Intrigas ap neatkarīgo piena laboratoriju 0
Mēģinājumi par sviestmaizi pārņemt pienu analīžu veikšanu izgāzušies. Kāds turpinājums sekos?
Piena ražotājos neapmierinātību un vilšanos raisījusi Zemkopības ministrijas nekonsekventā darbība, vispirms Ulbrokā esošās SIA “Piensaimnieku laboratorija” kapitāldaļas nododot privatizācijai, bet vēlāk tās visas īpašniekiem piedāvājot atpirkt par nominālvērtību. Situāciju lielā mērā nervozu dara arī laboratorijas vadītājas Diānas Ruskas pāriešana darbā pie Polijas konkurenta “Hamilton”, kas gatavojas sākt aktīvu darbību Latvijā. Patlaban gan privatizācijas process iegājis normālās sliedēs, tomēr laboratorijai kopš septembra vadītāja nav.
Pirms 11 gadiem četru atšķirīgu īpašnieku grupu (piena ražotāji, piena pārstrādātāji, valsts Zemkopības ministrijas personā un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas) izveidotā neatkarīgā SIA “Piensaimnieku laboratorija” savas pastāvēšanas laikā spējusi saglabāt uzticību piena analīžu rezultātu objektivitātei, par ko agrāk bija daudz strīdu un, iespējams, pamatotu pārmetumu piena pārstrādes uzņēmumiem.
Atgādināšu, ka nelielu korekciju veikšana analīžu rezultātos var būtiski samazināt vai palielināt piena ražotāja vai pārstrādes uzņēmuma naudas ienākumus. Mēģinājumi ietekmēt analīžu rezultātus, izrādās, notiek arī patlaban. “Daudzas reizes jutām pārstrādes uzņēmumu spiedienu uzrādīt tādus rezultātus, kas vajadzīgi viņiem, nevis ko rāda iekārtas,” atzīst kāda “Piensaimnieku laboratorijas” darbiniece. “Notika arī strīdi starp īpašniekiem,” viņa piebilst.
Visticamāk, strīdus raisīja “Siguldas CMAS” un “Latgales CMAS” darbošanās tajā pašā biznesā, kur “Piensaimnieku laboratorija”, proti, piena pārraudzības analīžu veikšanā. Vienlaikus ar sēklas materiāla piegādēm šo uzņēmumu darbinieki vāca un arī patlaban vāc piena pārraudzības analīžu paraugus, kurus vēlāk testē savās laboratorijās un saņem par šo darbu valsts subsīdijas. A/s “Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” valdes priekšsēdētājs Nils Feodorovs vērš uzmanību, ka visu CMAS pārstāvji ir “izstumti no amatiem valdēs un padomēs”. Savukārt piena ražotājus pārstāvošo organizāciju pārstāvji uzsver – šāda rīcība ir likumsakarīga tāpēc, ka “neviens jau savam konkurentam neatklāj komercnoslēpumu”.
Laboratorijas valdes locekles pienākumu izpildītāja Guna Lomaža neatklāj, cik tad analīžu gada laikā veic Ulbrokā, vien norāda – aptuveni 80% no Latvijā veiktajām koppiena un aptuveni 20% no pārraudzības analīzēm. “Piensaimnieku laboratorijā” ir uzstādītas vairākas modernas iekārtas, kuru citās Latvijas laboratorijās nav.
Šā gada pavasarī valsts nodeva privatizācijai 5,56% sev piederošo kapitāldaļu. Iemesls – saņemtais ieteikums no OECD, kur Latvija gatavojas iestāties, atbrīvoties no valsts kapitāla daļām maznozīmīgos uzņēmumos.
Vēlāk, kad laboratorijas īpašnieki saņēma Polijas laboratorijas “Hamilton” piedāvājumu par aptuveni 200 000 eiro pirkt visu laboratoriju, pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītāja Jāņa Šolka ieteikuma sekoja Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājums atpirkt 204 kapitāla daļas no deviņiem īpašniekiem par nominālvērtību – 42,6 eiro par vienu kapitāldaļu (kapitāldaļu dalījums uzziņā. – U.G.). Šeit gan svarīga nianse – oficiālu piedāvājuma no poļiem ZM nesaņēma.
Kā norāda ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, iemesls visu kapitāldaļu atpirkšanai un nonākšanai valsts īpašumā bijusi gribēšana sargāt laboratoriju no tās nonākšanas poļu īpašumā. “Nobijāmies. Polijas laboratorija ir liels konglomerāts, bija dažādas baumas. Ja valstij visas kapitāldaļas piederētu, tad tās ietekme garantēti saglabātos,” piebilst ZM valsts sekretāre. Polijas “Hamilton” laboratorijas pārstāvji neatbild nu jau vairāk nekā nedēļu.
“Piensaimnieku laboratorijas” gadījumā valstij vēl piederēja 5,56% akciju. Atteikties, precīzāk, pārdot par šādu simbolisku cenu akcijas bija gatava LPCS un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas (CMAS), atzīst D. Lucaua. Savukārt lauksaimnieki, neraugoties uz ministrijā izteiktajiem draudiem par turpmāku atbalsta nesaņemšanu, bija vienoti – laboratorijai jāpieder vietējiem uzņēmējiem, tostarp piena ražotājiem.
Gan ministrijā, gan ārpus tās arī runā, ka akciju pārņemšanu valsts pārziņā ZM lobē tās bijušie darbinieki, kuriem patlaban pieder kapitāldaļas CMAS. “Kad akcijas nonāktu valstij, tad arī noteiktu, ka pārraudzības analīzes jāveic CMAS,” spriež vairāki lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Šo versiju netieši apstiprina laboratorijas labie darbības rezultāti. Kāpēc valstij jāpārņem labi, ar peļņu strādājošs uzņēmums, kas turklāt bauda tūkstošiem lauksaimnieku uzticību? Kā tad ar OECD, kuras prasības Latvija vēlas pildīt? D. Lucaua teic, ka arī tad, ja valsts pārņemtu visu laboratoriju, tā noteikti to reorganizētu, iespējams, nodotu institūta “Bior” pārziņā. Šo ieceri atbalsta arī CMAS. N. Feodorovs: “Zinu, ka zemniekiem nepatīk mans ieteikums nodot analīžu veikšanu “Bior”, tomēr tas mazinātu telpu īres izdevumus, nebūtu jāmaksā direktorei alga, iekārtas varētu vairāk noslogot. Krīzes situācijā valsts vieglāk varētu atbalstīt savu, nevis privāto uzņēmumu.” Argumenti it kā pamatoti, tomēr CMAS cīnās ar “Piensaimnieku laboratoriju” par pārraudzības analīžu veikšanu…
Tuvākajās nedēļās noslēgsies valstij piederošo 5,56% akciju privatizācija. Latvijas Piena ražotāju asociācija vienīgā no īpašniekiem izvēlējās tās pirkt, palielinot savu ietekmi uzņēmumā līdz aptuveni 16%.
Kas ar laboratoriju notiks tālāk? Padomes priekšsēdētāja Dace Neiberga teic, ka piena ražotāji savas kapitāla daļas nepārdos un uzņēmums turpinās darboties. “Dzīve rādīs, kas notiks. Patlaban nav indikāciju, ka laboratorijai sokas slikti. Valstī ir arī alternatīvas analīžu veikšanas iespējas citās laboratorijās, ja nu uzņēmums gadījumā nonāk uz sēkļa,” tā ZM valsts sekretāre.
“Laboratorija patlaban darbojas ierastā režīmā. Esmu iecelta amatā uz diviem mēnešiem kā valdes locekles vietas izpildītāja līdz jauna uzņēmuma vadītāja atrašanai, ko meklēs konkursa kārtībā,” teic G. Lomaža. Atliek vien cerēt, ka par laboratorijas vadītāju iecels zinošu ekspertu un arī turpmāk saglabāsies līdzsvars starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī laboratorijas īpašnieki būs ieinteresēti attīstīt savu uzņēmumu, nevis to pārdot citu valstu uzņēmējiem.
Uzziņa
SIA “Piensaimnieku laboratorija”
reģistrēta 2003. g. septembrī;
īpašnieki: Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (31,48%), “Latgales lopkopības biedrība” (10,8%), “Vidzemes piena pārraudzības biedrība” (10,19%), Latvijas Piena ražotāju asociācija (10,19%), z/s “Zemturi” (7,41%), “Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (7,41%), “Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (7,41%), “Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (7,41%), Zemkopības ministrija (5,56%) un Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība (2,78%);
veic piena testēšanu, nosakot piena taukus, olbaltumvielas, somatiskās šūnas, inhibitorus, baktēriju kopskaitu un sasalšanas punktu, kā arī veic citas tehniskās pārbaudes un analīzes;
apgrozījums 2013. gadā – Ls 276 868, peļņa – Ls 479, nodarbina 14 darbiniekus;
2012. gadā akreditēta uz pieciem gadiem saskaņā ar ISO 17025 standartu.
