Intervence nepalīdzēs, eksporta subsīdijas – gan 1
Lai gan ES sola atbalstīt piena produktu privāto uzglabāšanu, intervences cenas Latvijas ražotājiem ir par zemu.
Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņojusi, ka atbalstu varētu saņemt par sviesta un vājpiena pulvera privāto uzglabāšanu. Patlaban Briseles ierēdņi vērtē iespēju piešķirt atbalstu arī siera privātai uzglabāšanai, ņemot vērā, ka tieši siers bija galvenais uz Krieviju eksportētais produkts.
ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs skaidrojis, ka cenu signāli Eiropas piena produktu tirgū liecina, ka Krievijas aizliegums sāk skart šo nozari. Vairākās dalībvalstīs eksporta ieņēmumi jau tiek zaudēti un jāatrod jauni noieta tirgi. Eiropas piena nozarei vajadzīgs laiks un palīdzība, lai pielāgotos situācijai, tāpēc paredzēts piešķirt tirgus atbalstu, koncentrējoties uz piena pulveri, sviestu un sieru. Plānots, ka privātās uzglabāšanas izmaksas ES segs trīs līdz septiņus mēnešus.
Lems šonedēļ
Par atbalstu sviesta un vājpiena pulvera privātai uzglabāšanai apstiprināšanu EK plāno lemt šonedēļ, 2. septembrī, īpaši šim nolūkam sasauktā EK Lauksaimniecības tirgu ekspertu grupas sanāksmē. Atbalsta apmēru pagaidām EK nav publiskojusi. Par to, vai atbalsts tiks piešķirts arī siera uzglabāšanai, EK lems vēlāk. Jāpiebilst, ka ES saražotā siera eksporta kopvērtība uz Krieviju pērn bija gandrīz viens miljards eiro. Līdz šim Latvijas piena produktu ražotāji nav izmantojuši privātās uzglabāšanas atbalsta pasākumus sviestam un vājpiena pulverim, savukārt sieram atbalsts tika izmantots nelielā daudzumā pirmajos dalības ES gados.
LLKA valdes loceklis un LPKS “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs EK paziņojumu par ārkārtas atbalsta pasākumiem vērtē kā pozitīvu ietekmi uz tirgu, tostarp arī Latvijā. Viņš sacīja, ka Latvijas uzņēmumiem intervences izmantošana varētu būt smagnējs pasākums, un tas izdevīgāks ir lielajiem uzņēmumiem Holandē, Vācijā un citur, tomēr Latvijas ražotāji šo ietekmi sajutīs netieši. Protams, efektīvāks instruments tūlītējai problēmu risināšanai būtu eksporta subsīdijas, tomēr pozitīvi ir jau tas vien, ka Eiropa rīkojas, lai situāciju uzlabotu, pauda U. Krievārs.
Jāatgādina, ka 15. augustā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nosūtīja vēstuli EK lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, kurā aicināja EK nekavējoties lemt par zaudējumu kompensēšanu ražotājiem un par vairāku pasākumu tūlītēju īstenošanu ar mērķi mazināt tirgus piedāvājuma spiedienu un tā izraisīto cenu lejupslīdi. Latvija EK prasa palielināt valsts intervencē iepērkamo produktu apjomu limitu, paaugstināt intervences iepirkuma cenas un samazināt nepieciešamo nodrošinājumu summas, kā arī privātās uzglabāšanas shēmā noteikt garākus uzglabāšanas periodus un atvieglotus nosacījumus avansa maksājuma saņemšanai.
Uzņēmēji neizmanto
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja vietniece Inga Orlova “LA” pastāstīja, ka otrs intervences pasākums – valsts intervence jeb intervences iepirkums – uzņēmējiem ir pieejams, taču viņi to neizmanto. Galvenais iemesls – kaut arī produkcijas tirgus cenas ir samazinājušās, tās joprojām ir salīdzinoši augstā līmenī. Taču jau patlaban piena ražotājus skar problēmas ar ražošanas izmaksām, kas ir palielinājušās.
Intervence ir pieejama no 1. marta līdz 30. septembrim, taču līdz šim neviens Latvijas uzņēmums nav izrādījis interesi. EK noteiktā iepirkumu cena intervencē pašlaik piena pulverim ir 1698 eiro/t, bet sviestam – 2217,5 eiro/t. Inga Orlova atzīst, ka pašreizējās cenas netuvojas šim līmenim, tāpēc arī neesot vērojama uzņēmēju interese. Turklāt uzņēmumiem tas nepalīdz, jo ar finansiālām problēmām ražotāji saskaras jau patlaban. Viņa piekrīt, ka šis noteiktais cenu līmenis būtu jāpārskata un cenai jābūt augstākai.
Jāatgādina, ka pašmāju piena lopkopēji jau paziņojuši, ka zemniekiem piena ražošanas pašizmaksa ir 0,19 – 0,20 eiro/kg. Ja cena samazinās vēl vairāk, pastāv saimniecību bankrotu risks. LOSP Piena grupā nesen apspriesti vairāki varianti piena nozares glābšanai, tostarp ātrāka subsīdiju izmaksa piena nozarēs strādājošajiem par ciltsdarbu, kā arī par platību maksājumiem, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes noteikšana produktiem, kas ātri bojājas, soda naudas atcelšana par pārsniegto piena kvotu.
Viens no ieteikumiem – eksporta subsīdiju piešķiršana eksportējošajiem uzņēmumiem, tādējādi nesamazinot piena iepirkuma cenu. Eksporta subsīdijas ir vēl viens tā saucamā drošības tīkla instruments. Inga Orlova atgādina, ka šobrīd eksporta subsīdiju likme ir 0 jeb praktiski tā nav. Eksporta subsīdijas kompensē cenu starpību starp ES cenu un cenu pasaules tirgū. Tās varētu piešķirt, ja būtu reāli tirgus draudi nozarei, bet der atgādināt, ka pēdējos gados cenas ES un pasaules tirgos pamazām ir izlīdzinājušās.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atzīst, ka nozarei būtu interesants intervences piedāvājums, taču tad piena iepirkuma cena nedrīkst būt augstāka par 0,18 – 0,19 eiro/kg. Svarīgāk būtu ieviest eksporta subsīdijas, kas ļautu piena produktu ražotājuzņēmumiem lūkoties jaunu eksporta tirgu virzienā, strādāt pie eksporta palielināšanas, kā arī stimulētu ražotājus radīt jaunus produktus.
Jāatgādina, ka Latvija rosināja EK atjaunot eksporta subsīdijas piena nozarē 2008. gadā, kad piena nozari skāra smaga recesija un piena iepirkuma cenas būtiski samazinājās, taču EK toreiz nepiekrita šim ierosinājumam, tā vietā rosinot piena ražošanas kvotu palielināšanu. Toreiz zemnieki, būdami nemierā ar zemajām piena iepirkuma cenām, sarīkoja piena nemierus.
Uzziņa
EK noteiktais intervences apjoms sviestam ir 50 tūkstoši tonnu, bet vājpiena pulverim – 109 tūkstoši tonnu.
Minimālais daudzums, ko var iepirkt intervencē, ir 20 t.
EK noteiktā iepirkumu cena intervencē pašlaik piena pulverim ir 1698 eiro/t, bet sviestam – 2217,5 eiro/t.
