Interesantākie medību muzeji: kādas trofejas tur var atrast? 0
Atklāt un glabāt noslēpumus, tā ir daudzu aizraušanās. Saglabāt dažādas interesantas vērtības pašiem un nākamajām paaudzēm – tā ir daudzu muzeju būtība. Bez vēstures, mākslas, velosipēdu un pat šokolādes muzejiem pasaulē atrodami arī medību muzeji. Daži lielāki, daži mazāki, bet arī šie muzeji slēpj atklājamus noslēpumus. Ir redzēti daži medību muzeji, un tos var iedalīt divās daļās – izglītojoši, kā arī ar nolūku izrādīt savas iegūtās trofejas. Kā viens, tā otrs muzejs apmeklētājiem būs interesants, tomēr sajūtas izraisa dažādas.
Vienīgais medību muzejs Krievijā
Maskavā Krievijas Mednieku un makšķernieku asociācijas ēkā ir izvietots neliels medību muzejs, kas stāsta mazliet par vēsturi, par medījamiem dzīvniekiem, kā arī piedāvā medību trofeju kolekciju izglītojošiem nolūkiem. Kolekcija veidota pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, un ja iepriekš muzejā pastāvīgi strādāja desmit cilvēku, tagad to uzrauga tikai divi darbinieki. Interesantākie eksponāti ir par medību vēsturi šajā valstī. Izrādās, ka pirmā medībām veltītā organizācija tika dibināta 19. gadsimta vidū ar ļoti interesantu nosaukumu, proti, Maskavas Karaliskā medījamo un rūpniecisko dzīvnieku pavairošanas un pareizu medību apvienība.
Medījamo dzīvnieku aizsardzība un to skaita saglabāšana, tāpat ētisku medību principu ieviešana bijusi svarīga jau cariskās Krievijas laikā, un apvienība tika dibināta, lai šos principus aizstāvētu. Interesanti, ka šīs organizācijas priekšsēdētājs ilgu laiku bija lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs Romanovs. Viņš sistemātiski apkopoja, vērtēja, zīmējumos attēloja un analizēja paša iegūto dzīvnieku ragu trofejas, saglabājot ļoti vērtīgu un teju vai zinātnisku datu apkopojumu nākamajām paaudzēm.
Mūsdienu trofeju vērtētāji šos datus augstu novērtē un nereti izmanto pat mūsdienās. Tiek uzskatīts, ka šis Maskavas muzejs esot vienīgais Krievijā, un kolekcija ir ja ne unikāla, tad gana interesanta. Tāpat šis muzejs piedāvā izcilāko trofeju kolekciju, ko mednieku skolas, trofeju vērtētāji un citi interesenti var izmantot izglītojošiem nolūkiem. Trofejas, kas vāktas kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, pārstāv visus Krievijas medījamos dzīvniekus. Lielākie ir aļņu un maralu ragi, tāpat kolekcijā ir antilopju saigu ragi, kas agrāk bija medījamas, bet tagad aizsargājamas.
Vairāk nekā 200 pasaules trofeju
Muzejs ar pavisam citu noskaņu, bet salīdzinoši milzīgu eksponātu skaitu, atrodams Ungārijā, Helikona Pils muzejā, nelielā pilsētiņā Kaštelā. Ungāru uzņēmējs un arī mednieks Bels Hidvegi savā mūžā ieguvis daudz un dažādas trofejas, kas nomedītas teju visos pasaules kontinentos. Viņš ir medījis Tanzānijā, Etiopijā, Zimbabvē, Kamerūnā, kā arī Aļaskā, tāpat arī Āzijā. Bels galvenokārt ceļojis pagājušā gadsimta beigās, šī gadsimta sākumā. Atgriežoties Ungārijā, savu medījumu kolekciju viņš ziedojis valsts Dabas muzejam, un tagad tā publiski pieejama jebkuram interesentam un apmeklētājam.
Eksponātu ziņā tā ir unikāla kolekcija, kurā iekļauti vien 200 izbāžņu, kas nomedīti ārpus Eiropas. Daudzas ir ļoti unikālas un reti sastopamas trofejas, piemēram, reti sastopamā un kautrīgā antilope bongo, tāpat izcilais kalnu āzis Marko Polo ar 158 cm gariem iespaidīgiem ragiem. Kolekcija lepojas arī ar retajiem augstkalnes dzīvniekiem – argali, trīs markūru pasugām, ārkārtīgi reto zilo aunu no Nepālas, kā arī visas trīs tāru pasugas. Tāpat Bels saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus par viņa iegūto kolekciju.
Ja ir vēlme aplūkot ļoti plašu dzīvnieku kolekciju no praktiski visiem pasaules nostūriem, noteikti jādodas uz šo muzeju, vēl jo vairāk tad, ja esat devies atpūsties pie Balatona ezera, jo muzejs atrodas ciemā šī ezera krastā.
Kad nostājies līdzās pilna izmēra lauvas izbāznim, saproti, cik varens, liels un iespaidīgs ir šis dzīvnieks, cik daudz cieņas un arī baiļu tas var izraisīt. No vienas puses, šī kolekcija tiešām ir iespaidīga un dod iespēju tuvumā aplūkot dzīvniekus, kuri citos apstākļos būtu nesasniedzami.
Trofeju medības visā pasaulē nodrošina pietiekami svarīgus ienākumus vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, Nepālā zilo aunu un tāru medības augstkalnē ir praktiski vienīgais ienākumu avots vietējiem šerpām un nomaļo ciemu iedzīvotājiem. Nepālā valdība katru gadu izsniedz apmēram divdesmit zilo aunu un desmit Himalaju tāru medību atļaujas. Atļaujas tirgo izsolē, un uz medībām tiek tas, kurš nosola visvairāk. Atļaujas vērtējamas vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Vienas zilā auna medības kalnos virs 4000 metriem prasa daudz laika, un viena ekspedīcija nodarbina vismaz trīsdesmit cilvēku. Šī sistēma vietējos iedzīvotājus attur no malumedībām, kas ir lielākais šo reto dzīvnieku apdraudējums. Ir žēl, ja šādi reti izbāžņi nogulst kādā privātā kolekcijā, kur tos reti kurš redz. Toties, ja šādas kolekcijas padara publiski pieejamas, ieguvēji ir visi, un dzīvnieku izbāžņi kalpo kā izglītošanai, tā arī redzesloka paplašināšanai.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
