“Jūrnieki uz Latviju atved daudz naudas.” Saruna ar jaunāko augstskolas rektori Kristīni Carjovu 0
Latvijas Jūras akadēmija (LJA) šovasar tikusi pie jaunas rektores. Kristīne Carjova arī gados ir jauna, varētu būt jaunākā augstskolas rektore Latvijā, tomēr jau paguvusi izbaudīt gan tālus jūras ceļus, gan darbu zinātnē. Sarunājāmies par to, vai latvieši ir jūrasbraucēju tauta, vai LJA var pastāvēt kā atsevišķa augstskola un vai sieviete uz kuģa tiešām nes nelaimi.
K. Carjova: Latvijā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 13 000 aktīvo jūrnieku, kuri šobrīd arī strādā šajā profesijā. Ja parēķina, cik jūrnieku mums ir uz vienu iedzīvotāju, tad šajā ziņā esam pirmajā vietā Eiropā. Protams, Eiropā ir arī citas jūrniekiem bagātas valstis – Somija, Holande, Vācija, arī Lietuva un Igaunija. Latvijas jūrnieki brauc uz kuģiem visā pasaulē, kuģo zem dažādu valstu karogiem, taču viņu mītnes zeme, viņu mājas un ģimenes ir tepat Latvijā.
Tā varētu būt šīs profesijas ēnas puse: jūrnieki ilgstoši ir prom no mājām.
Patiesībā jūrnieks ir ļoti laba profesija. Turklāt tā ir pieprasīta darba tirgū: pasaulē trūkst pat vairāki desmiti tūkstošu jūras virsnieku, un tiek prognozēts, ka šis iztrūkums vēl pieaugs līdz pat 150 000. Tāpēc mūsu studentus darbs atrod pats, pirms viņi vēl pabeiguši studijas.
Jūs minējāt profesijas ēnas pusi, bet es saskatu tikai labumus. Tādu algu, kādu saņem jūrnieki, krastā vidēja līmeņa cilvēkam nebūtu iespējams nopelnīt. Alga ir virs vidusmēra. Tāpēc mūsu absolventi var uzturēt ģimeni, piecos gados uzbūvēt māju. Jūrnieks var dzīvot jebkurā Latvijas malā. Nav darba dēļ jāpārceļas uz Rīgu vai pat ārvalstīm, kā daudzu citu profesiju pārstāvji spiesti darīt. Šobrīd jūrnieki pārsvarā strādā režīmā: divi mēneši jūrā, divi krastā. Vairs neiet jūrā uz pusgadu, kā tas bija kādreiz. Jā, arī šobrīd ir garāki kontrakti, bet tā ir paša jūrnieka izvēle, vai iet garākā vai īsākā reisā.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj uzturēt ciešus kontaktu ar ģimeni, jo uz kuģa pieejams internets. Patiesībā arī tie, kuri strādā krastā no rīta līdz vakaram, maz redz savu ģimeni. Savukārt jūrnieki, kad ir krastā, visu laiku var veltīt ģimenei un atpūtai.
Vai jaunieši apzinās šos labumus, un studijas LJA ir pieprasītas?
Uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu pretendē trīs līdz četri studētgribētāji. Bakalaura līmenī mums ir četras studiju programmas – kuģu vadītāji, kuģu mehāniķi, kuģu elektroautomātika, ostas un kuģošanas vadība –, kur ir arī valsts apmaksātās studiju vietas. Mums ir arī jūrskola, kur var iegūt vidējo profesionālo izglītību. Šovasar uzņēmām 240 izglītojamos un studētgribētājus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, akadēmijā studējošo skaits ir krities, taču pieaudzis to jauniešu skaits, kuri grib iegūt vidējo profesionālo izglītību. Tāpēc kopējais uzņemto skaits nekrītas.
Augstskolu savstarpējo konkurenci neizjūtam tik asi, jo jūrniecības studiju programmas citas augstskolas nevar piedāvāt. Tomēr vēl pirms dažiem gadiem konkurss bija lielāks: pat septiņi cilvēki uz vienu budžeta vietu.
LJA ir viena no retajām valsts augstskolām, kur vairāk ir maksas studentu, kamēr citur lielākā daļa studē par valsts līdzekļiem.
Jā, piemēram, topošie kuģu vadītāji tikai viena trešdaļa studē budžeta grupā, bet pārējie maksā. Kopumā apmēram puse ir maksas studenti. Viņi ir gatavi maksāt, jo zina, ka pat studiju laikā, kad būs uz kuģa praksē, mēnesī saņems 700 līdz 1000 eiro. Četros studiju gados topošais kuģu vadītājs jūrā ir pat 12 mēnešus. Viņi zina, ka darbs būs labi atalgots un studijās ieguldīto ātri atpelnīs.
Labi, ka viņi gatavi maksāt. Tomēr nav saprotams, kāpēc valsts piešķir budžeta vietas studiju programmās, kur studentu trūkst, nevis piešķir vairāk LJA?
Esam runājuši ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par iespējām piešķirt vairāk valsts apmaksāto budžeta vietu. Atbilde ir tāda, ka nav tik vienkārši pārdalīt: jāskatās situācija vairāku gadu garumā, nevar samazināt budžeta vietu skaitu universitātēm utt. Brīvās budžeta vietas, cik saprotu, tomēr galu galā tiek aizpildītas, piemēram, tās iegūst līdzšinējie maksas studenti no vecākiem kursiem.
Arī studiju virzienos, kur maksas studentu vispār nav? Vai nevajadzētu tomēr kārtīgi izvētīt sistēmu, kādā tiek finansēta augstākā izglītība?
Domāju, ka būtu jānosaka prioritārie studiju virzieni un tad jāgādā, lai šajos virzienos valsts apmaksātās studiju vietas būtu pieejamākas nekā citviet. Lai būtu plašākas diskusijas par budžeta vietu sadalījumu, lai arī mums būtu iespēja izteikt savu viedokli un argumentus, jo jūrniecības nozare tomēr ir ļoti plaša un svarīga. Tāpat uzskatām, ka vajadzētu pārskatīt koeficientu, ko izmanto studiju vietas finansējuma aprēķināšanā. Jūrniecības studiju programmas ir daudz dārgākas nekā, piemēram, humanitārās studiju programmas, jo mums studentu apmācībā vajadzīgas dažādas iekārtas un trenažieri. Protams, jau tagad mūsu studiju programmām koeficients ir augstāks nekā humanitāro un sociālo zinātņu programmām, tomēr uzskatu, ka tas būtu vēl jāpaaugstina.
Ceram uz IZM atbalstu: ja tas nav iespējams finansiāls, tad vismaz, lai tiktu novērtēta jūrniecības izglītības joma.
Ceram arī iegūt finansējumu infrastruktūras attīstībai. Diemžēl, kad iepriekš bija iespēja pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfondiem infrastruktūras attīstībai, LJA nepieteicās. Tagad vilciens jau aizgājis, varbūt būs jaunas iespējas 2022. gadā, bet esam pieteikušies uz struktūrfondu finansējumu energoefektivitātes projektam – plānojam siltināt un nomainīt logus divām ēkām. Mums diemžēl ir arī ēkas, kas vairs nav ekspluatējamas, kur būtu vajadzīgs kapitālais remonts.
Vai jaunieši, ko uzņemat, ir labi sagatavoti jūrniecības studijām?
To, ka vidējā izglītībā ir robi, redzam ne tikai mēs, bet arī citas tehniskās augstskolas. Matemātika un fizika vidusskolu absolventiem ļoti stipri klibo. Tā kā mums studentu nav daudz, varam ar katru auklēties un nodrošināt individuālu pieeju, kamēr robi zināšanās ir aizpildīti. Tāda pati auklēšanās notika arī tad, kad pati studēju, kaut tolaik LJA bija iestājeksāmeni matemātikā un angļu valodā. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kur studentu savukārt ir daudz, gandrīz visiem papildus studijām vēl jāapgūst tas, kas matemātikas stundās nav apgūts vidusskolā.
Atšķirībā no citām augstskolām mūsu reflektantiem jāiziet arī jūrnieku medicīnas komisija. Šogad bija daži studētgribētāji, kuri nevarēja iestāties tieši veselības problēmu dēļ. Vai tas ir vairāk nekā citus gadus, nezinu; man nav attiecīgās statistikas.
Kāpēc pati savulaik nolēmāt studēt Jūras akadēmijā?
Mans vectēvs bija jūrnieks, bet līdz 11. klasei nebija ienācis prātā, ka tā varētu būt arī mana profesija. Kad šis impulss pēkšņi radās, nevarēju gaidīt, man vajadzēja ar steigu stāties LJA, tāpēc 11. un 12. klasi pabeidzu vienā gadā. Ziemā iepazinos slidotavā ar draugiem, kuri jau mācījās LJA, un pēc dažiem mēnešiem pati tur iestājos. Mani bijušie klasesbiedri vēl bija skolas solā, kad jau devos jūrā, jo tolaik pirmā prakse bija uzreiz pēc pirmā studiju semestra.
Vai ģimene jūs nemēģināja atrunāt, jo ierasts, ka jūrnieks ir vīriešu profesija?
Mamma mēģināja mani no jūras pasargāt, taču vectēvs gan visās gaitās mani vienmēr tika atbalstījis.
Ir tāds teiciens, ka sieviete uz kuģa nesot nelaimi.
Tas varbūt radies burukuģu laikos un vairs nav aktuāls. Daudzās profesijās agrāk strādāja tikai vīrieši. Eiropā stereotipi par dzimumu lomām vairāk vai mazāk ir zuduši. Tajā pašā laikā augstskolu vadībā, profesoru padomēs joprojām pārsvarā ir vīrieši, tāpat arī Saeimā un valdībā. Ar to gribu teikt, ka ir nozares, kur vēsturiski tomēr vīriešu ir vairāk. Tā tas ir gan jūrniecībā, gan citur.
Starp citu, sānu redze sievietēm ir attīstīta vairāk nekā vīriešiem, tātad mūsu redzesloks ir plašāks. Tas, vadot kuģi, ļoti noder.
Bet kāpēc tomēr nokāpāt no kuģa un strādājat krastā?
Aktīva jūrniece biju līdz 2012. gadam. Strādāju “Latvijas kuģniecībā”, braucu uz tankkuģiem starptautiskajā tirdzniecības flotē. Laikam nav tādas jūras, kurā nebūtu bijusi. Tās sajūtas, kad tev priekšā ir netverams horizonts vai kad šķērso ekvatoru, kad jūti vienotību ar debesīm, jūru un cilvēkiem, ar ko dari kopīgu darbu, nevar pārstāstīt. Tas pašam jāizjūt. Bija iespēja redzēt plašo pasauli, iepazīties ar dažādu tautu cilvēkiem. Man jūrā viss patika, un gan jau arī tur būtu spējusi veidot karjeru. Tomēr līdztekus jūrasbraucieniem pabeidzu maģistrantūru un iestājos doktorantūrā. Mani interesēja arī akadēmisks darbs, un to jūrā nevarēju veikt. Zinātne ir tik interesanta un aizraujoša, ka nav iespējams funkcionēt vēl citās jomās.
Studējot doktorantūrā, pievērsāties pētniecībai, kas saistīta ar gaisa kuģiem.
LJA savas doktorantūras vismaz pagaidām nav. Vienīgā doktorantūra transporta jomā Latvijā ir RTU. Tā kā aviācijā jau strādāja pētnieku darba grupa, pievienojos tai. Lidojošais kuģis daudz neatšķiras no ūdens kuģa – to konstrukcijas ir ļoti līdzīgas. Jūrniecībā gūtās zināšanas arī kopumā var ļoti labi pārnest uz citiem transporta veidiem. Akadēmijā gūstam ļoti plaša spektra izglītību. Reiz, kad uz kuģa dators “aizgāja pa burbuli”, no detaļām pat spējām salikt jaunu. Daži mani studiju biedri, tikai nedaudz piemācoties klāt specifiskākas zināšanas, ir kļuvuši par aviācijas dispečeriem.
Dzirdētas daudzas žēlabas par Latvijas zinātni, un šķiet, ka akadēmiskā ir depresīva. Kā gan varējāt nomainīt labu algu un patīkamu darbu pret darbošanos zinātnē?
Vide, cilvēki, darba režīms jūrā un zinātnē, protams, ir ļoti atšķirīgi, taču zinātnieku vidi es nesauktu par depresīvu: man tā šķiet aizraujoša. Jau studējot maģistrantūrā, strādāju ar studentiem, tā ka akadēmiskā vide man nebija sveša.
Patiesībā zinātne Latvijā ir augsti attīstīta. Finansēšanas sistēma tomēr nav gana advancēta. Dzīvojam no Eiropas finansējuma, jo valsts finansējuma tikpat kā nav. Jā, arī Eiropas naudu iegūt nav viegli, taču nevajag padoties. Sešos gados, kopš darbojos zinātnē, esam ieguvuši finansējumu desmit projektiem, taču projektu pieteikumi ir iesniegti vismaz simt reižu. Ja noraida, skaties, kur vari iesniegt jaunu pieteikumu!
Kā kļuvāt par rektori?
Dažkārt dzīvē kaut kas notiek neplānoti. Tā arī man radās ideja pieteikties rektora vēlēšanām. Pati nolēmu kandidēt, un izdevās tikt ievēlētai. Redzu, ka varam attīstīties par Baltijas jūrniecības studiju centru, kur brauc studēt gan no Eiropas, gan tālākām valstīm.
Tomēr pagaidām ārzemju studentu LJA tikpat kā nav.
Maģistrantūrā tūlīt studijas sāks četri studenti no Gruzijas un Lietuvas. Esam akreditējuši studiju programmas angļu valodā un janvārī plānojam uzņemt pirmo studentu grupu no Indijas. Arī Igaunijas jaunieši izrāda interesi par studijām pie mums, jo Igaunijā vairs nav atsevišķas jūras akadēmijas. Plānojam kvalifikācijas celšanas kursos apmācīt arī studentus no Filipīnām. Mums nav robežu, tikai jāiet uz priekšu.
Protams, kā jau teicu, ir nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā. Piemēram, mums būtu vajadzīgs mācību kuģis.
No Izglītības un zinātnes ministrijas vairākkārt izskanējuši signāli, ka LJA vajadzētu apvienoties ar RTU. Šobrīd arī notiekot sarunas par divu augstskolu apvienošanu. Vai runa varētu būt par LJA?
Nekādu oficiālu lēmumu nav, nav arī šobrīd izteikti mutiski aicinājumi apvienoties. Runas agrāk bija, ministrija piedāvāja finansējumu, ja apvienosimies. Taču šobrīd esam tikai apņēmušies sadarboties ar RTU un parakstīsim sadarbības līgumu. Būs kopīga maģistra studiju programma kuģu inženierijā, ko īstenosim kopā, turklāt piesaistot Klaipēdas universitāti. Kopīgi darbosimies pētniecībā, izmantosim laboratorijas.
Bet kāpēc nevarētu apvienoties?
Uzskatām, ka tas nav nepieciešams, jo mums pietiek studentu, ir daudz absolventu, mums ir sava attīstības vīzija. Iespējams, Latvijā augstskolu ir par daudz, taču tad vajag izstrādāt skaidru koncepciju, kā augstskolu skaits tiks mazināts, nezaudējot būtiskas studiju programmas un to līmeni. Ir jābūt ceļa kartei par augstskolu sistēmas attīstību, nevis tā, ka ik pa brīdim kaut ko slēdz bez plašāka redzējuma.
Latvijā jūrniecība ir diezgan liela nozare. Jūrnieki uz Latviju atved daudz naudas, audzina te savus bērnus. Jā, ir valstis, kur jūrniecība iekļauta tehniskās augstskolās, tomēr pasaulē pastāv uzskats, ka veiksmīgāk jūrniekus var sagatavot specializētās augstskolās. LJA ir arī starptautiski atpazīstams zīmols.
