Internets lietotu automobiļu pilns, kādu lai ņem? 23
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krietni paklejoju tīmekļa piedāvājumos. Pirmais, kas te pārsteidz, – lietotu automobiļu pārpilnība. Tirgotāju skaits – šķiet, drīz vai simtu sasniegs. Līzinga piedāvājumi arī. Prece – raibu raibā. Sākot no augstākā līmeņa “premium”, kas, pat pāris gadus pabraukts, saglabājis līmeni virs 50 000, beidzot ar gadsimtu mijas laikā būvētiem vēl labi ripojošiem (tā vismaz saimnieki apgalvo) vāģīšiem, kurus pat pirms kaulēšanās atdod par tūkstoti.
Pirmos pirks vien daži. Pēdējos – diemžēl vairāk. Un drīz pie žoga noliks. Interesantākais, Latvijas autoparka nākotnei būtiskais ir viducis. Cenu līmenis no pieciem līdz kādiem 15 tūkstošiem, kuru ar līzinga palīdzību spēj pacelt krietni prāvāks vidēji pārtikušu pilsoņu pulks.
Ko tajā redzam? Vispirms par nobraukumu.
Vairums – virs 200 000 km
Vai tādu ņemt? Cik auto vispār spēj nobraukt?
Pasaules rekordists esot kāds zviedrs, vārdā Irvins Gordons, kurš ar savu “Volvo” piecdesmit gados sadzīvojis trīs miljonu jūdžu garumā. Daudz braucis Irvins… Sanāk kādi 80 000 km gadā. Un to nevar savākt pilsētas drūzmā, kura ar savu nepārtraukto režīmu maiņu tehnikai viskaitīgākā. Zviedrijā braucis, kur atļautie ātrumi šādam rīkam niecīgi un ļauj kustēt ar minimālu piepūli. Un kopis viņš zirdziņu izcili rūpīgi – eļļu dzinējā mainījis ik pēc 5000 km, kārbā arī krietni biežāk, kā prasa instrukcijas.
Šis stāsts rāda, cik grūti atbildēt uz sākuma jautājumu. Jo mēs, pat droši zinot nobraukumu, nezinām iepriekšējā lietotāja uzvedību. Viņš varēja (pa bāņiem) regulāri bliezt visus 200 km/h, viņš varēja par eļļas maiņām (pēc garantijas laika beigām un pārdošanas brīdim tuvojoties) netīši vai tīši aizmirst. Viņš varēja bedres apbraukt vai ignorēt. Varēja automobili pūdēt komfortablā, bet slikti vēdinātā garāžā… Un tā tālāk. Loterija, kuras veiksmīgu iznākumu nespēj nodrošināt arī pārdevēja vai pircēja veikta diagnostika. Tā neapšaubāmi vajadzīga, tomēr nespēj ieraudzīt visu auto pagātni un garantēt bezrūpīgu nākotni.
Mans personisks viedoklis un pieredze – trešais tūkstošu simts nāk ar biežākām neprognozējamām tehniskām rūpēm, kuras moderniem auto mēdz būt visai dārgas. Pats savam – marku nenosaukšu – auto šajā vecumā mainīju kardānu, pusrāmi un vēl šo to. Gada laikā remontiem iztērēju ap 2000 eiro. Un šo spēlīti beidzu. Ņēmu jaunāku (palielīšos – jaunu!). Mazāku, bez pilnpiedziņas, bet jaunu. Tas var būt iespējams, ja tiec garām dažām izvēles lamatām.
Izmēru maldi
“Yaris”, “Corsa”, “Polo” un tamlīdzīgi esot mazi. Kurā vietā?! Piedodiet, bet tie ir mazi tikai jūsu uztverē, kuru auto ražotāji gadu gaitā pamanījušies sačakarēt. Viņiem ir izdevīgi katru “Golf” paaudzi audzēt garāku. Un dārgāku, protams.
Šo “mazo” salona platums ir ap 140 cm. “VW Passat” vai “Audi A4”, kurus par maziem neviens nesauc, šis mērs ir 148–150 cm. Plus divas špickkastītes. Viena katram braucējam. Baigā brīvība un komforts iegūti! Par nieka trim vai pat pieciem tūkstošiem eiro…
Tiem “lielajiem” lielāki faktiski ir tikai bagāžnieki. Ņemiet – ja esat droši, ka jums tos vajag. Lielākas ir pārkares priekšā un pakaļā. Praktiskas? Pazīstu dāmu, kas pērn, viņasprāt, mazā “Yaris” vietā izvēlējās “Corolla”, un tagad tās skaisto, slaido snīpīti lamā nebūt ne skaistiem, bet sirsnīgiem vārdiem…
Zīmolu hipnoze
Attēlos redzamos “Dacia Sandero” un “Jaguar XE” var iegūt par vienādiem nepilniem 14 000 eiro. Pirmais ir jauns. Ar piecu gadu (vai 100 000 km) garantiju. Ar tehnisko apskati pēc diviem un četriem gadiem. Ar niecīgu degvielas patēriņu pilsētā (jo ir tikai nepilnu tonnu smags). Bet ir “Dacia”…
Otrais iebraucis piektajā dzīves gadā. Un tuvojas iepriekš apspriestajam 200 000 km slieksnim. Bet ir “Jaguar”!!! Mirdz kā jauns (papūlējies pārdevējs”) un ir – “Jaguar”!!! Krutāk par bembi… Uzminiet, kuru izvēlēsies “vidusslānis”!
Starp citu – šo ceļu iet ne tikai jaunākā paaudze un vidusslānis. Pavisam nesen manu padomu prasīja kāds krietni iesirms, sabiedrībā visai pazīstams kungs. Vai varot ņemt trīs gadus vecu un 80 000 km nobraukušu “Volvo S90”? Ņem, ja tev šādu kuģi vajag, – tā teicu draugam. Bet pats par šo cenu gan pirktu jaunu “Subaru XV”. Ar pilnpiedziņu. Par pusmetru īsāku, par pustonnu vieglāku… Vai izvēlētos vēl modernāku variantu – pilsētai un ikdienai elektrisku “Dacia Spring” un Kurzemes apceļošanai kādu īstu pagājušā gadsimta 4×4, jau mēreni saskrambātu un paša spēkiem remontējamu.
