Ints Dālderis: “Skolai ir jābūt drošai vietai – ir jābūt tiesībām kontrolēt, kas ir somās un skapīšos” 0
Viesojoties TV24 raidījumā “Preses klubs”, Ints Dālderis, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs un Ministru prezidentes padomnieks ES fondu jautājumos, sniedza komentāru par ieceri aizliegt skolās mobilos telefonus līdz 6.klasei.
Dālderis uzsvēra: “Ja ir kaut kādi noteikumi, tad jābūt iespējai tos arī kontrolēt, jo citādāk noteikumus bez iespējas tos pārbaudīt un bez kaut kādas sankcijas, nav jēgas taisīt, tā ka es domāju, ka skola ir īpaša vieta, kurā cilvēki un bērni no daudzām ģimenēm, no dažādām sabiedrībām, visi ir kopā, līdz ar to drošība tur ir svarīga lieta. Mēs jau zinām, ka ir daudzi bīstami priekšmeti, tāpēc skolai tomēr ir jābūt tām tiesībām pārbaudīt un kontrolēt, kas ir tajos skapīšos un tajās somās.”
Viņš ir pārliecināts, ka tas būtu tikai un vienīgi pašu bērnu interesēs, tas mazinātu iespējamību, ka var notikt arī traģiskas lietas.
“Pazīstama ģimene pārcēlusies uz Franciju dzīvot un tur jau ilgāku laiku ir šis aizliegums skolās izmantot dažādas ierīces, pat viedpulksteņus ieskaitot. Un neviens vairs nediskutē par to, tas ir pieņemts, tas ir skaidrs, un vecāki “whatsapp” grupās vispār to jautājumu neapspriež – vienkārši tas tā ir un visi to pieņēmuši, un tā dzīvo,” minot piemēru saka Dālderis.
Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 1.oktobrī izskatīšanai trešajā jeb galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas aizliegs izmantot mobilos tālruņus skolās 1.- 6.klašu skolēniem, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai.
Deputāti vienojās, ka šī norma varētu stāsies spēkā 2025.gada 1.februārī.
Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.
Aizliegums varētu attiekties arī uz pirmsskolas audzēkņiem.
Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS). To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā “Tehnoloģijas izglītībā” valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.
Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.
Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.
Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu pieslēgtas internetam.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.
