Invalīdiem jāpiesaka pacēlājs uz vilcienu… divas diennaktis pirms, jo arī vilciens vajadzīgs īpašs 0
“Rīgas centrālajā stacijā piedzīvojām šokējošu situāciju,” sociālās saziņas vietnē Facebook 9. maijā ierakstījusi Elizabete V. Viņa vēsta, ka dodoties lejā pa garajām kāpnēm no perona, lejā ieraudzījusi sievieti ar tā dēvēto “staiguli” ( iekārtu, ko lieto cilvēki ar īpašām vajadzībām, pēc insulta un citos gadījumos, kad pārvietošanās gaitā vajadzīgs atbalsts). “Sieviete bija nostājusies blakus invalīdu pacēlājam ar nedaudz apjukušu skatienu, tāpēc mēs ar draudzeni izlēmām pajautāt, vai viņai nepieciešama kāda palīdzība. Viņa mums saka: “Es netieku augšā, neprotu iedarbināt platformu”. Meklējam pogu, ieraugām, ka pacēlājs kaut kā savādi “saslēgts””.
Elizabete, izlasot uzrakstu “Pacēlāja izmantošanu nokļūšanai vilcienā, lūdzu, piesakiet 48 stundas iepriekš pa tālruni 80001181 vai pa e-pastu [email protected]”, zvanījusi uz norādīto numuru, lai pavēstītu, ka pacēlājs vajadzīgs tūliņ, jo vilciens izbrauks no stacijas pēc pusstundas. “Operatore teica, ka šobrīd mums nevar palīdzēt – ka nevar noorganizēt pacēlāju, ” turpina Elizabete. “Šķiet, ka ap to laiku es jau mazliet histēriskā tonī klausulē šļupstēju kaut ko par cilvēktiesībām, ar intervāliem neticībā smējos, teicu, lai savieno mani ar priekšniecību un laikam nometu klausuli.”
Sieviete tomēr uz vilcienu tika, garāmgājēji palīdzējuši viņai uzkāpt pa kāpnēm.
“Šis pacēlājs nav paredzēts cilvēku ar īpašām vajadzībām patstāvīgai lietošanai,” situāciju skaidro akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvis Māris Ozols. Pacēlājs ierīkots, lai vilcienā palīdzētu nokļūt cilvēkiem ratiņkrēslos. Taču, tā kā ne visi vilcienu vagoni aprīkoti piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos (paredzēta atbilstīga vieta ratiņkrēslam un iespēja piesprādzēties), tad nepieciešams konkrētajā maršrutā norīkot īpašu vilciena sastāvu. Tāpēc vajadzība pēc šī pakalpojuma jāpiesaka jau divas dienas iepriekš. M. Ozols stāsta, ka šī kārtība saskaņota ar organizāciju, invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Tās biedri par to zina un savus braucienus rūpīgi plānojot.
Vaicāju – bet ko iesākt šādā situācijā cilvēkam, kurš nav ratiņkrēslā, tomēr ar apgrūtinātu pārvietošanos? M. Ozols saka, ka uzziņu dienests ierīkots, lai risinātu nestandarta situācijas, un, ja saruna ar operatori nebūtu pārtrūkusi, tad pārpratums nebūtu radies, un risinājums būtu rasts. Viņš akcentē, ka līdzcilvēki arī parasti ir atsaucīgi, un palīdz citiem.
Ja vilciens atiet no 1. perona, līdz tam var nokļūt ar liftu. Realizējot “Rail Baltica” projektu, paredzēts Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pārbūvēt un tad būs padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet līdz tam patiešām jāpaļaujas galvenokārt uz atsaucīgiem līdzcilvēkiem.
