Vai bijāt pārsteigts, ka tik daudz studentu tic zinātniski nepierādāmām lietām? 1
Tā kā šo jautājumu pētu jau kopš aptuveni 2008. gada, pārsteigts nebiju. Psihoterapeiti kopumā ir daudz vairāk trenēti atrast cilvēkā iracionālo, pamanīt loģiskās kļūdas domāšanā. Ticībai ir liela loma arī dažādās psihopatoloģijās, populārākā varētu būt atkarība no azartspēļu automātiem – ticība laimīgiem skaitļiem, laimīgai rokai, laimīgiem datumiem un veiksmei. Arī šizofrēniskie, šizotipiskie un bipolārie traucējumi ir saistīti ar maģisko domāšanu, bet ļoti, ļoti lielos apjomos. Vēl ir paranormālie jeb mistiskā tipa pārdzīvojumi – tic nevis tam, ko pateikusi kāda garīga autoritāte vai kas izlasīts grāmatās, bet tam, ko pats it kā piedzīvojis. Piemēram, tuneļveida vai ārpusķermeņa pārdzīvojumi – cilvēks pārvietojies pa gaismas tuneli, saticis eņģeļus, mirušos radiniekus. Citi stāsta, ka redz spokus, bet vēl vairāk cilvēku domā, ka sapņi ir notikumi kaut kādā noslēpumainā pasaulē, nevis paša smadzeņu produkts.
Bībelē arī aprakstītas vīzijas un zīmīgi sapņi, kuru vēstījums ir izskaidrots un netiek apšaubīts.
Interesanta šķiet teorija par Mariju Magdalēnu, kas bijusi iemīlējusies Jēzū Kristū, pēc viņa nāves redzējusi vīziju un pirmā paziņojusi, ka viņš ir dzīvs. Tātad kristīgās ticības pamatā ir vīzija, kas zinātniski var tikt izskaidrota un nav nekas vairāk kā impulsi smadzenēs.
Tas saistīts ar to, kā cilvēks vispār uztver pasauli. Daudzi iztēlojas apmēram tā, ka tas, ko redz, pārvēršas par tādu kā bildīti, kas ceļo pa smadzenēm un tad atspoguļojas prātā kā spogulī. Neirozinātnieki, kas pēta smadzeņu darbību, ir izskaidrojuši: kad gaismas fotoni nonāk uz redzes nerva, tiek ierosināta elektriskās strāvas ķēde. Strāvas impulsu ietekmē šūnās notiek bioķīmiski procesi, kas smadzenēm liek sintezēt kādu bildi – to varētu salīdzināt ar onlaina kinokameru. Arī halucinācijas veidojas tieši tāpat, līdz ar to apgalvojums tas tā ir, jo es to redzēju savām acīm neko nepierāda. Ja skatās kamerā, nevar pateikt, vai redzētais ir tiešraide vai ieraksts.
Te plašs darba lauks ir tiem, kurus jūs dēvējat par sapņu pārdevējiem. Vai redzat to kā parādību, kas vēršas plašumā?
Gan nākotnes pareģošanas, gan brīnumainas dziedniecības, gan likteņa paredzēšanas formas pastāv visās sabiedrībās, bet jo īpaši tajās, kurās pieaug krīze. Ir teiciens, ka ierakumos ateistu nemēdz būt. Ja cilvēks ir milzīgā stresā, gribas ticēt, ka pasargās kāds augstāks spēks.
