Interpola prezidents – dienvidkorejietis 0
Starptautiskā policijas organizācija Interpols, kas apvieno 194 valstis, savā gadskārtējā kongresā Dubaijā par prezidentu ievēlējusi Dienvidkorejas pārstāvi Kimu Džonjanu, kurš balsojumā apsteidza Krievijas kandidātu Aleksandru Prokopčuku.
Kremļa lapsa netiek par priekšnieku vistu kūtī
Kims, kurš jau vairākus mēnešus pildīja Interpola prezidenta pienākumus, amatā nomainīs Ķīnas pārstāvi Menu Hunveju. Mens septembra beigās pazuda, bet vēlāk uzradās Ķīnā, kur varas iestādes paziņoja, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana par kukuļņemšanu. Vēl nesen par favorītu uz Interpola prezidenta amatu tika uzskatīts Krievijas policijas ģenerālis Aleksandrs Prokopčuks, lai gan Maskava tiek kritizēta par starptautiskās policijas organizācijas aresta orderu negodprātīgu izmantošanu politisko oponentu vajāšanai. Ģenerālis Prokopčuks no 2006. līdz 2011. gadam bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Interpola nacionālā biroja priekšnieka vietnieks, bet pēc tam vadītājs. 2016. gadā viņš kļuva par Interpola viceprezidentu. Grupa ASV likumdevēju no Republikāņu un Demokrātu partijas atklātā vēstulē norādīja, ka Prokopčuka ievēlēšana par Interpola prezidentu būtu kā “lapsas iecelšana par priekšnieku vistu kūtī”. “Krievija parasti izmanto Interpolu savu rēķinu kārtošanai un politisko oponentu, disidentu un žurnālistu vajāšanai,” norādīts ASV senatoru vēstulē.
Arī Kremļa kritiķi, tostarp Aleksejs Navaļnijs, pauda bažas par Prokopčuka iespējamo ievēlēšanu Interpola prezidenta amatā. Navaļnijs sacīja, ka Krievijas dēļ viņa komanda ir cietusi no Interpola un Krievijas pārstāvja ievēlēšana par Interpola prezidentu diez vai palīdzēs novērst šādus gadījumus. Ukraina paziņoja, ka izstāsies no Interpola, ja par tā prezidentu tiks iecelts Prokopčuks. Arī Lietuva pavēstīja, ka tādā gadījumā apsvērs izstāšanos. Kremļa kritiķi Bils Brauders un Mihails Hodorkovskis paziņoja, ka mēģinās panākt Krievijas izslēgšanu no Interpola par šīs organizācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidījis ASV senatoru vēstuli, paziņojot, ka tas esot “bezprecedenta spiediens un mēģinājums ietekmēt balsojumu par Interpola prezidentu”. Krievijas Iekšlietu ministrija nosodījusi “ārvalstu mediju kampaņu, kuras mērķis esot diskreditēt Krievijas kandidātu”.
Kims apzinās mūsdienu izaicinājumus
57 gadus vecais Kims ir bijušais Dienvidkorejas policijas virsnieks, kurš savulaik bijis policijas priekšnieks Gjeondži apgabalā, valsts apdzīvotākajā provincē. Viņš bija Interpola vecākais viceprezidents un prezidenta pienākumu izpildītājs, kopš septembrī pazuda toreizējais Interpola vadītājs Mens. Lai gan Interpola prezidenta loma ir lielā mērā ceremoniāla, jo organizācijas darbu ikdienā vada ģenerālsekretārs, Vācijas pārstāvis Jirgens Štoks, prezidentam ir politiska ietekme. “Mūsdienu pasaulē notiek bezprecedenta pārmaiņas, kas izvirza milzīgus izaicinājumus sabiedriskajai drošībai,” pēc ievēlēšanas paziņoja Kims. “Lai tos pārvarētu, mums jābūt skaidram mērķa redzējumam un jāceļ tilts uz nākotni,” teica Interpola prezidents. Balsojums bija aizklāts, taču Kima uzvara nozīmē, ka par viņu izteicās vairāk nekā divas trešdaļas Interpola kongresa delegātu. Dienvidkorejas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Kima ievēlēšana ir “nacionāls triumfs”, kas varētu vairot valsts starptautisko prestižu.
Kima uzvara Interpola prezidenta vēlēšanās uzskatāma par rietumvalstu panākumu, kas pirms balsojuma izvērsa enerģisku kampaņu pret Aleksandra Prokopčuka kandidatūru, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Braudera pliķis Putinam
Prokopčuka kritiķi pauda bažas, ka viņa ievēlēšana dotu iespēju Kremlim turpināt izmantot Interpola aresta orderu sistēmu režīma pretinieku un politisko bēgļu vajāšanai. Pirms 95 gadiem izveidotajam Interpolam, kura galvenā mītne ir Lionā, Francijā, ir pilnvaras izdot aresta orderus bēguļojošu noziedznieku aizturēšanai. Analītiķi atzīmē, ka tādas valstis kā Krievija, Turcija, Ēģipte, Irāna un Ķīna izmanto Interpola orderu sistēmu režīma pretinieku vajāšanai, lai gan organizācijas statūti aizliedz izmantot aresta orderus politiskiem nolūkiem. Interpols tika kritizēts pirms diviem gadiem, kad tas izraudzīja par prezidentu Ķīnas pārstāvi Menu. Cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” asi kritizēja “Ķīnas ilggadējo praksi izmantot Interpolu disidentu un politisko bēgļu aizturēšanai”. Kopš 2016. gada Interpola gatavojamo aresta orderu pamatotību izskata starptautiska juristu un ekspertu grupa. Taču dažas dalībvalstis, apejot centralizēto Interpola sistēmu, izsūta aizturēšanas lūgumus tieši citām valstīm. Tā šogad Spānijā uz īsu laiku tika aizturēts britu uzņēmējs Bils Brauders, kura firmā “Hermitage Capital” savulaik strādājušais jurists Sergejs Magņitskis atklāja Krievijas varas iestāžu krāpniecību, taču pats nonāca cietumā, kur gāja bojā. Jau vairāk nekā desmit valstīs pieņemts tā sauktais Magņitska likums, kas nosaka sankcijas viņa nāves vaininiekiem. Kā intervijā “AP” atzīmē Brauders, Prokopčuks ir ciešā kontaktā ar (Krievijas prezidentu Vladimiru) Putinu, tāpēc Prokopčuka neievēlēšana par Interpola vadītāju ir pazemojums Putinam.
