agnese Priede.
Invazīvo augu ietekmes bīstamība ir samērā daudzveidīga. Īpaši jutīgi ir dabiskie biotopi – jūras piekrastes kāpas un upju palienes, kur, piemēram, puķu spriganes un dižsūrenes, veidojot vienlaidus audzes, rada noēnojumu. Šādās vietās vairs nespēj augt graudzāles, neveidojas velēna, palu laikā pastiprināti izskalojas augsne, palielinot upju krastu eroziju. Savukārt, notiekot erozijai, ūdeņos ieskalojas palieņu augsnēs esošās barības vielas, radot virszemes ūdeņu eitrofikāciju – ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu palielināšanās dēļ ekosistēmā izraisītu paaugstinātu augu augšanas un atmiršanas intensitāti. Lai veiksmīgi cīnītos ar invazīvajām sugām, vislabāk kombinēt dažādas apkarošanas metodes – pļaušanu, ravēšanu, uzaršanu, izciršanu, sakneņu izrakšanu, apstrādi ar herbicīdiem, nelabvēlīgu apstākļu (noēnojuma, mitruma režīma maiņas) radīšanu.
Kas ir kas?
Invazīvās sugas
Invazīvs tulkojumā no angļu valodas nozīmē agresīvs, uzbrūkošs. Invazīvas sugas ir tādas svešzemju sugas, kas, nonākušas jaunā vidē, var sākt strauji vairoties un izplatīties, nomācot vietējās sugas un radot apdraudējumu gan ekosistēmām, gan cilvēkiem.
Invazīvās sugas var būt jebkura veida dzīvi organismi – augi, dzīvnieki, kukaiņi, zivis, sēnes, baktērijas vai pat sēklas.
Plašāk zināmais invazīvās sugas piemērs Latvijā ir latvāņi, bet pasaulē – truši. Austrālijā ievesto trušu populācija ir sasniegusi simts miljonus un ik gadu prasa simtiem miljonu dolāru to apkarošanai.
Invazīvās sugas ir otrs būtiskākais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis pēc biotopu izmaiņām.
Kas ir kas?
Invazīvo augu sugas Latvijā
Ošlapu kļava (Acer negundo)
Vārpainā korinte (Amelanchier spicata)
Plūmjlapu aronija (Aronia prunifolia)
Vītollapu miķelīte (Aster salignus)
Dzeloņainais gurķis (Echinocystis lobata)
Sudraba eleagns (Elaeagnus argentea)
Kanādas elodeja (Elodea canadensis)
Dziedzerstublāja kazroze (Epilobium adenocaulon)
Austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)
Parastā līklape (Campylopus introflexus)
Spožā klintene (Cotoneaster lucidus)
Skarainā ģipsene (Gypsophila paniculata)
Topinambūrs (Helianthus tuberosus)
Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophaë rhamnoides)
Puķu sprigane (Impatiens glandulifera)
Sīkziedu sprigane (Impatiens parviflora)
Tatārijas salāts (Lactuca tatarica)
Parastais ligustrs (Ligustrum vulgare)
Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus)
Mājas ābele (Malus domestica)
Pieclapiņu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia)
Bastarda tūsklape (Petasites hybridus)
Japānas dižsūrene (Reynoutria japonica)
Sahalīnas dižsūrene (Reynoutria sachalinensis)
Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia)
Krokainā roze (Rosa rugosa)
Blīvā skābene (Rumex confertus)
Melnais plūškoks (Sambucus nigra)
Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa)
Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis)
Milzu zeltgalvīte (Solidago gigantea)
Pīlādžlapu sērmūkšspireja (Sorbaria sorbifolia)
Goblapu spireja (Spiraea chamadrifolia)
Baltais grimonis (Swida alba sin. Cornus alba)
Atvasainais grimonis (Swida sericea sin. Cornus stolonifera)
Sastādījusi Agnese Priede
EKSPERTA VIEDOKLIS
Ar invazīvajām sugām jācīnās mērķtiecīgi
Iveta Jakubāne, malakoloģe Daugavpils Universitātes zinātniskā asistente: “Satraucoša ir situācija ar Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) izplatību Latvijā. Pie mums ir apstiprinātas vairāk nekā simt trīsdesmit šī gliemja atradnes lielākoties Latvijas centrālajā daļā – Kurzemē un Vidzemē, bet dažas atradnes konstatētas arī Latgalē. No 2018. gada Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi veic invazīvo sugu monitoringu, kura ietvaros tiek apsekotas šī gliemja atradnes, novērtēta invāzijas pakāpe un galvenie sugas izplatības ceļi.
Spānijas kailgliemeži sāk intensīvi baroties un strauji augt, iestājoties siltam laikam pavasarī. Vasaras otrajā pusē, kad viņiem iestājas dzimumbriedums, tie sāk dēt olas. Gliemji dzīvo vienu gadu, tāpēc to dzīves uzdevums ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Labvēlīgos apstākļos olu dēšana var sākties jau jūlija beigās un turpināties līdz pat decembrim atkarībā no ziemas iestāšanās brīža. Viens īpatnis sezonas laikā spēj izdēt līdz pat piecsimt olu. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt dažādu kultūraugu un mājlopu slimību ierosinātājus, un ir starpsaimnieks vairākām suņu un kaķu dzimtas dzīvnieku parazītu sugām.
Cīņa ar Spānijas kailgliemežiem ir jāuzsāk jau no agra pavasara, lai iznīcinātu pēc iespējas lielāku īpatņu skaitu līdz brīdim, kad tie sāks dēt olas. Gliemežu apkarošanai var izmantot vairākas metodes, kuras kombinējot iegūstami labi rezultāti.
Tā kā Spānijas kailgliemezis Latvijā lielākoties ievazāts ar stādu un augsnes palīdzību, pirms dekoratīvo stādu iegādes nepieciešams pārliecināties, vai tur neslēpjas nepieauguši kailgliemeži vai to olas. Pirmā šīs invazīvās sugas atradne tika konstatēta 2009. gadā Pastendē (Talsu nov. Ģibuļu pag.), un vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka kailgliemeži šurp atceļojuši ar baļķu kravām no Vācijas, jo netālu atradusies kokzāģētava.”
Kas jūsuprāt ir invazīvā suga?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
