Optiskā kabeļa ievilkšana rada skādi zemniekiem 2
Vairāku zemnieku saimniecību labības lauki cietuši optiskā kabeļa izbūves dēļ. Lauksaimnieki norāda, ka kabeļa būvniecība tiek veikta bez iepriekšējas saskaņošanas un tas apgrūtina lauku darbus.
Dara bez saskaņošanas
“Sirds sāp, jo labības lauks ir cietis. Pavasarī lauku vajadzēja pārsēt, pirkām dārgos graudus, degvielu, minerālmēslus. Un tagad miežu lauks pushektāra platībā ir izbraukāts,” stāsta Lestenes pagasta zemnieku saimniecības “Muskuļi” saimnieks Kārlis Grasmanis, kurš labību audzē 14 ha platībā. Viņš ir sašutis, ka neviens nebrīdināja par šādu darbu veikšanu, jo tad nebūtu ne aris, ne sējis. Arī saskaņojuma neesot, lai arī darbu veicēji teikuši, ka sūtīta vēstule. Saimnieks tādu neatceras, un arī pastniece neesot redzējusi. Tagad neesot skaidrības, kam pieder zeme gar ceļa malu, tāpēc saimnieks iecerējis saukt mērnieku. Katru gadu viņš nopļāvis ceļa malu, lai skaisti izskatās, jo atbildīgie neko neesot darījuši, bet turpmāk pēc šiem posta darbiem to vairs nedarīšot.
Krimūnu pagasta zemnieku saimniecības “Lazdiņi” saimnieks Juris Lazdiņš stāsta, ka optiskā kabeļa izbūve veikta viņa laukos, kur aug vasaras mieži un vasaras kvieši. Darbi darīti, neskatoties uz to, ka nekāda saskaņojuma nav bijis. Aprīļa sākumā viņš gan saņēmis zvanu no “Latvijas Energoceltnieka” pārstāvjiem ar aicinājumu parakstīt dokumentu, ka viņš piekrīt projektēšanai, būvniecībai un bezatlīdzības servitūta reģistrēšanai zemesgrāmatā.
J. Lazdiņš solījis izvērtēt nosacījumus, taču nekādu akceptu darbu veikšanai nav devis. Taču jau jūnijā saņemts brīdinājums par būvniecības darbu veikšanu. Tagad Lazdiņš ir nesapratnē, vai atbilstošs saskaņojums ir vajadzīgs vai tomēr ne. Darbi veikti aptuveni četru kilometru garumā, un labības lauks daļēji cietis. Saimnieks saprot interneta nepieciešamību laukos, taču šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. “Postījumi nebūs pārāk lieli, jo puiši korekti strādāja, taču rodas vairāki jautājumi – par darbu saskaņošanu, ētiku un apgrūtinājumiem īpašumam,” tā Juris Lazdiņš. Ja informācija par plānotajiem darbiem būtu pieejama jau laikus, viņš tajā vietā nebūtu sējis kultūraugus. Salīdzinājumam kā labu piemēru viņš min sadarbību ar “Sadales tīkliem”, kas vienmēr saskaņojot veicamos darbus.
Iebildumi par notiekošo ir Bauskas novada zemniekiem. “Tā lieta nav pareizi saplānota. Ja zinātu, nebūtu sējis tajā vietā,” stāsta Codes pagasta zemnieku saimniecības “Vaidelotes” īpašnieks un Bauskas novada deputāts Arnolds Jātnieks. Šī problēma Codes pagastā skar ne tikai viņa, bet vēl četras saimniecības. Darbu veicējs gan paziņojis, ka nekāds saskaņojums nav vajadzīgs, jo ceļa mala piederot AS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”), taču līdz šim nekādu iebildumu no valsts uzņēmuma neesot bijis un zemnieki ceļa malas ir apsējuši. A. Jātnieks skaidroja, ka vienošanās ar “LVC” par to, ka drīkst sēt, bijusi mutiska. Zemnieki aicina darbu veicējus kabeli rakt pēc tam, kad labība būs novākta. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) atbilde uz iesniegumu vēl nav saņemta.
Sola meklēt kompromisu
Tikmēr darbu pasūtītājs – LVRTC – sola meklēt kompromisu ar zemniekiem. Kā “LA” skaidro centra pārstāvji, saņemts Bauskas novada zemnieku lūgums pagarināt optisko kabeļu izbūvi konkrētos posmos, lai būtu iespējams novākt ražu vietās, kur ir apsēti ne tikai zemniekiem piederošie lauki, bet arī “LVC” īpašumi ceļa malās. LVRTC šomēnes gatavojās guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā, tāpēc tikušas nospraustas trases, kas dažviet atrodas zemnieku lauku malās – “LVC” piederošajā zemes ceļu aizsargjoslā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Kā atklājies pēc trašu nospraušanas, zemnieki laukus mēdz apstrādāt ne tikai sava īpašuma ietvaros, bet līdz pat ceļa malai. Šādu rīcību LVRTC atzīst par vizuāli un ekonomiski pamatotu, taču no tiesiskā aspekta tā ir vērtējama kā pašdarbība, kas šobrīd apgrūtina jautājuma risināšanu. Sākot projektu, neesot bijis zināms par zemnieku veiktajām darbībām, tāpēc šobrīd zemnieki lūdz līdz 1. septembrim atlikt kabeļu izbūvi, lai varētu novākt ražu apsētajās ceļa malās. LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta sola meklēt risinājumu, taču kavēties ar Eiropas projekta realizēšanu nedrīkstot.
“Šis ir vēl viens piemērs tam, cik svarīga ir savstarpējo aktivitāšu koordinēšana. Mēs redzam, ka ir rodami dažādi abpusēji izdevīgi risinājumi, piemēram, būvdarbu apturēšana vismaz tik ilgi, lai varētu nopļaut sējumus lopbarībai. Mēs meklēsim labāko kompromisu, lai gan šajā posmā ir iesētas dažādas kultūras, kas var tikt novāktas līdz pat septembra beigām, kad projekta ietvaros darbus vairs nevarēs veikt,” komentē Bokta. Uz vaicājumu, kāpēc darbi netika saskaņoti ar zemniekiem, Bokta atzīst, ka LVRTC to būtu darījis, tikai no tiesiskā viedokļa to nav iespējams izdarīt, jo nepastāv nekādi normatīvi vai līgumiskas attiecības, kas dotu zemniekiem tiesības apsēt ceļu malas vai kur būtu iespējams iepazīties ar drošiem zemnieku sējas plāniem ceļu nodalījumu joslās.
LVRTC pārstāvji uzsver, ka pēc projekta pabeigšanas arī zemnieku saimniecībām būs iespējams no interneta pakalpojumu sniedzējiem saņemt kvalitatīvu internetu. Šī projekta ietvaros visā Latvijā tiek izbūvēta platjoslas optiskā tīkla infrastruktūra “baltajās” teritorijās, kas nodrošinās lauku iedzīvotājiem piekļuvi internetam ar uzlabotiem datu pārraides parametriem.
UZZIŅA
Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos”.
Projekta ietvaros jau nodoti 677 km kabeļu kanalizācijas, 566 km kabeļu montāžas un 53 piekļuves punkti.
Kopumā plānots izveidot aptuveni 177 piekļuves punktus un vairāk nekā 1900 km optiskā kabeļa trases.
