Māris Antonevičs: Intrigu pinekļos 32
“Kur divi ministri, tur trīs partijas” – vai šāda situācija dzīvē iespējama? Tuvu tam šobrīd nonākusi Nacionālā apvienība, kurai valdībā it kā ir divi ministri, taču nupat apstiprinātā kultūras ministre Dace Melbārde nav partijas biedre, bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns no partijas izslēgts. Kā apgalvo NA vadība, viņš esot nekrietni iesaistījies citas partijas (“Demokrātiskie patrioti”) veidošanā, neesot bijis lojāls. Tagad NA uzstāj, lai J. Bordāns pamet amatu, jo pašai partijai juridiski nav iespējams atsaukt savu ministru. To gan var darīt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, taču viņam nav īpašas intereses, ja tikai bieži piesauktā valdības stabilitāte, kas jau sen ir kļuvusi par visai nosacītu apzīmējumu.
NA, kam bieži patīk piesaukt Eduarda Berklava vēsturisko aicinājumu latviskajiem politiskajiem spēkiem atmest sīkos kašķus un meklēt kopsaucēju, šobrīd pati ir sapinusies intrigās, jo nespēj nosaukt nevienu ideoloģisku iemeslu Bordāna izslēgšanai. Tā vietā tiek zīmēta kaut kāda viduslaiku galma intrigu aina, kas varbūt ir labi saprotama pašiem iesaistītajiem, bet ne citiem. Skaidrs ir tas, ka Bordāns nav nodevis nacionālos ideālus, bet viņš nav bijis “savējais”, vismaz ne tik ļoti, kā vēlējusies NA spice.
Aicinājumi atstādināt no amata Bordānu ir izskanējuši jau iepriekš, taču līdz šim uz to uzstāja NA politiskie oponenti. Tā, piemēram, šā gada augustā “Saskaņas centra” politiķis Andrejs Elksniņš izplatīja uzsaukumu, kurā aicināja atsaukt no amata tieslietu ministru J. Bordānu, kā iemeslu minot viņa atbalstu kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanai Amerikas Savienotajām Valstīm. Oktobra beigās klāt nāca vēl viens “grēks” – Bordāna atbalsts tā dēvētā uzvaras pieminekļa nojaukšanas (vai pārvietošanas) ierosmei. “Ar saviem izteikumiem par Uzvaras pieminekli un sabiedrības šķeltniecību tieslietu ministrs Jānis Bordāns kārtējo reizi pierāda, ka nav spējīgs būt atbildīgs politiķis un nav piemērots savam amatam,” pārmeta Elksniņš. Ar līdzīgiem argumentiem savu neapmierinātību ministra darbībai izteica arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Apšaubot, ka minētajiem izteikumiem bijusi kāda nozīme lēmuma pieņemšanā, tomēr jāatzīmē, ka J. Bordāns kā politiķis nacionālo stāju līdz šim tomēr iemiesoja veiksmīgāk nekā bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kuru partija gan aizstāvēja ļoti centīgi (starp citu, Bordāna atteikums izmantot Ž. Jaunzemi-Grendi kā padomnieci plašsaziņas līdzekļos minēts kā viens no piemēriem viņa domstarpībām ar partijas vadību).
Intrigām ir ļoti grūti rast skaidrojumu, jo tās ātri apaug ar jaunām intrigām, radot iespaidu, ka daudz kas šajā stāstā tiek noklusēts. Intrigu nogurdināts vēlētājs vēlēšanu dienā var izlemt labāk palikt mājās.
