Jermaka ārpolitiskajai darbībai ir liels mīnuss 161
Prezidenta birojs ir manāmi vājinājis Ukrainas Ārlietu ministrijas pilnvaras. Ukrainas izdevums “Nedēļas spogulis” raksta, ka birojs rīko prezidenta tikšanās, apejot ministriju, un Ukrainas vēstniecības valsts varas iestādes tagad vairāk uzskata par “Zeļenska sabiedrisko attiecību aģentūrām un biļešu kasēm”. Kā prezidenta biroja vadītājs Jermaks
kļuva arī par galveno personu personāla jautājumos. Viņa cilvēki strādā par deputātiem un padomniekiem ne tikai birojā, bet arī valsts un drošības iestādēs.
Piemēram, pašreizējam Ukrainas Drošības dienesta vadītājam Vasilijam Maļukam (viņš šajā amatā aizstāja Zeļenska seno draugu Ivanu Bakanovu) un jaunajam Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāram Aleksandram Ļitviņenko (viņa priekšgājējam Aleksejam Daņilovam bija sarežģītas attiecības) ir iesauka kā Jermaka rokaspuišiem, tā raksta portāls Meduza.
Draudzība ar Jermaku parasti kalpo kā uzticama aizsardzība. Viņa vietnieks Andrejs Tatarovs, drošības dienesta darbinieks ar apšaubāmu pagātni, neskatoties uz visiem pretkorupcijas iestāžu un izmeklējošo žurnālistu pūliņiem, saglabā savu amatu. Un bijušais aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs palika amatā līdz pēdējam, neskatoties uz korupcijas skandālu.
Līdz 2024. gada pavasarim Jermakam izdevās izspiest no Zelenska tuvākā loka gandrīz visus savus vecos draugus, tostarp prezidenta kolēģus “95. ceturksnī”. Piemēram, Zelenska pirmais palīgs Sergejs Šefīrs, kurš tika uzskatīts par vienu no viņam tuvākajām amatpersonām, tika atlaists.
Pie varas esošā Jermaka īstenotā personāla politika sakrīt ar Vladimira Zeļenska idejām: prezidents vairāk tic konkrētiem cilvēkiem, nevis institūcijām,
ātri vien vīlās šajos cilvēkos un problēmas risina ar pārkārtojumu un kadru tīrīšanas palīdzību. Galu galā prezidenta biroja vadītājs vienmēr ir gatavs atrast viņam jaunu piemērotu kandidātu.
