Invalīdus VID soda par strādāšanu 12
Pārstāvot vairākus radošos invalīdus, Valkas novada iedzīvotāja, 2. grupas invalīde Ērika Podniece (attēlā) vērsās “LA” redakcijā, ceļot trauksmi par samazināto patentmaksu, kas ļautu piepelnīties invalīdiem.
“Lūdzam – ļaujiet strādāt”
“Pašreiz mums, invalīdiem, ir liegta jebkura iespēja piedalīties ar saviem izstrādājumiem tirgus apritē un uzlabot savu ne tik “spīdošo” materiālo stāvokli. Tas arī būtu papildu motivējums nenolaist rokas un integrēties sabiedrībā,” skaidro Ērika Podniece. Tā vietā 2014. gada decembrī pieņemti un no šā gada stājušies spēkā grozījumi likumā “Par saimniecisko darbību”, kuru rezultātā visiem invalīdiem, kuri bija saņēmuši atļauju nodarboties ar saimniecisko darbību, jāsamaksā obligātais ienākuma nodoklis 50 eiro apmērā, neskatoties uz to, ka invalīdiem ir atlaides ienākuma nodoklim, un neņemot vērā, vai gads noslēdzies ar peļņu vai zaudējumiem.
“Man pagājušais gads noslēdzās ar zaudējumiem, jo manus izstrādājumus tirgoja salons “Dāre”, SIA “DVX”, kur darbi tika pārdoti, bet veikals pasludināja bankrotu un naudu neatmaksāja. Iesniedzot VID deklarāciju par pagājušo gadu, netika ņemti vērā ne zaudējumi, ne atlaide ienākuma nodoklim invalīdiem un es šo “soda naudu” samaksāju – citādi to nevaru nosaukt,” stāsta kundze.
Viņa teic, ka tas bijis sāpīgs brīdis, jo tajā pašā laikā viņa kopā ar domubiedriem Saeimā rīkojusi izstādi ES prezidentūras ietvaros sociālajiem darbiniekiem par invalīdu un pensionāru integrēšanos sabiedrībā, kas izraisījis lielu ārzemnieku interesi. “Bet pēc septiņām dienām, iesniedzot deklarāciju, uzzināju, ka par to tieku sodīta,” neizpratnē ir Ērika Podniece. Lai arī ilgus gadus viņa bija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, šobrīd viņa šo statusu pārtraukusi, jo, lai “samaksātu tos 50 eiro, man vismaz 40 ir jāiegulda, jāmaksā par tirdzniecības vietu, lai darbus pārdotu, nemaz nerunājot par manu roku darbu”, viņa stāsta. Viņai un daudziem citiem invalīdiem ieņēmumi neesot lieli, līdz ar to šāda maksa rada papildu izdevumus. Taču samazinātā patentmaksa piepelnīšanos atvieglotu.
“Mēs nelūdzam iedot, bet lūdzam – ļaujiet mums strādāt,” tā Ērika Podniece. Arī lielvārdiete Edīte Baikovska, kuras hobijs ir rokdarbi, atzīst, ka samazinātā patentmaksa būtu labāks risinājums. Viņa ar saviem darinājumiem tirdziņos piedalās reti, līdz ar to ieņēmumi ir mazi. “Tirgus maksas ir padārgas, un ieņēmumi nav prognozējami. Ja man jāmaksā nodoklis 50 eiro, taču nav zināms, vai vispār ko pārdošu, tas nav saprātīgi. Tad labāk samaksāt samazināto patentmaksu, kas tomēr ir mazāk,” tā rokdarbu meistare.
Jāpiebilst, ka samazinātā patentmaksa šobrīd ir 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā. Amatniece, tautas daiļamata meistare Valija Cīrule gan domā, ka invalīdiem nebūtu jāmaksā ne nodoklis, ne patentmaksa. “Mēs uzskatām, ka tā ir sods tiem, kas grib kaut ko darīt. Šobrīd mana pensija ir izsmiekls un, ja man nebūs individuālā darba, vajadzēs prasīt sociālo palīdzību valstij. Vai tas ir tas, ko viņi grib?” jautā amatniece. Arī viņa saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad nodevusi savus darbus realizācijai, taču palikusi bez naudas un bez darbiem. Taču ieguldījumi veikti – iegādāti gan materiāli, gan ieguldīts daudz roku darba. Ja nu valsts budžetam ir problēmas, Valija Cīrule teic, ka ir gatava valstij uzdāvināt savu viena mēneša pensiju, bet ar nosacījumu, ka Saeimas deputāti darīs tāpat.
Ietekmēšot budžetu
Tā vietā, lai varētu nodarboties ar savu hobiju un gūt kaut nelielus ieņēmumus, Ērika Podniece kopā ar domubiedriem no “Pensionāru iespēju centra” ar iesniegumu jau vērsusies Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, lūdzot steidzamības kārtā pārskatīt un labot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” attiecīgo pantu, lūdzot piemērot samazināto patentmaksu arī invalīdiem. Šobrīd to piemēro tiem pensionāriem, kas saņem vecuma pensiju un algotu darbu nestrādā.
Šo lūgumu izvērtējusi Finanšu ministrija (FM), kas piesardzīgi vērtē iespēju paplašināt personām ar invaliditāti tiesības maksāt samazināto patentmaksu. Kā teikts finanšu ministra Jāņa Reira parakstītajā atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, FM kopumā nenoraida Ērikas Podnieces izteikto priekšlikumu, tomēr esot jāņem vērā vairāki riski, kas saistīti ar samazinātas patentmaksas ieviešanu personām ar invaliditāti. Proti, nodokļu optimizācijas nolūkā varot neprognozējami pieaugt to personu skaits, kas mainīs darba ņēmēja statusu uz samazinātas patentmaksas maksātāja statusu, tādējādi neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un neveidojot savu pensiju kapitālu.
Skaits var pieaugt
Ministrijā arī skaidro, ka samazinātas patentmaksas ieviešana personām ar invaliditāti varētu izraisīt saimnieciskās darbības veicēju, kas šobrīd maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, aktīvu pāreju uz samazinātu patentmaksu. Pagājušajā gadā patentmaksas maksātāju – personu ar invaliditāti – skaits bija 24 cilvēki. Ja šīm personām tiktu piemērota samazināta patentmaksa, fiskālā ietekme būtu ap 6000 eiro, lēš FM. Pašiem invalīdiem gan nav skaidrs, no kurienes šāda summa un kas ir pamatā šim aprēķinam. Ja personām ar invaliditāti ieviestu samazināto patentmaksu, tas varētu stimulēt gan darba ņēmēju, gan saimnieciskās darbības veicēju, kas šobrīd maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, pāreju uz samazināto patentmaksu un negatīvā fiskālā ietekme būtu vēl lielāka, tā FM savā skaidrojumā.
Šobrīd samazinātās patentmaksas saņēmēju stāvoklis attiecībā pret sociālo sistēmu vairs nevarot mainīties, proti, pensionāra statuss personai parasti nemainās. Savukārt personām ar invaliditāti stāvoklis attiecībā pret sociālo sistēmu var būt mainīgs, jo personai invaliditātes statuss ir jāatjauno.
Uzziņa
Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem, uz 2015. gada 1. janvāri bija 168 152 personas ar invaliditāti, to skaitā 8222 bērni.
Pēc VSAA datiem, šā gada aprīlī bija 39 643 strādājošas personas ar invaliditāti.
