Interesi investēt Skrundas “spoku” pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji 1
Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.
“Pašvaldības mērķis – iegādāties pilsētiņu – ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,” pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.
Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.
Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar “Sadales tīklu” par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. “Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,” pauda Robežniece.
Tāpat viņa norādīja, ka tiklīdz nokusīs sniegs, pilsētiņā sāksies sakopšanas darbi.
Jau ziņots, ka Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņu par 12 tūkstošiem eiro šā gada 15.janvārī iegādājusies Skrundas novada dome.
Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 45,1042 hektāru platībā. Uz zemes gabala atrodas desmit dzīvojamās ēkas, trīs caurlaides biroji, trīs transformatora apakšstacijas, pārtikas veikals, klubs, sporta zāle, ūdenstornis, trīs noliktavas ēkas, trīs pārvaldes ēkas, sardzes telpa, trīs kazarmas ēkas, divas ēdnīcas, dārzeņu glabātava, kosmisko sakaru stacija, sporta zāle, pirts, siltumnīca, divas katlumājas, autoskola, 32 apkurināmas garāžas, autoparka darbnīcas, sūkņu stacija, ūdens mīkstināšanas stacija, automašīnu uzpildes stacija, kā arī autotehnikas inventāra noliktava.
Pilsētiņa savulaik tika izveidota PSRS militāristu vajadzībām. Tās tuvumā bija izvietota radiolokācijas stacija, nodrošinot trauksmes sistēmas darbību par raķešu uzbrukumu. 1994.gadā pēc Krievijas un Latvijas savstarpējā līguma noslēgšanas par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas tika nolemts demontēt nepabeigto lokatoru “Darjal-UM”. 1995.gada maijā lokatora celtni uzspridzināja. Abi atlikušie lokatori kalpoja vēl dažus gadus, līdz 1999.gada rudenī tika pabeigta to demontāža un novākti būvgruži.
