Internets ir arī līdzeklis, kā droši, ātri un ērti apkrāpt 0
23 gadus vecā ludzāniete Aija, kā apgalvo viņas vecāki, šobrīd strādā par oficianti Grieķijā. Pats par sevi šajos laikos ikdienišķs fakts, ja vien neņem vērā, ka pret jauno sievieti ierosināta krimināllieta par krāpšanos internetā un tuvākajā laikā viņa tiks izsludināta starptautiskā meklēšanā.
Mazliet paradoksāli, bet tajā pašā interneta vidē Aiju jau meklē arī viens otrs apkrāptais, izsakot slēptus vai mazāk slēptus draudus, publicējot arī sievietes personas datus un bankas kontus. Kāds Edgars pat aicinājis apkrāptos apvienoties kopīgā cīņā…
Šādu attieksmi no policijas un sabiedrības puses Aija izpelnījusies, dažādos interneta portālos piedāvājot pārdot preces, prasot iepriekšēju samaksu. Kad nauda saņemta, prece pircējam nosūtīta netiek. Pērn vien bijuši vairāk nekā desmit krāpniecības gadījumi par vairāk nekā tūkstoti latu. Vairākas krāpniecības bijušas arī iepriekš, par ko Aija saukta uz policiju, sodīta, taču ne ar brīvības atņemšanu. Un tie ir tikai policijai zināmie gadījumi. Prakse liecina, ka daudzos gadījumos apkrāptie dažādu iemeslu dēļ policijai neziņo.
Jaunā sieviete apkalpojusi visu Latviju: no Ludzas līdz Ventspilij, Rīgai, Siguldai, Daugavpilij. Piedāvājusi lielākoties drēbes, arī sadzīves mantas, pat naudas aizdevumu. Runājusi un rakstījusi atraisīti un draudzīgi, neslēpjoties aiz trešajām personām vai svešiem vārdiem.
Kāds siguldietis joprojām gaida treniņtērpu par 28 latiem, daugavpiliete – jaciņas par 34 latiem, ventspilniece – kažokādas vesti par 65 latiem… Bijuši arī lielāki pasūtījumi. Kāds olainietis uzķēries uz 300 latus vērta kažoka piedāvājumu pēc fotogrāfijas, bet kādam rīdziniekam dikti vajadzēja 60 000 latu aizdevumu, par kuru viņš Aijai aizsūtījis 284 latus.
Vienkārša shēma
Policijas redzeslokā šādi un līdzīgi krāpšanas gadījumi nonāk aizvien biežāk, tādēļ iedzīvotāji aicināti būt uzmanīgiem, un, ja patiešām bez tā nevar iztikt, pirms pārskaita naudu nepazīstama cilvēka kontā, vismaz izvērtēt, vai šī persona ir uzticama, piemēram, ievadot viņa tālruņa numuru, vārdu, uzvārdu kādā no interneta meklēšanas pro- grammām un tādējādi mēģinot pārliecināties, vai šis cilvēks ir godīgs un saistības pildīs, vai vārds atbilst fotogrāfijai. Jo slikta slava izplatās ātri.
Valsts policijas Ludzas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšniekam Oskaram Točelovskim Aija ir zināma persona, viņu bija pie sevis izsaucis, kauninājis un brīdinājis. “Sieviete raudāja un teicās vairs neko tādu nedarīt. Bet viss turpinājās. Manuprāt, viņa ir vienkārši bezkaunīga, pat man caur asarām teica, ka cilvēki esot tik lētticīgi, ka nevarot viņus nekrāpt.”
“Man grūti ielīst Aijas galvā, varbūt viņu pārņēmusi kaut kāda zagšanas mānija,” nedaudz apmulsis ir Ludzas kriminālpolicijas nodaļas inspektors Edgars Katkevičs, kura pārraudzībā ir lieta. “Krāpšanas shēma ir ļoti vienkārša. Piedāvā neesošu preci un tik saņem naudu. Aija ne reizi nevienam neko nav aizsūtījusi. Ļoti labi raksta un arī atrakstās, kad cilvēki sāk uztraukties, atvainojas, čaviņojas. Iziet no mana kabineta, un vēlāk es konstatēju, ka jau tajā pašā dienā parādās internetā ar kārtējo preces piedāvājumu! Pazīstu Aijas vecākus. Ļoti kārtīgi. Vienīgais bērns ģimenē, noteikti nedzīvo nabadzīgi. Patiešām grūti saprast… Ja būtu kaut kāda viltīga shēma, trešās personas iesaistītas, bet tik vienkārši izlikt sevi pa sitienam likumam!”
Apkrāptais var būt līdzvainīgs
Valsts policijā 2002. gadā izveidoja īpašu kibernoziegumu apkarošanas nodaļu. Tās priekšnieks Aleksandrs Buko mums daudziem tik pievilcīgo internetu uztver kā līdzekli, kurš ļauj noziedzniekam vieglāk atrast upuri un izdarīt noziegumu.
“Bet es gribu vērst uzmanību uz diviem apstākļiem. Preces vai pakalpojuma pircējam no civiltiesiskā viedokļa jāuzņemas līdzatbildība par notiekošo.
Ja es par samaksu iesaistos internetā kaut kādā mistiskā loterijas laimesta vinnēšanā vai izpalīdzu Nigērijas karaļdēlam mantojuma iegūšanā, tad arī pašam jāuzņemas daļa no atbildības, ka mani apved ap stūri, ka neesmu pārbaudījis partneri un viņa spējas izpildīt saistības, ka neesmu pievērsis uzmanību acīmredzamam maldinājumam.
Otra lieta: jāpieļauj, ka preces vai pakalpojuma piegādātājam iestājušies nepārvarami apstākļi, kā dēļ viņš nevar izpildīt līgto, piemēram, pazudis kuģis, kas no Malaizijas ved kažokus, nodegusi noliktava vai pats pārdevējs miris. Tiesā ar civilprasību cilvēks var vērsties jebkurā gadījumā, bet policija nopietni iesaistīsies tikai tad, ja konstatēs apzinātu noziedzīgu darbību, ja pazīmes liecinās, ka jau sākotnēji bijusi vēlēšanās apkrāpt,” stāsta A. Buko.
Kolektīvs ārprāts?
A. Buko teic, ka prakse rāda – krāpnieki ir vislabākie psihologi, kas apguvuši manipulatīvas darbības, kā cilvēkos atslēgt racionālo domāšanu, līdz paliek tikai emocijas. Bet ja man emocionāli ir izdevies desmit reizes nopirkt internetā skaistu un lētu preci, kāpēc lai es ļauni domātu, ka mani vienpa-dsmito reizi apkrāps?
“Skaidrs, ka visi nekad nebūs krāpnieki. Bieži vien cilvēki viens otram emocionāli uzticas un ir laimīgi. Bet, ja es tā vienkārši, piemēram, pārskaitu 300 latus par kažoku, redzot to tikai bildītē un nesaņemot nekādas garantijas, tad jāsaprot, ka riskēju. Kāds dārgu pulksteņu tirgotājs aizsūtīja 20 000 latu vērtu laikrādi pircējam uz Angliju tikai pēc solījuma internetā, ka dabūs naudu. To viņš gaida joprojām.
Pirms trijiem gadiem ļoti traki izgāja kādai kundzei no provinces, kura no Francijas saņēma ziņu, ka loterijā vinnējusi miljonu. Sākumā sieviete gan nekrita eiforijā, aizbrauca pie draugiem juristiem Rīgā. Un tad notika kaut kas tāds, ko nosauktu par kolektīvo ārprātu. Draugi juristi, apskatījuši sievietei piesūtītos dokumentus, atzina tos par īstiem un apsveica ar laimestu.
Sievietei piezvanīja no Francijas kāds vīrietis, kas arī apsveica ar laimestu. Bija jānokārto tikai dažas formalitātes, jāsamaksā par tulkošanu, nodoklis un jāatver bankā konts. Sākumā prasītā naudas summa bija niecīga. Ar vīrieti no Francijas notika vairākas telefonsarunas, dažas pat divu stundu garumā. Pamazām vīrieša laipnību nomainīja sakāpinātas emocijas, sak, mēs tā pūlamies, lai jūs saņemtu miljonu, bet pati neko nedarāt, lai to paņemtu, mums vieni izdevumi, jums – tikai šaubas. Pa sarunu laiku arī nepieciešamā naudas summa, lai tiktu pie miljona, bija augusi. Beigu beigās sieviete pārdeva par 50 000 latu savu mājokli, samaksāja francūzim prasīto un aizbrauca uz Franciju pēc sava miljona. Sievietes ilūzijas sabruka bankā pie lodziņa: tur neviens nezināja ne par vinnestu, ne loteriju, tur nestrādāja arī vīrietis, kas bija veicis krāpnieciskās manipulācijas.”
Latvijā gadā kā krāpniecības upuri policijā piesakās ap 200 cilvēku. A. Buko lēš, ka tā ir aisberga redzamā daļa. Lielākā daļa apkrāpto policijā nevēršas, jo uzskata, ka zaudējumi nav tik lieli, to nedara kauna dēļ vai arī necerot zaudējumus atgūt.
A. Buko ieteikumi ļaudīm ir vienkārši. Jārīkojas ar savu mantu vai līdzekļiem ar vislielāko rūpību. Ja ielaižaties darījumos internetā, tad jāizvēlas droša darījumu vide un zināmi interneta veikali.
Izplatītākie cilvēku apkrāpšanas veidi internetā Vispirms pieprasa naudu, bet preci neaizsūta. Vispirms pieprasa preci, bet naudu neaizsūta. Piedāvā naudu par starpniecības pakalpojumu mantojuma vai kāda cita veida naudas ieguvē. Jāsamaksā par laimestu loterijā. Jāsamaksā par iekārtošanu darbā. Jāsamaksā par tuvinieka it kā pretlikumīgu nodarījumu. |
