Mēģināsim visu pēc kārtas. Kāds darbs visbiežāk izraisa balsta un kustību sistēmas kaites? 1
Šobrīd lielāko daļu no diagnosticētajām balsta un kustību aparāta arodslimībām izraisījusi fiziska pārslodze jeb ergonomiskie riski. Atkarībā no slimību lokalizācijas un smaguma pakāpes šīs saslimšanas var ietekmēt darbaspējas no pilnīgi netraucētām funkcionēšanas spējām līdz pat pilnīgai darba nespējai. Visbiežāk saslimšanu izraisa darbs, kam raksturīga atkārtota smagumu pārvietošana, vienveidīgas kustības, piespiedu darba poza un slikta ergonomika. Šie darba vides kaitīgie faktori palielina risku saslimt ar muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu izraisītām slimībām.
Kāda vecuma cilvēkus šīs slimības skar visvairāk?
Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisīta invaliditāte ir viena no visstraujāk progresējošajām funkcionālajām saslimšanām darbspējīgo iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 59 gadiem. Tieši šo slimību dēļ cilvēki Latvijā visbiežāk kļūst par invalīdiem. Lielu daļu muskuļu un skeleta sistēmas saslimšanu iegūšanas iemesls ir darbs vai nepareiza slodze. 2013.gadā pavisam reģistrēti 2 944 skeleta, muskuļu un saistaudu slimību pacienti, kam noteikta pirmreizēja invaliditāte, savukārt 1087 pacientiem pirmo reizi reģistrēta kāda no arodslimībām. Tas ir par 26,3% vairāk nekā 2012.gadā.
Kā dzīvo cilvēki, kam ir muskuļu un skeleta sistēmu slimības?
Lai gan šīs slimības nepalielina mirstību, tās ir nopietnas un hroniskas saslimšanas. Tās nekur nepazūd un vajā pacientus visu mūžu. Kāda gan var būt dzīves kvalitāte! Cilvēka darbaspējas ievērojami samazinās, sāpes pastiprinās. Pazeminās darbinieka izturība, viņš sliktāk koncentrējas, nav tik apdomīgs un veikls, viņam ir slikts garastāvoklis. Ik gadu Latvijā muskuļu un skeleta sistēmas slimību ārstēšana izmaksā no 90,49 līdz pat 362 miljoniem eiro, un vidēji 383 400 pacientiem Latvijā muskuļu un skeleta sistēmas slimības izraisa īslaicīgu darba nespēju, tā valstij radot būtisku ekonomisko slogu gan tiešo, gan netiešo izmaksu veidā.
Vai ar sāpēm sadzīvo tikai vecākā gadagājuma cilvēki?
RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījumā nodarbinātajiem jautāja, vai pēdējā gada laikā viņus vajājušas fiziskas sāpes, kas bijušas ilgākas par trim dienām. 2013.gadā 34% nodarbināto uz šo jautājumu atbildēja pozitīvi. Turklāt sāpes biežāk bija novērotas sievietēm (38,6%) nekā vīriešiem (28,9%). Sāpes pavadījušas ne tikai vecāka gada gājuma cilvēkus, bet arī jauniešus. Piemēram, sāpes atzīmēja 25,4% nodarbināto jauniešu vecumā no 18 – 24 gadiem, un katrā nākamajā vecuma grupā no sāpēm cietušo iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug.
Jauniešiem taču vēl visa dzīve priekšā!
Jā, situācija ar jauniešiem ir īpaša. Mūsdienu tehnoloģiju dēļ novērojams mazkustīgums – jaunieši arvien vairāk stundas pavada pie datora, planšetēm un viedtālruņiem. Vienā pozā viņi atrodas septiņas un vairāk stundas dienā. Šāda situācija ir kritiska, jo jaunieši, aizmirstot aktīvu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes, nenostiprina savu ķermeņa muskulatūru un locītavas, tā pastiprinot muskuļu un skeleta sistēmas slimību saslimšanu risku.
Ko vēl rāda pētījums: kas cilvēkiem sāp?
59% gadījumu sāpējusi muguras lejasdaļa, 28% spranda, 26% kājas un 25% rokas.
Rīcība ir satraucoša. Vairāk nekā puse – 51% turpināja strādāt,nedarot neko, lai sāpes novērstu. Nieka 27% no aptaujātajiem noformēja darbnespējas lapas, bet speciālistus apmeklēja tikai 3%. Tātad: cilvēki turpināja ciest sāpes un strādāt tādā pašā tempā, tādos pašos darba apstākļos, nerisinot problēmu un paļaujoties, ka sāpes mitēsies.
Te es gribētu teikt, ka ir svarīga paša nodarbinātā attieksme pret savu veselību darba vietā. Jāievēro darba aizsardzības prasības, jāizmanto pareizi darba paņēmieni, ergonomiskie pielāgojumi un citi palīglīdzekļi, neaizmirstot par sabalansētas atpūtas ievērošanu. Savukārt ārpus darba ir būtiski ievērot veselīgu dzīvesveidu – nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm, interesēties, kā uzturēt un uzlabot veselību. Tāpat jāprot atpazīt jau pirmās slimības pazīmes, savlaikus jādodas pie speciālista un jāievēro viņa sniegtie norādījumi–jādara viss, lai veicinātu atveseļošanos. Vajadzīga arī vēlme atkal strādāt –salāgot darba vidi un darba intensitāti atbilstoši savam veselības stāvoklim.
