“Internetā cilvēki izvēlas interesantākas alus garšas, veikalā pircējs ir konservatīvāks.” Sietiņsone par biznesu pandēmijā 5
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējo desmit gadu laikā dažādu faktoru ietekmē Latvijas alus tirgus samazinājies par aptuveni ceturto daļu, situāciju tirgū padarot gana saspringtu. Situāciju vēl pasliktinājusi Covid-19 izraisītā krīze, kas nozari būtiski skārusi ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Kāda ir alus ražotāju izdzīvošanas stratēģija? Saruna ar Latvijā lielākās alus darītavas “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni.
Cik lielu iespaidu uz pārdošanas rādītājiem atstājusi Covid-19 pandēmija?
Sietiņsone: Nav noslēpums, ka vislielākā ietekme atstāta uz viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb t. s. “HoReCa” sektoru, kur lielākoties pārdod lejamo alu. Pavasarī un vasarā publiskie pasākumi bija ļoti ierobežoti, un tas samazināja ierastos patēriņa apjomus.
Tāpat pieprasījums būtiski samazinājās viesnīcās, kafejnīcās, restorānos, dažādās atpūtas vietās, kinoteātros. Turklāt vīruss turpina izplatīties, pieaug ierobežojumi un cilvēki arvien vairāk paliek mājās, un ietekmi jutīsim vēl ilgi.
Ja runājam par patēriņu veikalos, tas ir bijis stabils, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn. Nevarētu teikt, ka pandēmijas dēļ palielinājies alus noiets mazumtirdzniecībā. Redzam, ka dzērieni iet roku rokā ar pārtikas precēm un vīruss ievērojami neietekmē to patēriņu – šajā ziņā cilvēku paradumi nav mainījušies. Domāju, ka noietam mazumtirdzniecībā nāca par labu tas, ka, kaut arī globālais tūrisms samazinājās, šovasar pieauga tūrisms Baltijas valstu starpā.
Cik lieli ir zaudējumi “HoReCa” samazinājuma dēļ?
To vēl pāragri teikt – gads vēl nav beidzies. Jāskatās, vai valdība pagarinās ārkārtas situāciju arī pēc 6. decembra. Līdz ar to konkrētus skaitļus nenosaukšu, bet nozares uzņēmumiem nācās meklēt risinājumus, kā šī sektora radītos zaudējumus kompensēt. Mēs to darījām, piedāvājot patērētājiem jaunus produktus un ieejot jaunās dzērienu kategorijās.
Reizē ar pandēmijas sākšanos pavasarī sākām ražot arī roku dezinfekcijas līdzekļus. Protams, pirmā vajadzība bija iekšēja, jo nebija iespējams nepieciešamajā termiņā tos iegādāties ražotnes vajadzībām. Šobrīd jūtam, ka pirmajā vilnī roku dezinfekcija sabiedrībā bija regulārāka nekā tagad. Tobrīd tas noveda pie tā, ka šie dezinfekcijas līdzekļi nebija pieejami vai arī bija ļoti dārgi. Bet mēs sapratām, ka šos līdzekļus varam ražot paši. Sākumā pašpatēriņam, vēlāk arī pārdošanai un labdarībai – ziedojām dezinfekcijas līdzekļus Cēsu klīnikai un Vidzemes slimnīcai, vietējam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Ieviestās izmaiņas saglabāsiet arī tad, ja vīruss tiks ierobežots?
Daļēji izmantosim attālinātā darba iespējas arī turpmāk. Darbs no mājām savā ziņā tomēr ir izaicinājums. Esam pie tā jau pieraduši, bet liela daļa darbinieku vēlas atgriezties birojā. Esam daudz mācījušies no šīs situācijas, piemēram, kvalitatīvi apgūstot virtuālo sanāksmju rīkošanu un pārejot uz virtuālām tikšanām sadarbības partneriem ārvalstīs.
Krīzes laikā valdība atļāva tirgot alkoholu internetā. Vai tas palīdzēja mazināt zaudējumus?
Interneta veikalu izveidojām, pirmkārt, lai iegūtu pieredzi, otrkārt, lai nodrošinātu klientiem iespēju iegādāties produktus distancēti. Tas ļāva nodrošināt darbu tiem darbiniekiem, kuriem “HoReCa” ierobežojumu dēļ citādi būtu dīkstāve – viņi piegādāja klientiem internetveikalā nopirktos dzērienus. Tas deva iespēju mums labāk iepazīt mūsu klientus un viņu iepirkšanās paradumus, saņemt tiešu atgriezenisko saiti.
Bet kopumā jāteic, ka alkohola un dzērienu iegāde internetā Latvijā nav īpaši populāra. Pārtikas veikalā to var izdarīt ātrāk un vienkāršāk. Vasarā, protams, tirdzniecība internetā ir populārāka nekā tagad, jo daudzi vasaras periodu aizvada laukos, un viņi novērtē iespēju šādā veidā saņemt produktus, tostarp dzērienus.
Ko gan esam pamanījuši – atšķiras iepirkšanās paradumi interneta veikalā un parastajā. Internetā vairāk pērk jaunos produktus, interesantākas garšas, dažādus komplektus. Veikalā pircējs ir konservatīvāks. Patīkami, ka tie, kas vienreiz iepirkušies internetveikalā, veic atkārtotus pirkumus. Gūtā pieredze ir interesanta, bet nevarētu teikt, ka interneta tirdzniecība dotu ievērojamus ienākumus. Kā ražotājs internetveikalā saskatām svarīgu kanālu, kas ļauj satikties ar mūsu pircējiem.
Čehijā Covid-19 dēļ alus tirgus ieņēmumi kritušies par teju 180 miljoniem eiro, pārdodot vairāk par pusi mazāk dzērienu pavasara un vasaras laikā nekā parasti. Vai varam runāt par ievērojamiem zaudējumiem arī kopējā Latvijas alus nozarē?
Čehijā ir mazliet citāda situācija nekā jebkur citur pasaulē, jo tā jau izsenis bijusi liela alus cienītāju valsts ar milzīgu vidējo patēriņu uz vienu iedzīvotāju. Lielais kritums tur radies, protams, tūrisma zuduma dēļ. Pēc VID datiem, izskatās, ka kopējais alus tirgus Latvijā ir mazliet kritis un jau minētā “HoReCa” sektora dēļ, bet noteikti nevaram runāt par tādiem zaudējumiem kā Čehijā.
Jūs jau vairākus gadus esat pārliecinoši lielākā alus darītava Latvijā. Turklāt Latvijā ir tikai vēl viena lielā darītava – “Tērvetes alus”. Strauji aug nanobrūžu skaits, bet vai konkurence ir pietiekoša?
Alus segmentā konkurence ir ļoti liela. Es neteiktu, ka Latvijā ir tikai divi lielie ražotāji. Manā skatījumā ir 3–4 lielie ražotāji, 5–7 vidējie un tad nāk mazie brūži. No Latvijā saražotā alus apjoma esam lielākie, bet tirgū ir ļoti daudz zīmolu. Veikala plauktā zīmolu skaits noteikti ir virs 100, un nav daudz valstu, kurās būtu iespējams nopirkt tik daudz dažādu zīmolu alus.
Vai redzat, ka kāds no konkurentiem varētu saražotā apjoma ziņā jums nākotnē tuvoties?
Viss atkarīgs no investīciju pieejamības un vēlmes investēt. Lai augtu, ir nepieciešams investēt, un alus nozarē ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Mēs paši katru gadu investējam apmēram divus miljonus eiro – ražošanas iekārtu modernizācijā, energoefektivitātes paaugstināšanā u. c. lietās. Mums ir arī pašiem savas ūdens attīrīšanas iekārtas. Daudz domājam par vidi, veicot ilgtspējas investīcijas.
Kā vērtējat mazo alus darītavu bumu pēdējo gadu laikā?
Mazie brūži papildina alus tirgus daudzveidību, piedāvājot citādu skatījumu uz alu ar diezgan unikālām garšām un pieredzi. Latvijas alus baudītāji gan joprojām visvairāk iecienījuši lāgera tipa alus, tomēr dažādi specializētie ali, piemēram, IPA un APA, šobrīd tirgū ir brīvi pieejami.
Arī mēs esam gatavi eksperimentēt un esam sākuši ražot pavisam atšķirīgus speciālos alus mūsu eksperimentālajā alus darītavā. Zīmola “Pooka” alus ir vairāk apziņots, ar izteiksmīgākām garšām. Lai ieviestu “Pooka” alu, esam uzstādījuši mazās alus fermentācijas tvertnes. Arī šīs eksperimentālās darītavas galvenajam aldarim ir savs mazais brūzis, kurā viņš eksperimentē ar garšām.
Vai eksporta tirgi pēdējo gadu laikā ir palielinājušies?
Eksportējam uz dažādām pasaules valstīm, un jāteic, ka šogad eksporta apjomi ir pieauguši uz tādām valstīm kā Itālija, Slovākija, Krievija, Slovēnija, arī Īrija u. c. Eksports neaizņem lielu procentu no visa saražotā apjoma, bet pakāpeniski pieaug.
Sākāt vadīt uzņēmumu 2004. gadā, tolaik vēl 27 gadu vecumā. Daudzi apšaubīja jūsu spēju vadīt tik lielu uzņēmumu. Šobrīd kritiķi klusē…
Tolaik dažus gadus kompānijā biju jau nostrādājusi kā finanšu direktore. Uzņēmums man bija kļuvis ļoti tuvs, un es biju pagodināta par uzticību uzņemties šo atbildību un kļūt par uzņēmuma vadītāju. Man bija tikai 27 gadi, un nebiju ļoti pieredzējusi vadītāja, bet man bija mērķis attīstīt un izveidot izcilu kompāniju. Joprojām turpinām attīstību dažādos procesos un produktos. Esam uzstādījuši lielus mērķus un sekojam tirgus tendencēm un aktualitātēm.
Pēdējos gados uzņēmuma darbībā mums ir svarīgs ilgtspējas aspekts. Visos rādītājos tiecamies būt arvien labāki un radīt pozitīvu ietekmi visā, ko mēs darām. Gan energoefektivitātes, gan vides, gan darba aizsardzības jomās esam izpildījuši stingras prasības, iegūstot ISO sertifikātus, kuri katru gadu paliek aizvien stingrāki.
Kādi ir tuvākie un tālākie uzņēmuma mērķi?
Mums ir liela atbildība ne tikai pret biznesa mērķiem, bet arī pret darbiniekiem, vidi, kopienu un arī valsti – mēs apzināmies, ka esam ļoti svarīgs uzņēmums Latvijas ekonomikai. Tāpēc tuvākajos gados turpināsim investēt un veikt dažādas inovācijas, iekarot jaunas dzērienu tirgus nišas un kategorijas.
Atskatoties 15–20 gadu senā pagātnē, šķita, ka alus tirgus ir ļoti tradicionāls. Arī tolaik mēģinājām dažas trakas lietas, bet bija jūtams, ka tirgus tobrīd bija konservatīvāks. Tomēr arvien vairāk redzam paradumu maiņu – cilvēki ir gatavi pamēģināt un nobaudīt jaunas garšas un gūt jaunu pieredzi alus tirgū, tajā pašā laikā klasiskajam atspirdzinošajam lāgera tipa alum paliekot par visvairāk iecienīto produktu alus baudītāju vidū.
