“Ja bez maksas, es ņemu!” Šoziem latviešu interese par malku mežā dubultojusies 27
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad divreiz palielinājusies iedzīvotāju interese par meža cirsmu atlieku vākšanu, ko bez maksas piedāvā gan akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, gan SIA “Rīgas meži”.
Valsts mežu apsaimniekotāji šogad saņēmuši jau piecus tūkstošus šādu pieteikumu, bet Rīgai piederošajos mežos malku lasīt vēlas vairāk nekā simts iedzīvotāju.
SIA “Rīgas meži” sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Agnese Korbe: “Uzņēmums ir saņēmis jau vairāk nekā simt iesniegumu ar vēlmi pēc mežizstrādes darbiem savākt mežos palikušās koku galotnes, zarus un stumbrus, kuru diametrs nepārsniedz 30 cm. Tāpat iedzīvotāji malkai var vākt arī pēc jaunaudžu kopšanas nozāģēto pamežu, krūmus.
Šādu iespēju uzņēmums cilvēkiem piedāvā pēc tam, kad konkrētajā teritorijā pilnībā pabeigta mežizstrāde, zaru savākšana un šķeldošana.” Līdz šim iedzīvotāju interese par iespēju bez maksas iegūt mežizstrādes atliekas vienlīdz aktīva bijusi visās piecās “Rīgas mežu” mežniecībās – Daugavas (Ogres, Daugmales puse), Katrīnas (Limbažu puse), Gaujas (Ropažu, Ādažu puse), Tīreļu (Mārupes, Olaines puse), kā arī Rīgas mežniecībā. Savukārt valsts mežos malkas vākšana aktīvāk notiek pilsētu tuvumā – ap Ventspili, Talsiem, Tukumu, Jelgavu un Daugavpili.
Mārtiņš Gūtmanis, kurš akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” atbild par mežkopību: “Enerģētiskās koksnes cenu pieaugums ir atstājis ietekmi uz pieprasījumu pēc ciršanas atliekām, kas paliek mežā pēc tam, kad mežizstrādes darbi pabeigti.
Līdz šim gadā izsniedzām divarpus tūkstošu atļauju, bet šogad jau pirmajā pusgadā izsniegts divtik daudz atļauju. Tas arī mūsu darbiniekiem prasa daudz laika, jo atļaujas ir jāizraksta, cirsma jāierāda un ar nosacījumiem cilvēki jāiepazīstina, visu, kas cirsmā palicis, lasīt nevar, jāņem vērā dabas vērtības. Mēs saprotam situāciju un darām visu, kas no mūsu puses nepieciešams, lai cilvēki šo malku varētu savākt un vest mājās.”
Kubikmetri, cik mežā drīkst salasīt, nav noteikti, taču galvenais nosacījums ir tas, ka malka domāta pašpatēriņam. Tā kā valsts mežos vidējā cirsmas platība ir pusotrs hektārs, tas, cik šādā cirsmā var salasīt malku, lielā mērā atkarīgs no tā, kādas sugas koki tur auguši.
Lapu koku cirsmās ciršanu atlieku ir vairāk, skuju koku mazāk. M. Gūtmanis: “Kad izsniegta atļauja un ierādīta cirsma, tad to, ko drīkst vākt, arī visu var savākt. Ir cirsmas, kur var salasīt varbūt divus kubikmetrus koksnes, un ir platības, kur tie būs pieci vai septiņi, vai pat vairāk kubi.”
Šobrīd, kad meži piesniguši, malkas lasīšana ir apstājusies, taču prognozes liecina, ka jau nākamnedēļ gaidāms lietus. Lauksaimniekus tas droši vien neiepriecina, bet tiem, kuri gaida brīdi, kad varēs doties uz mežu pēc malciņas, tā ir pozitīva ziņa.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
