Interese par medībām un mežu ir – tikai jāstāsta! 1
Mēs, mednieki, bieži vien pukojamies, ka medību pretinieki čakli aģitē par mums neglaimojošām lietām. Taču ko mēs paši ikdienā darām, lai būtu citādi, lai sabiedrība mednieku redzētu citā, daudz labvēlīgākā gaismā?
Man bija iespēja pārliecināties, cik ļoti ar mežu un medībām nesaistītiem cilvēkiem interesē mežā notiekošais. Viņi labprāt klausās un izmanto to, ko varam dot mēs, mednieki.
Pirmā tikšanās aprīļa sākumā bija Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskajā draudzē. Man bija iespēja runāt par to, ka medības nebūt nav pretrunā ar Bībelē rakstīto. Gluži pretēji – tur rakstītais pat ļoti saistīts ar šodienas situāciju. Gan par to, ka medījums ir labākais un drošākais veids, kā iegūt pārtiku, gan to, ka ar medījumu jārīkojas atbildīgi, neņemot vairāk kā nepieciešams. Arī tas, ka medījamam dzīvniekam nav jāsagādā nevajadzīgas ciešanas.
Tāpat Bībelē rakstīts, ka medības ir drošs veids, kā pasargāt mājdzīvniekus pret plēsīgajiem zvēriem, ko varētu interpretēt arī kā lauksaimnieku pasargāšanu no medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem kopumā.
Aizdomājoties, ka par to vēsta vairāk nekā divtūkstoš gadu seni teksti, jāsaka – kāpēc gan mēs vēl šaubāmies šodien un mēģinām izdomāt no jauna riteni, kurš, iespējams, nemaz neripos. Ar vienkāršiem darbarīkiem kopā no aļņa raga ripiņām izgatavojām kaklarotas un rotaslietas, padarot šo tikšanos vēl īpašāku. Sanākušie vēlējās uzzināt, kā ir ar vilku populāciju Latvijā, vai jābaidās no lāča un lūša, kā pasargāt sevi no dažādām parazitārām slimībām. Galu galā – kā pēc iespējas garšīgāk pagatavot medījuma gaļu.
Izdevās aizlāpīt arī dažus robus zināšanās, atbildot uz jautājumu, vai stirna ir brieža sieva un kā pasargāt sevi no nepatikšanām, ja uz meža takas nācies satikt aļņu govi ar teliņu vai mežacūku ar sivēniem…Teiktais noteikti palika cilvēku atmiņā, un uz medniekiem viņi raudzīsies jau pavisam citādi.
Par to liecināja arī tālruņa zvans jau pēc dažām dienām. Kāda tikšanās dalībniece strādā Jaunjelgavā pirmsskolas izglītības iestādē “Atvasīte”. Dzirdētais bija uzrunājis, un viņa vēlējās, lai par meža iemītniekiem un viņu paradumiem pastāstu arī bērniem. Liels paldies kolēģei Katei Šternai, kura izstādei Outdoor Rīga 2019 bija sagatavojusi lielisku prezentāciju par medījamajiem dzīvniekiem Latvijā, to lieliski varēja izmantot, stāstot par meža iemītniekiem.
Mazie klausītāji ar interesi aplūkoja lapsas, vilka, lūša, brieža, aļņa un daudzu citu dzīvnieku attēlus. Uzzināja, kurš mežā drosmīgāks – vilks vai zaķis, un kāpēc nedrīkst aiztikt pļavā nejauši sastapto stirnas mazuli. Jāteic, mazie kāpēcīši visai labi orientējās dzīvnieku attēlos, mācēja atšķirt brieža un aļņa ragus. Tas liecina par to, ka vecāki vismaz laukos māca bērniem pazīt dzīvo dabu, stāsta par savvaļā notiekošo.
Ja vien ir iespēja, mums, medniekiem, ir jāstāsta cilvēkiem par to, kas notiek mežā, kāpēc esam mednieki un kāpēc tas svarīgi mums un arī pārējai sabiedrībai.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
