Internetā klīst ziņas, ka žurnālists Jānis Domburs atradis veidu, kā nopelnīt un par to izstāstījis kādā tiešraidē! Tagad izmests no darba. Kā uz šīm viltus ziņām reaģē pats Domburs? 38
Autore: Inese Supe
Latvijā populārais analītiskais žurnālists Jānis Domburs sociālajās platformās pēkšņi reklamē rīku, kā ātri kļūt bagātam. Rakstā lasāms, ka Domburs savu atklājumu pastāstījis kolēģim Gundaram Rēderam. Tas noticis kāda raidījuma tiešraidē.
Rakstā minēts, ka nekavējoties situācijā iesaistījusies Latvijas Banka, savukārt žurnālistam nu ir sākušās milzīgas nepatikšanas. Viņš zaudēs cieņu, reputāciju, karjeru, visu, jo beidzot “sadūšojies” sabiedrībai atklāt milzīgu noslēpumu, kā nopelnīt, neko nedarot.
Neprasmīgs izpildījums
Lieki piebilst, ka šis stāsts ir kādu ne Latvijā dzīvojošu ļautiņu fantāzijas auglis, jo šāda tiešraide nekad nav notikusi. Ar neapbruņotu aci redzams, ka fotogrāfijas, kas melīgajā rakstā ir publicētas, ir neveiksmīga montāža.
Piemēram, bilde, kurā Jānis Domburs redzams pie tiesas zāles durvīm kopā ar policistu. Fotogrāfijas orģināls interneta dzīlēs nav ilgi jāmeklē. Bilde tiešām ir tapusi kāda tiesas procesa laikā, un tajā ir neviens cits kā Niks Endziņš, kuru 2020. gadā tiesāja par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu internetā. Tagad Endziņam ir piemontēta cienījama žurnālista galva un lasītājiem tiek iestāstīts, ka tiesāts Jānis Domburs.
Informācijas atsaukšanas iespējas
Ir skaidrs, ka, ieraugot šādus foto, daļa sabiedrības pat neiedziļināsies ziņas patiesumā un, iespējams, noticēs, piereģistrēsies platformā, kura sola zelta kalnus un galu galā vērsīsies Valsts policijā ar iesniegumu, jo būs apkrāpti.
Tikmēr pats žurnālists Jānis Domburs tagad pats uz savas ādas ir pārliecinājies, ka itin neviens finanšu noziegumu nav centies apturēt saknē. Ne Valsts policija, ne arī platforma, kurā parādījušās melu ziņas.
“Es domāju, ka šis ir interesants gadījums – vai Valsts policija ir progresējusi savā darbā ar lielajiem, globālajiem tīkliem. Tas jau nav nekas tāds, ko nevarētu prognozēt,“ sarunā ar portālu LA.LV norāda Jānis Domburs.
“Ja mēs tā skatāmies, tur ir TV3 brends, tur ir Latvijas Banka, kas tik tur nav! Kāda sajūta? Zini kā, ja tu gribi smieties, tad tu vari uzjautrināties, ka esi populārs čalis un, ja nē… tad ir tas otrs jautājums. Vai visi tie varonīgie stāsti par to, kā pasaules mega tīkli cīnās ar privātuma aizsargāšanu un neaizsargāšanu, kā arī citām lietām.. Vai tas nav tāds lieks “feiks”?
Man tā secība bija tāda – man sāka rakstīt gan paziņas, gan nepazīstami cilvēki kaut kādas sūdzības, kaut ko. Varbūt tādi ne pārāk attapīgi, lai viņi man piedod, jautāja: ”Vai tā ir realitāte?”
Tas mani uztrauc visvairāk, jo nevar zināt, vai kāds nav uz to “uzrāvies”. Un otra daļa man rakstīja, un tas man šķiet visinteresantākais, viņi man rakstīja, ka ir reportējuši Facebook, un tā bija jau aizpagājušā nedēļa. Un tie nebija ne viens, ne divi, ne trīs cilvēki. Un kāds ugunsdzēsējs rakstīja, ka viņš pat policijai ir aizsūtījis.
Man visvairāk nepatīk, ka pagāja deviņas dienas, vairāk kā nedēļa, kad es sapratu – Facebooks nereaģē. Es sāku meklēt tās iespējas ar cilvēkiem, kuriem ar Facebooku ir konsultēšanas jomā kaut kāds “tiešais vads” un tad sākās runāšanas ar Valsts policiju. Tas viss notika man tādā nepatīkamā secībā.”
Situācija mainījusies vien tad, kad kāds cilvēks vērsies uzņēmumā “Meta”, kas uztur Facebook platformu. Tikuši aizsūtīti pierādījumi par plašu krāpnieku tīklu, kas izmanto Latvijā cienīta žurnālista vārdu un seju, lai izmānītu no cilvēkiem naudu. Tikai tad uzņēmums sācis bloķēt maldinošos rakstus.
“Jebkura nobloķēšana Facebookā, tā jebkurā gadījumā ir darbība. Pat, ja darbība ir veikta, tas jau nemaina to, ka pret attiecīgās valsts, attiecīgo pilsoni nodarījumus, vai kā mēs viņus kvalificētu, ir veikts. Te ir jautājums. Facebook, Meta, lai kur viņi būtu reģistrēti, kas ir viņu juridiskās attiecības ar Latvijas republikas juridikciju, kurai būtu jāaizstāv manas intereses un, kurai būtu jānovērš Latvijas sabiedrības aizskāruma lietas?” tā Domburs.
Tikmēr krāpnieki ar samontētām žurnālista bildēm jau bija realizējuši un turpina attīstīt teju drāmu, kas bija sākusies ar it kā pārmetumu tiešraidē no Latvijas Bankas un beigusies ar aizturēšanu un tiesu. Interesanti, ka krāpnieki savā stāstā Latvijas TV žurnālistu, bijušo ziņu dienesta vadītāju Gundaru Rēderu bija aizsūtījuši vadīt tiešraidi faktiski konkurējošā kanālā – TV3.
Žurnālisti dara policijas darbu
Jānim Domburam ir aizdomas, ka policija, redzot, kas notiek sociālajos tīklos, neko nebija darījuši vismaz pāris nedēļas.
“Es domāju, ka to visu redzēja arī policijas darbinieki un viņiem ir jābrīdina, kaut kas preventīvi jādara! Tagad žurnālisti dara to darbu, ko vajadzēja izdarīt policijai.”
Krāpnieki, kuri dzīvo aiz trejdeviņām jūrām, trejdeviņām zemēm, kā pasakās, pēkšņi izdomājuši, ka varēs apkrāpt lētticīgus ļautiņus, izmantojot tieši Jāņa Dombura labo slavu. Jāteic, ka patlaban sociālajos tīklos klīst arī video, kur Latvijas TV ziņu dienests stāsta par kādu kundzi Siguldā, kura tikusi pie bagātības. Materiāls samontēts spīdoši, atrasti pareizi citāti, kas apliecinātu – tiešām cilvēks laimējis dzīves loterijā. Arī šī stāsta rezultātu gaida “bāleliņi”, kuri ,iespējams, nemaz nezin, kur Latvija atrodas, bet cer, ka tās iedzīvotāji ir lētticīgi un ļoti bagāti.
Kā tiek atrasti upuri?
Interesanti, kā tiek atrasti upuri, kuru sejas, stāvoklis sabiedrībā, reputācija tiks izmantota, lai veiktu noziegumu?
“Šis man arī liekas interesanti, par to personāliju atlasi. Nevar jau izslēgt, ka tie, kas ir kaut kādi “komercnieki” un tie, kas ir melnās propogandas varoņi, ka viņi ir uz viena viļņa un vienā tīklā. Šodien tu taisi naudu un rīt viskaut ko,” sašutis Domburs.
Tikmēr Facebookā joprojām klīst foto ar plašu rakstu, kur Jānis Domburs aicina pievienoties platformai. To var redzēt ikviens Facebooka lietotājs kā reklāmu, kuru kāds ir izvietojis, tātad arī par šādu iespēju platformas uzturētājam arī samaksājis.
Portāls LA.LV izpētīja divus avotus, kas ievietojis maldinošo rakstu. Viens no tiem ir Jaime Vinals. Cilvēks, kuram platformā seko 66 tūkstoši cilvēku. Aprakstā norādīts, ka Jaime ir biologs no Gvatemalas, kurš organizē starptautiskas konferences produktivitātes un konkurētspējas jautājumos.
Savukārt, otrs publicitātes profils pieder kādai mūzikālai apvienībai “Classixx”. Tai Facebookā seko 71 tūkstotis cilvēku. Internetā atrodamā informācija liecina, ka tas ir dīdžeju duets no Losandželosas, kas nodarbojas ar amerikāņu elektroniskās mūzikas ierakstu producēšanu .
Kāds šiem cilvēkiem sakars ar mūsu pašu Jāni Domburu un krāpniekiem, nolēmām pajautāt, uzrakstot Facebookā vēstuli un atbildi nesaņēmām.
Interneta drošības aspekti
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā Cert.LV portālam skaidro, ka šo profilu īpašnieki žurnālista nosūtītās vēstules nemaz nevar izlasīt, jo , iespējams, nemaz netiek savos profilos. Tās noteikti ir “uzlauzuši “ krāpnieki. Tātad arī šo cilvēku identitātes, viņiem pašiem , iespējams, pat nezinot, tiek izmantotas krāpnieciskiem nolūkiem.
CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis portālam skaidro: “Šādas reklāmas visbiežāk tiek izplatītas, izmantojot kontus, kuri ir nonākuši krāpnieku rīcībā, nozogot viņu piekļuves datus. Krāpnieki paši necenšas apmaksāt savas viltus reklāmas. Viņi reāli pārņem īstu lietotāju kontus, lai tālāk no viņiem jau izsūtītu šīs savas krāpnieciskās reklāmas. Tā ir svešu piekļuves datu izmantošana un attiecīgi svešas paroles iegūšana, veicot plikšķerēšanu, vai kaut kādā citā veidā, piemēram, izplatot datorvīrusu. Tas jau ir cits nodarījums un, protams, ja tiek izmantota, teiksim, biznesa uzņēmuma kredītkarte, pie kuras ir šis te reklāmu budžets kaut kāds, tad šis nodarījums var radīt zaudējumus uzņēmumam. Brīžiem pietiekami lielus. Šādu nelegālu reklāmu kampaņas palaišana īsā laika periodā var nodarīt uzņēmumam pat vairākus tūkstošus eiro lielus zaudējumus.”
Kas sakāms policijai?
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Gžibovska portālam LA.LV norāda: “Valsts policija ir informēta par šo gadījumu. Tāpat policijai ir informācija par citiem līdzīgiem gadījumiem, kad krāpšanu nolūkos izmantoti atpazīstamu personu foto, un šobrīd policija analizē datus.
Dezinformācijas apkarošana ir visas sabiedrības atbildība un iedzīvotājiem ir jābūt aktīviem zinojot par aizdomīgām krāpnieciskām vietnēm sociālo tīklu adminsitrācijai, lai konti tiktu bloķēti, kā arī jāziņo par šiem gadījumiem arī rakstot iesniegumu Valsts policijai. Arī cietušajām personām, kas cietušas no krāpšanas, ir jāvēršas ar iesniegumiem Valsts policijā. Savukārt par personas datu, tostarp fotogrāfiju, vārda un citu datu izmantošanu, jāzino Datu valsts inspekcijai.”
Kibernoziegumu eksperts Mālkalnietis papildina: “Jāsaprot, ka policija var veikt kaut kādas operatīvās darbības tikai uz tiem nodarījumiem, kas ir noteikti likumā. Likumā, ja nemaldos, par svešu reklāmu publicēšanu, mūsu normatīvajos aktos nekas īsti nav, bet ir cita lieta. Protams, ka likumā ir attiecīgi panti, kas kriminalizē šo krāpšanu un pie kā ved šīs viltus reklāmas un , attiecīgi, ja cilvēks cieš no šīm finanšu piramīdām vai viltus investīciju platformām, tad policija , protams, iejaucas un tālāk jau ir policijas kompetencē veikt operatīvās darbības un veikt izmeklēšanu šinīs lietās. Šīs shēmas visbiežāk ir starptautiskas un izmeklēšana tiek veikta sadarbībā ar Eiropolu, Interpolu, principā, ja noziedznieki ir tādos starptautiskos tīklos, meklēt viņus nākās kopā ar citām valstīm.“
Secinājumi?
Tātad, sanāk, ka likums neparedz krāpšanas mēģinājumu iznīcināt jau saknē un policija būs kompetenta iesaistīties vien tad, kad kāds būs iekritis finanšu noziedznieku izliktajās lamatās!
“Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka krāpnieki atrodas Latvijā, Valsts policija parasti krāpniekus veiksmīgi atrod un aiztur. Taču lielākā daļa līdzīgu krāpšanu interneta vidē tiek izdarītas no ārvalstīm, tostarp trešajām pasaules valstīm. Šādos gadījumos tiek īstenota starptautiskā sadarbība, kas ir laikietilpīgs process un rezultāts ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā ārvalstu tiesībsargājošās iestādes sadarbojas. Ir vairāki labi starptautiskās sadarbības piemēri, kad ir izdevies aizturēt krāpniekus,” norāda Gita Gžibovska.
Cert.LV stāsta, ka krāpnieki ir rafinēti un savām noziedzīgajām interesēm izvēlas personības, kuras valstī ir zināmas un populāras. Viņi, iespējams, izmanto visparastāko rīku – Google, lai atrastu potenciālo upuri, kuru cilvēki, piemēram, Latvijā ciena un pazīst. Šādā veidā izmantotas ne tikai žurnālistu sejas, bet finanšu platformas, kazino tīklus reklamējis arī Renārs Kaupers, bijušais prezidents Egils Levits. No tā nav pasargāts neviens. Sabiedrība tiek aicināta aktīvi iesaistīties un ziņot par šādām krāpšanām tieši platformas īpašniekiem. Tātad “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.”
“Facebook, protams, ir aizliegts publicēt šāda tipa reklāmas. Platformas ir lielas, reklāmas viņiem tur griežas miljoniem, tāpēc tehniski no Facebook puses izkontrolēt to daudzās, dažādās valodās, dažādās juridikcijās ir tehniski ļoti, ļoti grūti. Vislabāk to izdarīt ir pašam lietotājam, kas pamana šo reklāmu. Ja viņam ir pietiekami kritiska domāšana, iesakām vienmēr ziņot platformas uzturētājam to, ka šī reklāma vai šis ieraksts pārkāpj viņu lietošanas noteikumus,“ uzsver Gints Mālkalnietis.
Tikmēr jāsecina, ka Valsts policija nebija ieinteresēta pat izplatīt oficiālu paziņojumu, ka konkrētie ieraksti Facebookā ir saistīti ar finanšu noziedzniekiem, lai pašiem pēc tam nebūtu jāuzklausa cilvēki, kuri reklāmā ar Jāņa Dombura seju ir ieklausījušies, tai noticējuši un zaudējuši savus finansu līdzekļus. Esiet uzmanīgi!
