* Lai gan ilgstoši tika uzskatīts, ka neironi neatjaunojas, šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Arī nervu šūnas atjaunojas, taču dažādu nelabvēlīgu faktoru dēļ tiek bojāti neironu savienojumi. Līdz ar to cieš impulsu pārvade smadzenēs, kas atkarībā no bojājuma zonas ietekmē dažādas norises organismā. Normāli impulsu pārvade smadzenēs noris ar ātrumu aptuveni 100 metri sekundē. 0


* Smadzenēs nav sāpju receptoru, tāpēc tās nesāp. Galvassāpes izraisa kairinājums smadzeņu apvalkā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

* Smadzeņu darbību uzlabo pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs un relaksācija, piemēram, jogas nodarbību laikā. Hārvarda universitātes zinātnieki izpētījuši, ka 8 nedēļu ilga jogas praktizēšana labvēlīgi iespaido domāšanu un atmiņu, palīdz pārvarēt stresu, veicina precizitāti, jo miega un relaksācijas laikā uzlabojas dažādu smadzeņu daļu savstarpējā komunikācija. Tāpēc izgulējies un atpūties cilvēks spēj domāt un darboties spraigāk un aktīvāk.

* Jo jaunākas smadzenes, jo ilgāks miegs nepieciešams. Tāpēc jaundzimušie guļ diennakts lielāko daļu, bet sirmgalvjiem miegam pietiek ar īsāku laiku.

CITI ŠOBRĪD LASA

* Aktīva atslābināšanās vienlaikus gan mazina stresu, kas smadzenēm nepatīk, jo traucē miegu un psiholoģisku labsajūtu, rosina uz neveselīgu ēšanu, gan arī veicina asinscirkulāciju, uzlabojot skābekļa un glikozes piegādi šūnām.

* Smadzeņu darbībai par labu nāk mērena fiziska aktivitāte, kas aktivē asinsriti un līdz ar to – skābekļa un glikozes piegādi to šūnām. Tā svarīga, lai veidotos jauni neironi, bet esošie saglabātu elasticitāti, spētu adaptēties un mainīties.

* Neironu darbība ir aktīvāka, ja to stimulē, tāpēc jebkurā vecumā svarīgi nodarbināt un trenēt prātu. Cilvēkiem, kuri arī vecumā uztur interesi par dzīvi, ikdienā lasa avīzes, liek puzles, klausās radio, par 47 procentiem mazāks risks saslimt ar Alcheimera slimību un demenci.

* Jaunas, grūtas nodarbības – svešvalodu apguve, mūzikas instrumentu mācīšanās u.tml. – ir izaicinājums intelektam un smadzenēm. Labvēlīgi smadzeņu darbību ietekmē arī krustvārdu mīklu risināšana, dažādas stratēģiskās spēles, dzejoļu mācīšanās. Ne velti populārs ir teiciens: lietojiet savas smadzenes vai – zaudēsiet tās.

* Tukliem cilvēkiem ir ievērojami lielāks risks sasirgt ar Alcheimera slimību, jo viņi parasti ir mazkustīgāki, līdz ar to asinscirkulācija un smadzeņu apgāde ar skābekli – gausāka.

* Vidusjūra diēta (daudz dārzeņu un augļu uzturā, īpaši zaļie lapu dārzeņi, treknās zivis, kas bagātīgi satur omega-3 taukskābes un antioksidantus, arī zaļā tēja, saprātīgā daudzumā – kafija un tumšā šokolāde) jūtami mazina šūnas bojājošo brīvo radikāļu iedarbību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.