Introverts vai nomākts? Kā atšķirt un veidot attiecības 1
Katrs cilvēks ir atšķirīgs un savā veidā unikāls, tomēr ikvienu var iedalīt pēc rakstura iezīmēm, reakcijas un uzvedības. Ja kāds ir komunikabls, atvērts un drošs, viņu iepazīt ir krietni vieglāk nekā noslēgtu cilvēku. Bet kā pārliecināties, ka cilvēks ir introverts, nevis nomākts vai pat depresīvs?
Ekstravertam cilvēkam parasti patīk komunicēt ar citiem, atrasties uzmanības centrā, būt līderim. Šim tipam pilnīgi pretēja ir introverta persona, nereti dēvēta par dziļo ūdeni – šis cilvēks ir klusāks, labprāt vairāk laika pavada vienatnē, ne lielā pūlī, grūtāk veido acu kontaktu un ilgāk nodibina kontaktu ar jauniem paziņām. Dažreiz savas noslēgtības dēļ šie ļaudis var šķist snobiski, augstprātīgi.
Abiem cilvēku tipiem ir savas priekšrocības un trūkumi, un svarīgi saprast, ka tīrus introvertus un ekstravertus ir grūti sastapt, katrā no mums ir abu šo tipu iezīmes, bet uzvedību definē tas tips, kas ņem pārsvaru.
Parādās jau bērnībā
“Introverti ir vairāk tendēti uz dziļu analīzi, pašanalīzi, paškritiku, reflektē vairāk sevi un labprāt novēro citus. Ja cilvēks nav tuvs un ilgi pazīstams, pirmajā brīdī arī var rasties iespaids, ka ir nomākts vai pat depresīvs. Protams, depresija ir psihiatriski noteikta diagnoze, tā iestājas lēnām vai ātri kādu notikumu vai iedzimtības iespaidā. Cēlonis var būt saistīts ar cilvēka dzīvē notiekošo,” skaidro klīniskais psihologs Edgars Skrodelis un piebilst, ka introversija savukārt parādās jau bērnībā, kad cilvēks sāk izpaust savas pirmās iezīmes, kas saglabājas visu dzīvi, un to mainīt īsti nav iespējams.
Atšķirīgās situācijās cilvēks var izlikties par pretēju tipu, bet mainīties pilnībā ir grūti vai pat neiespējami, tātad galvenā atšķirība – depresija ir slimība, kas rodas pēc kāda traģiska notikuma, bet introversija ir uzvedības un domāšanas, izpausmes veids, kas attīstās no bērna vecuma un saglabājas visa mūža garumā.
Nezinot otra biogrāfiju, dzīves pieredzi un nianses, blakusesošam cilvēkam, ja vien viņš nav speciālists, patiešām var būt grūti atšķirt, vai otrs ir introverts vai nomākts. Pirmais rādītājs noteikti ir laiks – ja pārmaiņas notiek pēkšņi un strauji, visticamāk, tā ir nomāktība, skumjas vai pat depresija.
Introversija turpretī ir pastāvīga, nepārtraukta un nav veselībai ne bīstama, ne slikta, ne jebkādā veidā apzīmējama vai asociējama ar ko negatīvu.
Būt vienam nenozīmē būt vientuļam
Lai arī dažkārt introvertu cilvēku maldīgi var uztvert par nomāktu viņa klusās būtības dēļ, svarīgi saprast – vēlme vairāk laika pavadīt vienatnē vai šaurā paziņu lokā nenozīmē, ka cilvēks ir vientuļš.
“Introverts cilvēks bieži ir pašpietiekams. Ja ekstraverts labprāt uzlādējas no apkārtējiem un dod savu enerģiju arī citiem, introverts labprāt pavada laiku lasot, skatoties seriālus vai filmas, esot pats savā sabiedrībā. Viņam ir draugi, noteikti mazāk nekā sabiedriskam un atklātam cilvēkam, bet nereti šie draugi ir ilglaicīgi un daudz tuvāki,” teic psihologs.
Paļauties tikai uz sevi arī darbā
Aptverot, kādā vidē labprāt ikdienā uzturas introverts, speciālists min, ka viņam būtu grūti iedomāties introvertu cilvēku ar apzeltītām kolonnām lielajā istabā. “Es domāju, ka viņa mājās viss ir vairāk vai mazāk funkcionāls un estētikai pakļauts. Šā tipa cilvēkam nav svarīgi izrādīties citiem, viņi neizjūt vajadzību demonstrēties,” spriež Edgars Skrodelis.
Arī apģērbu introverts cilvēks biežāk izvēlas ērtu vai klasisku, ne košu un izaicinošu, tomēr katrs, protams, ir atšķirīgs, un gan vide, gan uzvedība atkarīga no tā, cik daudz katrā no mums ir no introvertas un ekstravertas personības.
Vēlmes, domāšanas veids un raksturs ietekmē arī profesijas izvēli. Introverti cilvēki noteikti biežāk izvēlas profesijas, kur nepieciešams paļauties vairāk tikai uz savu darbu. Tā kā šim tipam nepatīk nemitīgi atrasties drūzmā, mazāk tīkots ir komandas darbs vai līdera, vadītāja amats, kurā vajadzētu daudz komunicēt.
“Tā varētu būt programmētāja, grāmatveža, jurista vai izmeklētāja profesija – tāda, kas vērsta uz iedziļināšanos, analīzi, detaļām un sīkumiem,” piemērus min psihologs.
Šāds raksturojums nenozīmē, ka introverts neprot komunicēt profesionālā vidē, viņš vienkārši biežāk izvēlas iespēju to nedarīt.
Ņemot vērā, ka mums ir gan introverta, gan ekstraverta cilvēka iezīmes, dažādās situācijās varam apkārtējiem parādīt ko vairāk no katras puses. Iespējams, introverts cilvēks kādā krīzes situācijā, piemēram, darba vidē vai ģimenē, uzņemas īslaicīgu līdera lomu, atrisina konfliktsituāciju vai problēmu. “Kritiskā situācijā introverts var izmantot ekstravertu uzvedību kā aizsargmehānismu,” paskaidro speciālists.
Romantiskās attiecībās pievelkas pretpoli
Jautāts par attiecību veidošanu ar introvertu cilvēku, psihologs atbild, ka tam nav nekādas nozīmes, vai otrs ir kluss vai sabiedrisks, ja bērnībā identifikācijas process ar vecākiem bijis adekvāts. Ja mātes un tēva attiecības bijušas saskanīgas un bērns uzaudzis saticīgā ģimenē, pastāv lielāka iespēja, ka līdzīgi dibinās arī savas attiecības.
“Introverta cilvēka otra pusīte, visticamāk, būs ekstraverts, tā ir gandrīz vienmēr, lai cik paradoksāli tas šķistu,” viņš piebilst. Abi partneri viens otrā papildina trūkstošās īpašības. “Tam, kurš lido pa gaisu un sapņo par ceļošanu, vajadzīgs kāds, kurš laikā samaksā rēķinus, izdomā, ko likt piknika grozā un kādu maršrutu izvēlēties,” smejas Edgars Skrodelis.
Ja attīstība noritējusi normāli, introvertam cilvēkam nevajadzētu būt īpašām grūtībām nodibināt attiecības.
Tuvošanās fāzē gan viņš varētu nebūt iniciators, bet labprāt pakļausies drošākam – ekstravertam partnerim.
Ja ekstravertam lielākoties ir tendence konflikta situācijās uzreiz izrunāties, tad introvertam nav problēmu piektdien iesāktu sarunu turpināt pirmdienas rītā. “Ekstraverts līdz tam jau būs sajucis prātā no uztraukuma,” pajoko speciālists un piebilst, ka introverts cilvēks šo laiku labprāt izmantos, lai racionalizētu savu nostāju un lēmumus.
Brīdī, kad redzi, ka introvertu cilvēku kaut kas nomāc vai esat nonākuši konfliktsituācijā, var ieteikt kādu laiku ļaut viņam apdomāties un nepiespiest uzreiz strīdu atrisināt, labāk mazliet dot laiku. Jo ekstraverts vairāk gribēs izrunāties, jo introvertais vairāk noslēgsies. Lai saticīgi sadzīvotu, vajadzētu būt šai saskaņai un jāļaujas mazai distancei.
Introvertam cilvēkam tāpat nepieciešami uzmanības apliecinājumi, tikai jūtas viņš izpauž citādi.
“Mīlestība viņam nozīmē rūpes. Ekstraverts cilvēks verbāli atzīstas mīlestībā, bet introverts to dara mazāk ar vārdiem, bet var apliecināt savu pieķeršanos, vedot bērnus uz skolu, pagatavojot vakariņas, sakārtojot māju,” skaidro psihologs.
Lai sadzīvotu kopā, vienkārši jārespektē introverts cilvēks un viņa nepieciešamība ik pa laikam pabūt vienam, tas nekādi nav saistīts ar skumjām vai vientulības izjūtu. Esi ekstraverts vai introverts, bet mums katram kādreiz vajadzīgs laiks tikai sev.
Introverts cilvēks:
• pašpietiekams, tāpēc labprāt pavada laiku vienatnē
• paškritisks
• ilgāk iepazīstas ar jauniem cilvēkiem
• grūtāk veido acu kontaktu sarunas laikā
• patīk novērot cilvēkus, analizēt
• izvēlas profesiju, kur nav jāstrādā komandā
• biežāk dibina romantiskas attiecības ar ekstravertu partneri
• saglabā minētās iezīmes visa mūža garumā
Mūsu eksperts
Edgars Skrodelis, klīniskais psihologs
