Kā krīze vairo ticību pārdabiskajam. Intervija ar psihoterapeitu Artūru Utinānu 1
Jums šķiet, ka liktenis mēdz sūtīt īpašas zīmes? Mēdzat just neizskaidrojamu ļaunuma klātbūtni savā tuvumā? Reizēm liekas, ka nemaz neesat cilvēks? Tamlīdzīgus jautājumus Rīgas Stradiņa universitātes studentiem uzdeva Medicīnas fakultātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras asistents un psihoterapeits Artūrs Utināns, veicot pētījumu par maģisko domāšanu, ticību paranormālajam un kritisko domāšanu medicīnas studiju procesā. Izrādījās, ka aptuveni puse studentu tic paranormāliem fenomeniem – spokiem, noburšanai, psihokinēzei.
Pagājušā mēneša sākumā Artūrs Utināns pētījumu aizstāvēja kā promocijas darbu, taču viņa interesei par cilvēka slieksmi nedomāt kritiski un ticēt tam, kam nav nekāda zinātniska pamatojuma, ir daudzu gadu vēsture: kopš 90. gadu sākuma viņš darbojies Jauno reliģisko kustību, sektu un kultu pētīšanas padomē, bijis Reliģisko kustību pētīšanas padomes priekšsēdētājs. Lasītāju netrūkst Artūra Utināna blogam internetā, kurā viņš publicē savas pārdomas par sapņu pārdevējiem – tā viņš dēvē astrologus, ekstrasensus un dažādu reliģisko sektu garīgos līderus.
Vai, uzsākot pētījumu par maģisko domāšanu medicīnas studiju procesā, jums jau bija priekšstats, kāds varētu būt rezultāts?
Jāpaskaidro, ka šie jautājumi ietilpst psihoterapijas jomā, jo viena no psihoterapijas un psihoanalīzes galvenajām premisām ir, piemēram, Freidam, ka cilvēks kopš bērnības dzīvo tādā kā neirotisko fantāziju pasaulē un viņam ir dažādas infantilas iedomas par to, kā iespējams ietekmēt pasauli un apkārtējos. Virziens, kurā cilvēks attīstās un kurā viņam vajadzētu palīdzēt attīstīties psihoterapijai un psihoanalīzei, ir saskarsme ar realitāti, kritiskā domāšana. To izsaka pētījuma nosaukums.
Kognitīvi biheiviorālajā psihoterapijā arī ir metodes, kuru nolūks ir samazināt cilvēkā iracionālo un padarīt viņu racionālu – iespēju robežās. Šīs teorijas apspriežot ar studentiem, nereti esmu dzirdējis, ka par uzvedības ietekmētājiem viņi uzskata ne vien gēnus, mātes audzināšanu, tēva piemēru, brāļus, māsas un partnerus, kultūru, bet arī debess ķermeņus un to stāvokli.
