Kas ar Jermaku notiks tālāk? 161
Pilna mēroga kara sākumā, strauji augot prezidenta reitingiem, pieauga arī viņa biroja vadītāja popularitāte. 2023. gadā Jermakam uzticējās vairāk ukraiņu, nekā neuzticējās (40% pret 36%) – reitingā pēc šī rādītāja viņš pēc tam atradās tieši pa vidu starp populāriem jaunajiem politiķiem, sākot no Zelenska līdz Kļičko, un “vecās” elites kā Petro Porošenko. Tomēr uz uzticības mazināšanās Zelenskim fona (nospēlēja gan ieilgušais karš, gan korupcijas skandāli) Jermaka reitings arī kritās: 2024. gadā viņam neuzticas 61% ukraiņu, tā raksta portāls Meduza.
Jermaa ietekme kaitina daudzus Ukrainas elitē, tāpēc viņš regulāri tiek pakļauts skarbiem uzbrukumiem. Lielākais no tiem bija 2020. gada tā sauktā “Vāgnergeita”:
Ukrainas izlūkdienesta augstākās amatpersonas, tostarp Galvenās izlūkošanas direktorāta vadītājs Vasīlijs Burba, apsūdzēja Jermaku par Vāgnera PMC algotņu grupas sagūstīšanas operācijas izjaukšanu. Tad prezidenta biroja vadītājam izdevās ne tikai saglabāt savu amatu, bet arī panākt izmaiņas Galvenās izlūkošanas direktorāta vadībā – par jauno vadītāju kļuva Kirils Budanovs.
Vēl viens uzbrukums Jermakam notika Krievijas iebrukuma kulminācijā, 2022. gada jūlijā. Tad ukraiņu izcelsmes ASV Kongresa deputāte republikāne Viktorija Sparta apsūdzēja Ukrainu vājā gatavošanās karam un aicināja Andreju Jermaku atkāpties no Ukrainas prezidenta biroja vadītāja amata, bet Ukrainas varasiestādes izmeklēt viņa darbības. Jermaka aizstāvībai izteicās gan Amerikas demokrātu pārstāvji, gan Sparta kolēģi Republikāņu partijā. Bet Dņepropetrovskas politiķim Genādijam Korbanam, ar kuru Spartz sazinājās Ukrainā, ar Zelenska dekrētu acīmredzot tika atņemta Ukrainas pilsonība.
Jermaka visvarenība arvien vairāk izraisa neapmierinātību ne tikai Ukrainā, bet arī ārpus tās robežām.
Rietumu presē parādās publikācijas, kurās prezidenta biroja vadītājs tiek apsūdzēts varas uzurpācijā.
Šādas apsūdzības īpaši asi izklausās pēc 2024.gada 20.maija, kad formāli beidzās prezidenta Zelenska konstitucionālais pilnvaru termiņš. Un tas ir satraucošs signāls gan Jermakam, gan viņa priekšniekam. Galu galā ja savas opozīcijas uzbrukumus vienmēr var saistīt ar politisko konkurenci vai ienaidnieku mahinācijām, tad reputācijas zaudēšana Rietumos ir saistīta ar nepatīkamām sekām.
Jermaks drosmīgi reaģē uz kritiku. Piemēram, atbildot uz apsūdzībām korupcijā Ukrainas valdībā, viņš norādīja, ka “cīņa pret korupciju Ukrainā tiek aizstāta ar manipulācijām un darbu tikai viņu pašu interesēs”. Savukārt uzbrukumus Jermakam Zelenskis uzskata par uzbrukumiem viņam pašam personīgi: “Ja gribi novājināt cilvēku, sitīsi pēc komandas. Tā ir politika. Ne tikai krievi ir ar mani neapmierināti… Ne tikai krievi vēlas vāju Ukrainas prezidentu.”
