“Internātskolu kaprači, vai gribat analfabētus un narkomānus?” Sākas debates par šo skolu finansējumu 13
Par naudu, ko valsts piešķīrusi skolotāju algošanai, pašvaldības algo zirgkopjus, sētniekus, pašvaldību policistus. Savukārt citviet līdz ar internātskolas apkurināšanu vietējā vara pamanās apkurināt veselu ciematu, par ko atkal maksā valsts. Tik smagas apsūdzības pašvaldībām kādā no valdības sēdēm izteica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, tā cenšoties pamatot valdības ieceri pēc gada pārtraukt internātskolu uzturēšanas izdevumu segšanu no valsts budžeta.
Taču, kad centos noskaidrot, kuras ir tās pašvaldības, kas negodprātīgi tērējušas valsts piešķirto finansējumu bāreņu, maznodrošināto un riska ģimeņu bērnu skološanai, ministrs vairs nebija tik runīgs un konkrētus faktus galdā nelika. “Fakti ir, bet negribētu tos publiskot, jo tie iegūti inspekcijas braucienos. Nav bijušas visaptverošas revīzijas, kā tiek izlietots izglītībai paredzētais finansējums. Tāpēc nebūtu godīgi izteikties par dažām pašvaldībām, ja citās, iespējams, arī ir pārkāpumi,” tā centās izlocīties ministrs.
Ja tiešām pārkāpumi bijuši, plašāka sabiedrība par tiem sīkāk varētu uzzināt pēc audita, kādu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) grasās uzsūtīt internātskolām. Tā mērķis būtu ne tikai meklēt pārkāpumus, bet arī, izvērtējot esošos riskus, izstrādāt skaidru un viegli pārvaldāmu internātskolu finansēšanas modeli.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure nenoliedz, ka pārkāpumi, iespējams, bijuši, taču konkrēti fakti arī LPS neesot zināmi. LPS norāda arī uz IZM atbildību: tai pašai vajadzējis kārtīgāk pieskatīt valsts naudu. LPS uzstāj, ka nedrīkst strauji atņemt finansējumu internātskolām. Kopīgi jālemjot, ko turpmāk darīt ar internātskolām. Jāpiebilst, ka lemt par internātskolu lomu un nākotni valsts vadītāji dažādos politikas dokumentos solīja jau 2007. gadā, taču tas nav izdarīts.