Datu drošības pamati jāapgūst jau bērnudārzā 1
74% eiropiešu uzskata – personas datu izpaušana ir neizbēgama mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Savukārt 72% tīmekļa lietotāju raizējas par pārāk biežu savu datu izpaušanu. Lai garantētu lielāku datu aizsardzību, Eiropas Savienības dalībvalstis pašlaik strādā pie jaunas regulas izveides, kas aizstās novecojušo 1995. gada regulējumu, un vairāk aizstāvēs fizisko personu, nevis IT nozares uzņēmēju intereses. Jaunajai regulai katrā valstī jāstājas spēkā līdz 2015. gadam.
Pirms 20 gadiem sākām lietot internetu tādā veidā kā patlaban, bet pirms desmit gadiem izveidoja sociālos tīklus “Draugiem.lv” un “Facebook.com”, kas lietotājiem prasa atklāt viņu identitāti. Datu un pašas personas drošība, dažkārt arī profesionālā karjera lielā mērā ir saistīta ar sociālajiem tīkliem uzticēto informāciju. “Internets daudzus ļaudis ir zināmā mērā degradējis. Patlaban cilvēki sociālajos tīklos raksta savas dzīvesvietas adresi, ievieto ar viedtālruņiem uzņemtās bildes, kas parāda viņu atrašanās vietas koordinātas. Tas nav pareizi. Jau agrā vecumā ģimenē, izglītības iestādē ir jāmāca, ko var uzticēt tīmeklim,” skarbs ir a/s “Lauku Avīze” datorsistēmas administrators Egils Krasons.
Saistībā ar Personas datu aizsardzības dienu, ko 28. janvārī atzīmēja Eiropā, ASV un Kanādā, ES mājā rīkotajā Eiropas Parlamenta (EP) informācijas centra un Eiropas Komisijas (EK) diskusijā “Mani dati – kā tos pasargāt?” eksperti vērsa uzmanību uz faktu, ka darba devējs informāciju par nākamo iespējamo darbinieku sociālajos tīklos var vākt vien tad, ja darba meklētājs par to ir informēts. Ļoti lielu risku personas datu neaizskaramībai rada arī viedtālruņos ielādējamās aplikācijas.
Par ko diskutē
Jaunās regulas projekts EP ir apstiprināts vien pirmajā balsojumā. Patlaban, piemēram, notiek diskusija, vai datu drošības speciālistam būs jābūt visos uzņēmumos ar vismaz 250 darbiniekiem. “Arī šādos uzņēmumos ne vienmēr var būt daudz datu, tāpēc vēl būs jāvienojas. Datu aizsardzības speciālistiem būs jābūt arī valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas apstrādā ļoti lielu datu daudzumu,” teic Tieslietu ministrijas eksperte Jekaterina Macuka.
Iecerēts, ka jaunā regula balstīsies uz astoņiem principiem, kuriem jānodrošina, ka datu aizsardzības reformu pieņem tiesību aktu formā, lai 2014. gadā tā būtu nodrošināta maksimālā ātrumā. Reformās nedrīkst būt atšķirīga attieksme pret privāto un publisko sektoru. Tiesību akti, kuros izklāstīti datu aizsardzības noteikumi vai kuri skar privātumu, ir publiski jāapspriež, jo tie saistīti ar pilsoniskajām brīvībām tiešsaistē. Datu vākšanai ir jābūt mērķtiecīgai un jāaprobežojas ar to, kas ir samērīgs ar paredzētajiem mērķiem. Visaptveroša elektronisko komunikāciju datu novērošana nav pieļaujama. Tiesību aktiem jābūt skaidriem un tie pastāvīgi jāatjaunina. Nedrīkst būt tā, ka, veidojot modernas novērošanas programmas, valstis izmanto novecojušus noteikumus, kas izstrādāti citā tehnoloģiskajā laikmetā. Sestais princips noteic, ka valsts drošības arguments jāizmanto ierobežoti. Tam jābūt izņēmumam, nevis normai. Septītais princips nosaka veicamo uzraudzību, proti, ja tiesu iestādes nespēj veikt savu lomu, tad reāla uzraudzība nav iespējama. Izpildvaras veiktā uzraudzība ir laba. Parlamentārā uzraudzība ir nepieciešama. Tiesu ie-stāžu veiktā uzraudzība ir izšķirošs faktors. Savukārt astotais princips nodēvēts kā “vēstījums mūsu amerikāņu draugiem” – datu aizsardzības noteikumi jāpiemēro neatkarīgi no attiecīgās personas valstspiederības. Ņemot vērā interneta atklāto būtību, nav jēgas piemērot atšķirīgus standartus saviem valstspiederīgajiem un personām, kuras tādas nav.
Cilvēka tiesības
Latvijā par tās valsts piederīgajiem informāciju glabā vairāk nekā 170 sistēmas, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperts Gatis Ozols. “Šīs ziņas ir vajadzīgas valsts funkciju veikšanai, pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem,” tā VARAM ierēdnis. Viņš mierina – nav tā, ka viens ierēdnis var aplūkot visus reģistrus, uzzināt par kādu cilvēku pilnīgi visu. “Ir nodalītas atbildības starp valsts iestādēm, noteikts, kādos gadījumos informāciju var sniegt. Latvijā reģistrē visus gadījumus, kas un kad konkrēto informāciju ir saņēmis,” tā G. Ozols. Ikviens Latvijas cilvēks caur portālu “latvija.lv” vai rakstot iesniegumu var piekļūt informācijai par sevi 32 reģistros, tostarp arī noskaidrot, kas par viņu ir vācis informāciju. Šādu pieprasījumu varot veikt divas reizes gadā.
Uzziņa
Latvijas valsts uzraudzība 2013. gadā
* Personas datu aizsardzību, pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un uzraudzību Latvijā veic Datu valsts inspekcija (DVI).
* Veiktas 677 pārbaudes (gadu agrāk 496 pārbaudes).
* No Latvijas cilvēkiem saņemtas 362 sūdzības par personas datu pārkāpumiem (2012. gadā 296 sūdzības).
* DVI pārkāpumus konstatēja un piemēroja administratīvos sodus 36 gadījumos, tostarp 22 naudas sodus par Ls 20 910 (2012. gadā – Ls 18 910) un 14 brīdinājumus. Lielāko 3000 latu sodu saņēma trīs dažādi pārziņi (atbildīgie par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.
Viedokļi
Viviāna Redinga, ES tiesiskuma komisāre: “Pret datu aizsardzību mums jāizturas nopietni. EP to ir sapratusi, un parlamenta LIBE komiteja oktobrī nobalsoja par stingru regulu, kurā paredzētas iedarbīgas sankcijas, lai nodrošinātu Eiropas noteikumu ievērošanu. Trīs iestāžu pārstāvji – no EK, divi atbildīgie EP ziņotāji un pašreizējā ES prezidentvalsts Grieķija, kā arī nākamā prezidentvalsts Itālija – aizvadītajā nedēļā Atēnās vienojās par plānu, lai panāktu datu aizsardzības reformas pieņemšanu līdz šā gada beigām. Ja ES vēlas, lai tās centieni atjaunot uzticēšanos būtu ticami, ja tā vēlas būt piemērs citiem kontinentiem, tad tai arī jāievieš kārtība pašai savās mājās.”
Kārlis Šadurskis, EP deputāts: “Internets šodien, tāpat kā automobilis un ceļu satiksme 20. gadsimta pirmajā pusē, ir vāji regulēts. Globālais tīmeklis un tā dažādie rīki: “Google”, “Facebook”, interneta veikali un citi ērti pakalpojumi kļuvuši par milzīgu datu krātuvi, tā var sākt līdzināties Dievišķā visuma informācijas krātuvei. Dieva priekšā visi ir vienādi, tomēr interneta platformās vienādi neaizsargāti.”
