Internets “pēdējo jūdzi” nepārvar. Vienota risinājuma projekta pabeigšanai nav 0
18. marta publikācijā “Zemē ierakts internets” “LA” konstatēja, ka līdz pagastu centriem aizvilktais optiskais kabelis internetam un interaktīvajai televīzijai līdz iedzīvotājiem neaiziet, un uzdeva jautājumu: vai optisko kabeļu projekts pilnībā izgāzies? Kāpēc pašu mazāko attālumu – tā saukto “pēdējo jūdzi” – par ES naudu finansētais projekts nespēj pārvarēt?
“Kad projektu aizstāvējām, visi operatori pateica, lai “pēdējā jūdzē” nejaucamies – viņi ar to tikšot galā. Bet netiek!
Tā ir bezatbildīga rīcība – pateikt, ka nodrošināsi, bet realitātē nenodrošini. Protams, var saprast operatorus – viņi arī rēķina izmaksas, tas ir viņu bizness, zaudēt naudu negrib neviens. Ja jau iedzīvotāju reģionos nav, tad viņu tur arī nebūs. Bet jāteic, ka projekta pirmajā kārtā šāda viņu rīcība bija nesmuka,” sarunā ar “LA” vēl pirms paziņojuma par atkāpšanos no amata sacīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Savukārt viens no izbūvēto optisko tīklu izmantotājiem “Tet” uzskata, ka nav solījuši neko tādu, ko nebūtu izpildījuši.
Komersanta priekšlikumi noraidīti
“Tet” galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks sacīja, ka šobrīd “Tet” faktiski izmantoto “vidējās jūdzes” pieslēgumu skaits atbilst tam apjomam, ko uzņēmums prognozējis projekta apspriešanas laikā ar LVRTC.
“Šobrīd nodrošinām optiku atbilstoši prognozēm – vairāk nekā 20 apdzīvotās vietās Latvijā, piemēram, Maltā, Gaujienā, Lūznavā, Skaistkalnē un citviet. Arī pirms projekta šīs kārtas izbūves mēs esam snieguši informāciju, kurās vietās izmantosim tīklu, kad tas būs izbūvēts un pieejams pakalpojumu nodrošināšanai.
Izbūvējot optikas tīklu, jāņem vērā ekonomiskie aspekti, lai no katra ieguldītā eiro iespēju robežās gūtu maksimālu atdevi gan sabiedrība, gan valsts, sadarbojoties visām potenciāli iesaistītajām pusēm.”
Tatarčuks norādīja, ka nedrīkst neņemt vērā to, ka projekta laikā mainījusies cenu politika – mazākiem optikas attālumiem izmaksas samazinājušās, lielajiem attālumiem – paaugstinājušās.
Tāpat neesot pieņemts “Tet” ierosinājums ļaut uzņēmumiem izmantot tikai vienu optikas šķiedru, nevis obligātās divas, kā noteikts šobrīd spēkā esošajos nosacījumos.
“Jau iepriekš esam iesnieguši arī citus priekšlikumus – pārskatīt nomas modeli, piemēram, rodot iespēju par zemāku tarifu lietot “vidējo jūdzi” kā “pēdējo jūdzi” vietās, kur ir brīvi resursi, ieviest fiksētu maksu lieliem attālumiem no maģistrālā mezgla tā vietā, lai aprēķinātu maksu pēc attāluma. Esam arī piedāvājuši pārskatīt esošā IT sistēmu nodrošinājuma izmaksas, tās aizstājot ar efektīvākām, un snieguši citus priekšlikumus. Esam gatavi turpināt diskusijas ar visiem partneriem, lai atrastu labākos risinājumus, kas ļautu esošo un vēl izbūvējamo infrastruktūru izmantot vēl plašāk.”
Vaino urbanizāciju un depopulāciju
Bokta uzskata, ka projekts nav neveiksmīgs, kaut arī vienmēr visu varot izdarīt labāk. Viņaprāt, liela loma šā brīža neapmierinātībā ar projektu ir Latvijas unikālajai un dramatiskajai situācijai ar urbanizāciju un depopulāciju.
Latvija esot otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc tā, cik liela daļa valsts iedzīvotāju ir koncentrējušies ap valsts galvaspilsētu.
Priekšā mums esot tikai Luksemburga. Ar ekonomiku esot vēl trakāk – ap 70–80% valsts ekonomikas atrodas ap Rīgu. Līdz ar to Latvijā izveidojusies ļoti izteikta digitālā plaisa. “Platjoslas projekts ir domāts šīs plaisas mazināšanai – lai vispār attālākos reģionos varētu saņemt optiskos pakalpojumus, kā arī lai tos varētu saņemt par tādu pašu cenu kā Rīgas centrā.
Mēs nevelkam “vidējo jūdzi” uz katru māju. Ja mēs būtu vilkuši tīklus nekurienēs, tad es neapmierinātību saprastu, bet visi tīkli beidzas novadu centros. Ja tur neizbūvējam optiku, tad novads principā ir jāslēdz ciet – nākamais mazākais solis ir nevilkt vispār.” Līdzīgā situācijā esot arī Igaunija, savukārt lietuviešiem šādas problēmas neesot.
“Visu naudu nākotnē pelnīs ap Rīgu, un šim reģionam būs jāuztur visa valsts.
Brīnīties, ka komersanti kaut kādās vietās nepaņem optiku… Pašreizējā situācijā tā tas notiek un notiks. Nekur nav rakstīts, bet 60–100 mājsaimniecības ir tas absolūtais minimums, lai operators sāktu domāt “pēdējo jūdzi”. Ja 30 mājsaimniecības ir maksātspējīgas, bet 70 ne, tad neviens komersants tur neies. Jākoncentrējas uz ražošanu un naudas radīšanu, teritorijas jāapsaimnieko maksimāli efektīvi.
Ja teritorijā nekā nav, kāpēc lai tur kaut kas rastos? Eiropā jau sen pateikts, ka novads var būt pašpietiekams tikai tad, ja tur dzīvo vismaz 35 000 iedzīvotāju. Cik mums Latvijā ir tādu novadu?” vaicā Bokta. Viņš uzsvēra, ka optiskie tīkli tukši nepaliks, jo strauji attīstās nākamās paaudzes mobilie sakari, kuriem apakšā jebkurā gadījumā būs LVRTC izbūvētais tīkls.
Valsts nekādi nepalīdz
Latvija ir viena no retajām valstīm, kas neinvestē “pēdējā jūdzē”. Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir dažādi atbalsta mehānismi “pēdējās jūdzes” izbūvē. “Igauņi, piemēram, pašvaldībām “pēdējās jūdzes” būvniecībai iedevuši 20 miljonus eiro. Piemēram, 200 tūkstošus eiro novirza vienai vietai un tad attiecīgi komersanti par šo naudu sacenšas – kurš apsolīs pieslēgt visvairāk mājsaimniecību, tas arī iegūs iespēju apgūt naudu,” norāda Bokta.
Savukārt Lietuvā pašvaldības atbalsta maznodrošinātos – līdz noteiktam līmenim sedz tīkla ierīkošanas maksu, kā arī pirmos divus gadus pilnībā vai daļēji sedz abonēšanas maksu. “Protams, subsīdijas un atbalsti ir pretrunīgi, ar tiem nav tik vienkārši, ņemot vērā mūsu situāciju, kad jāizvēlas, vai maksāt par internetu vai maksāt lielākas algas skolotājiem. Bet var rast arī citādus risinājumus un dažas pašvaldības to dara. Piemēram, lai operators iegūtu iespēju pieslēgt optikai pašvaldības iestādes, Madonā operatoriem jāpiekrīt pieslēgt arī dzīvojamās mājas,” sacīja Bokta.
Vērtēs teritorijas, kur optiku neizmanto
Kā norādīja Satiksmes ministrijā (SM), Latvijā “pēdējās jūdzes” būvniecībā valsts neplāno iesaistīties. Šāds lēmums tolaik pieņemts, ņemot vērā nozares viedokli. Tādējādi valsts nekropļo konkurenci, saglabā veselīgu konkurenci un valsts atbalsta neitralitāti. Tomēr nav izslēgti citi valsts iniciēti risinājumi, lai šī būvniecība notiktu raitāk.
“Kopš programmas uzsākšanas ir stipri mainījies arī iedzīvotāju skaits pašvaldībās, kas, protams, ietekmē pieprasījumu un līdz ar to arī operatoru interesi investēt attiecīgajās teritorijās. Ir jāvērtē, kur tirgus joprojām nedarbojas, neskatoties uz jau veiktajām investīcijām, un kāda intervence no valsts puses ir nepieciešama.”
SM arī nepiekrīt, ka iemesls izbūvētās optikas neaktīvai lietošanai ir augstās izmaksas.
Ministrijā norāda, ka tās ir kompleksas izmaiņas telekomunikāciju tirgū, ko iniciē demogrāfijas procesi un tehnoloģiju attīstība.
“Esam apstiprinājuši jaunus optiskā tīkla piekļuves punktu prioritāšu noteikšanas principus, proti, kā galveno nosakot pierādāmu elektronisko sakaru komersanta interesi par infrastruktūras piekļuves pakalpojumu izmantošanu pēc tās izbūves. Teritorijās ar zemu apdzīvotības blīvumu paredzēts izbūvētajai infrastruktūrai iespējami maksimāli nodrošināt mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanu un piekļuves punktu izveidi, par ko ir saņemts pozitīvs viedoklis no Eiropas Komisijas. Atbilstoši valsts atbalsta programmas nosacījumiem Optiskā tīkla uzraudzības komiteja katru gadu pārskata piekļuves tarifu noteikšanas metodiku un tarifus,” informēja SM.
Kartēšana palīdzēs izvēlēties atbalsta mehānismu
Kādi varētu būt risinājumi, lai “pēdējo jūdzi” reģionos izbūvētu aktīvāk?
“Tet” pārstāvis Uldis Tatarčuks sacīja, ka viņi būtu gatavi apsvērt arī valsts atbalsta instrumentu izmantošanu, ja tādi rastos, taču ir vēl citi risinājumi. “Mūsuprāt, efektīvākais mehānisms būtu vienotu kritēriju noteikšana, kas, ņemot vērā kopējo klientu skaitu, kopējās izbūves izmaksas un citus argumentus, ļautu ilgtermiņā gūt lielāko atdevi no katra šī projekta īstenošanā investētā eiro.
Tāpat ir būtiski jāvienkāršo šobrīd sarežģītais projektu saskaņošanas process, lai uzņēmumiem atvieglotu procesu pakalpojumu nogādei līdz gala klientiem. Vairākas no iepriekšminētajām lietām ir ieviestas Igaunijā, un igauņu kolēģi atzīst – kopējā izbūves maksa ir zemāka, līdz ar to realizējamāka pakalpojumu sniedzējam, un lielāks kopējā projektā izbūvētā tīkla izmantošanas procentuālais apjoms.”
Savukārt Satiksmes ministrijā norāda, ka nepieciešama visaptveroša sakaru infrastruktūras kartēšana. Par to SM plāno šogad virzīt informatīvo ziņojumu valdībā.
“Vadoties pēc kartēšanas datiem, būs iespējams izvēlēties vispareizākos atbalsta pasākumus, kas attīstītu infrastruktūru tikai tur, kur tirgus to nekad nedarīs, un piesaistītu investīcijas.
Nepieciešams turpināt investēt – izmantojot jau esošo vairumtirdzniecības modeli, pārklājot vietas, kur nav atbilstošas optikas infrastruktūras. Papildus minētajam esam uzsākuši darbu pie Platjoslas attīstības plāna izstrādes laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam, kurā plānots iekļaut pasākumus platjoslas attīstībā.” Plānā tikšot iekļauts arī citu dalībvalstu pieredzes izvērtējums, tostarp tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas. SM gaida arī sakaru nozares un pašvaldību priekšlikumus.
