15 skolām – 17 miljoni! 13
Bērns, kurš mācās internātskolā, izmaksā daudz vairāk nekā “parastais” skolēns. I. Dundure rēķina, ka internātskolas bērna izglītošana izmaksā vismaz 250 eiro mēnesī, kamēr pārējo skolēnu – vidēji tikai 94 eiro mēnesī.
Saskaņā ar IZM datiem šogad šo skolu uzturēšanai valsts varētu iztērēt 7,2 miljonus eiro, pedagogu algām – gandrīz 10,2 miljonus eiro, tātad kopā vairāk par 17 miljoniem. Protams, finansējumu pedagogu algām šīs skolas saņemtu arī turpmāk. Nākotnē ministrs vēlas būt drošs, ka arī šī nauda tiks tērēta atbilstoši. Jāpiebilst, ka pēdējos gados finansējums internātskolām strauji pieaudzis. 2014. gadā tām piešķīra 11,2 miljonus eiro (uzturēšanai un algām).
Maksā divreiz
K. Šadurskis uzskata: šobrīd, kad valsts apmaksā arī skolu uzturēšanu, cita starpā maksājot par skolēnu ēdināšanu un pat apģērbšanu, pašvaldībām šīs skolas ir izdevīgas. Kamēr bārenis vai mazturīgās ģimenes bērns ir internātskolā, sociālo atbalstu viņam sniedz valsts, un tad pašvaldība var ietaupīt. Vēl vairāk: K. Šadurskis apgalvo, ka par internātskolās izglītojamo bāreņu uzturēšanu no publiskiem līdzekļiem maksā divreiz. Vispirms pašvaldība apmaksā bāreņa uzturēšanu bērnunamā vai līdzīga tipa iestādē, taču šī iestāde bārabērnu aizsūta uz internātskolu, kas savukārt saņem valsts piešķirto naudu par šī bērna uzturēšanu.
Summas, ko pašvaldības mēnesī maksā par bērna uzturēšanos bērnunamos, svārstās no 210 līdz pat 1100 eiro mēnesī. Vidēji vienam bērnam uzturēšanās šādā iestādē izmaksā ap 600 eiro.
Vai tiešām nav sistēmas, lai novērstu dubulto maksāšanu? Pašvaldību pārstāvji apgalvo, ka viss notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Par tām dienām, kad bērns ir internātskolā, pašvaldība nemaksā bērnunamiem par bērna ēdināšanu.
K. Šadurskis toties bilst, ka tā gan vajadzētu būt, taču praksē pašvaldības un bērnunami ne vienmēr rīkojoties tā, kā prasa valdības noteikumi. Ministrs uzsver: ja finansējums tiek piešķirts dubultā, nepamatoti piešķirtā nauda paliekot nezin kur. Tāpēc Finanšu ministrija izstrādāšot jaunus noteikumus pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.
Pašvaldību un bērnunamu pārstāvji atzīst, ka daļēji dubulta finansēšana tomēr ir. Piemēram, gultu bērnam vajag gan skolā, gan bērnunamā. Apkurināt vajag gan skolu, gan bērnunamu, pat ja bērns konkrētajā brīdī tur neuzturas. Tāpat bērnunamā tiek algotas aukles neatkarīgi no tā, vai bērni tur tobrīd ir vai nav. “Bērnunams tomēr ir bērna mājas,” saka Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Agnese Igaune.
Bet kāpēc bērns vispār jāsūta no savas pašvaldības uz citas vietējās varas bērnunamu, ja no turienes viņu aizsūta vēl tālāk uz internātskolu? A. Igaune skaidro, ka ir bērni, kuri labāk jūtas nelielos aprūpes centros ārpus Rīgas nekā pilnajos galvaspilsētas bērnunamos.
