“Populisti barojas no aizspriedumiem.” Intervija ar britu pētnieku Polu Iganski 7
Lenkasteras universitātes profesors kriminoloģijā un krimināltiesībās Pols Iganskis specializējies naida noziegumu pētniecībā. Viņš norāda, ka dažādas tā dēvētās populistu kustības Eiropā ar savu ideoloģiju netieši iedrošinot cilvēkus veikt šāda veida noziegumus.
Kāda Lielbritānijā ir naida noziegumu dinamika?
P. Iganskis: Policijas reģistrēto naida noziegumu skaits ar katru gadu pieaug, un tā ir vispārēja tendence Lielbritānijā vairākus gadus. Naida noziegumiem mēdz būt straujš kāpums katru reizi, kad valstī noticis teroristu uzbrukums, bet pēcāk dinamika atgriežas vecajās sliedēs. Pēc referenduma par Britānijas statusu Eiropas Savienībā arī bija straujš naida noziegumu kāpums, bet tad atkal statistikas līkne izlīdzinājās.
Lielākā daļa no naida noziegumiem – ap 60 procentiem – ir sabiedriskās kārtības traucēšana, ļoti reti ir fiziski uzbrukumi. Naida noziegumi parasti ir verbāli uzbrukumi, kuros cilvēki izkliedz nejaucības.
Ne visi naida noziegumi tiek reģistrēti, jo cilvēki par tiem neziņo. Upuri domā, ka tā ir lieka laika tērēšana, piemēram, pavadīt svētdienas vakaru policijas iecirknī. Liecinieki arī nevēlas iesaistīties un tērēt savu laiku. Jāatceras, ka šādi noziegumi reti tiek plānoti. Tie lielākoties ir spontāni. Upuris var būt šokēts un neatcerēties, kā izskatās pārkāpējs. To zina arī uzbrucēji. Turklāt naida noziegumos tiesībsargājošām iestādēm ir grūts process, lai sāktu kriminālvajāšanu.
Lielbritānijā dzīvo arī ļoti daudz mūsu valsts pilsoņu, tāpēc mēs Latvijā pievēršam uzmanību tam, kā viņiem tur klājas. Cik bieži ar naida noziegumiem saskaras citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi?
Diemžēl policija nepublicē šādus datus – viņi lieto plašas etniskās un rasu kategorijas. Pats esmu otrās paaudzes poļu imigrants. Pēc breksita balsojuma naida noziegumi tika vērsti pret cilvēkiem no Centrālās un Austrumeiropas, sevišķi pret poļiem. Tomēr tas nebija nekāds jauns fenomens, kuru būtu izraisījis referenduma rezultāts. Mediju ziņojumos jūs atradīsiet, ka pret strādniekiem no Polijas tiek pastrādāti naida noziegumi jau daudzus gadus. Tos baro stereotipi par Polijas migrantiem, piemēram, ka poļu santehniķis atņem darbu savam Lielbritānijā dzimušajam kolēģim. Ka poļu strādnieks ir uzticams, bet tajā pašā laikā lēts darbinieks. Par poļiem Lielbritānijā dzīvojošajiem ir stereotipi, ka viņi daudz dzerot šņabi. Par poļiem daži mēdz apgalvot, ka noteiktās skolās Britānijā notiek mācības poļu valodā. Tas ir klaji rasistisks un nepatiess apgalvojums. Ir stereotipi par rumāņiem, bulgāriem un čigāniem, ka viņi esot netīri un zogot. Pastāv apgalvojumi, ka imigranti rada spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, sociālajiem pakalpojumiem un skolām. Un jāatceras, ka uzbrucēji nešķiro, vai cilvēks ir polis, latvietis vai kāds cits. Viņiem atliek dzirdēt, ka cilvēki savā starpā sarunājas citā valodā vai viņu angļu valodai ir austrumeiropiešu akcents, – ar to pietiek, lai uzbruktu.
Vai jūs paredzat, ka naida noziegumiem varētu būt kārtējais straujais kāpums pēc tam, kad Britānija nākamā gada martā plāno izstāties no ES?
Es domāju, ka tā būs. Breksita balsojums iepriekš daudziem cilvēkiem deva neformālu atļauju izrādīt savu naidīgumu. Manā pilsētā Lenkasterā, kurā dzīvo daudz poļu, dienu pēc referenduma no rīta gāju pa ielu, dzirdēju, kā vietējie iedzīvotāji sarunājas: “Fantastiski! Bija balsojums, dabūsim tos poļus ārā.” Un tie bija pavisam vienkārši briti.
Manuprāt, daudzi Lielbritānijā baidās, ka izstāšanās būs simbolisks iemesls atsevišķiem cilvēkiem, lai paustu naidīgumu pret migrantiem. Lielākai daļai naida noziegumu ir rasistisks vai reliģijā balstīts pamats – šajā kategorijā ietilpst naida noziegumi pret imigrantiem no Austrumeiropas.
Tomēr nevar noliegt, ka Lielbritānijā noziegumus pastrādā arī migranti. Vai tas neveicina aizvainojumu vietējās kopienās, un vai tas vēlāk neizpaužas naida noziegumu pieaugumā? Piemēram, 2014. gadā Lielbritānijā imigrants no Latvijas Arnis Zaļkalns Londonā noslepkavoja 14 gadus vecu meiteni, toreiz, šķiet, visa Lielbritānija sekoja līdzi notikumiem un vienlaikus bija lasāma naidīga attieksme pret nozieguma pastrādātāju – latviešu imigrantu.
Nezinu par represīviem “atbildes” naida noziegumiem, reaģējot uz migrantu izdarītiem noziegumiem, kurus pastrādājuši Lielbritānijā dzīvojoši latvieši vai citi. Tomēr katru reizi, kad bijis terora akts, kuru motīvs bijis islāmisms, vienmēr Apvienotajā Karalistē sekojis spējš naida noziegumu un incidentu kāpums. Tie vērsti pret musulmaņiem, kuri ir pilnībā nesaistīti ar teroristu uzbrukumiem.
Vai naida noziegumu kāpums bija vērojams arī pēc tam, kad Krievijas specdienesti mēģināja Solsberi pilsētā noindēt bijušo Krievijas specdienestu aģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu?
Par šādu saistību neko neesmu manījis policijas ziņojumos. Jāņem vērā, ka Britānijā par krieviem valda pavisam cits stereotipu kopums nekā par vienkāršajiem strādniekiem, kas ieradušies mūsu valstī. Par krieviem ir stereotips, ka viņi ir bagāti cilvēki, pērk uzņēmumus un nekustamos īpašumus.
Kāda loma naida noziegumos ir dažādām populistu kustībām visā pasaulē, piemēram, Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai, Francijas “Nacionālajai frontei” u. c.?
To loma nav pierādīta zinātniski. Bet varam spekulēt par to ideoloģisko saistību, jo naida noziegumi nenotiek vakuumā – tie ir iznākums tam, ko iedzīvotāji piedzīvo ikdienā. Populistu kustības balstās uz tiem pašiem aizspriedumiem, kas veicina naida noziegumus. Jo vairāk tās iegūst atspoguļojumu presē, jo vairāk veicina aizspriedumu izplatīšanos. Populistu kustības meklē arī grēkāžus. Daudzas no populistu kustībām balstās uz ideoloģijām, kuras “baro” aizspriedumus. Tie tiek ražoti un no jauna likti lietā. Parasti naida noziegumi notiek kādā ikdienas kontekstā. Ja uzbrucējs redz iespēju, viņš to mēģina izmantot. Uzbrucēji ir starp visām vecuma grupām. Naida noziegumi notiek skolās, iepirkšanās centros, sabiedriskajā transportā. Vietās, kur cilvēki nonāk saskarē. Parasti naida noziegumus pastrādā ikdienišķi likumpaklausīgi cilvēki. Tomēr šiem cilvēkiem raksturīgs, ka viņiem ir zemāks paškontroles un emociju kontroles līmenis. Bet populistu kustības šajā kontekstā iedrošina cilvēkus. Populisti pievērsa uzmanību migrācijas krīzei, iedrošinot vērsties pret musulmaņu imigrantiem.
Kāds, jūsuprāt, ir pretlīdzeklis naida noziegumiem?
Pirmkārt, svarīga ir politiskā vēsts no augstākajām valsts amatpersonām, lai pateiktu sabiedrībai, ka naidīga uzvedība nav pieņemama. Par to būtu jārunā jebkuras valsts politiskajai vadībai. Otra lieta ir mūsu pašu attieksme – parādīt solidaritāti savā ikdienas kopienā cilvēkiem, kas cietuši no naida noziegumiem, tādējādi signalizējot, ka lielākā daļa cilvēku sabiedrībā ir draudzīgi noskaņoti. Pēc breksita referenduma Londonā kādam poļu tirgotāja veikalam bija izsisti logi. Vietējā kopiena uzņēmās satīrīšanu un jaunu logu ielikšanu. Lenkasterā kāda izdemolēta poļu veikalu īpašniekam uzdāvināja puķes, simboliski parādot, ka vietējā kopiena nepiekrīt naidīgām darbībām. Ir jārunā pret uzbrucējiem, cilvēkiem jābūt vērīgākiem pret naida noziegumiem, no kuriem lielākā daļa notiek publiskās vietās. Liela nozīme ir atbalsta vārdiem, kas tiek izteikti upuriem no vietējās kopienas.
Kā jūs lūkojaties uz Vāciju, kur ar labiem rezultātiem parlamenta vēlēšanās startēja populistiskā “Alternatīva Vācijai”?
Vācijā ir cita politiskā kultūra. Tur naida noziegumu tradīcija ir labējā spārna ekstrēmistu vardarbība. Tā pie mums nav izplatīta. Kopējā lieta ir, ka uzbrucēji visās valstīs naidīgi izpaužas ikdienišķās situācijās. Vācijas sabiedrībai ir lielas antipātijas pret labējā spārna populistiem. Bet tajā pašā laikā Austrijā, Vācijā un Ungārijā pašlaik valda liels atbalsts populistiem. Sagaidu, ka šajās valstīs būs naida noziegumu pieaugums. Es bieži dodos uz Poliju. Tur es redzu vietējās sabiedrības aizspriedumus pret imigrantiem no Āzijas un Āfrikas un musulmaņiem. Tā ir liela ironija, ka vienā valstī noteikta kopiena ir upura lomā, bet citā – var izraisīt naida noziegumus.
