Intensīvu vai relaksējošu treniņu? Sportot atbilstoši bioritmiem 0
Mūsu iekšējais pulkstenis mūs ietekmē vairāk nekā mēs domājam. Tāpēc vingrošanai laiku vajadzētu izvēlēties tad, kad organisms ir visaktīvākais. Bioloģiskais pulkstenis nosaka, kurā brīdī pazeminās ķermeņa temperatūra, kad paātrinās asinsrite un pulss, kad mēs esam moži un kad miegaini, raksta Brigitte.de.
Šo ritmu nosaka gan iekšēji faktori (piemēram, hormoni), gan ārēji (piemēram, gaisma). Lūk, kā tas ietekmē mūsu fitnesa nodarbības:
Pirms brokastīm
Naktī organisms ir patērējis daudz enerģijas atjaunošanas un labošanas darbiem, tāpēc ogļhidrātu rezerves ir tukšas. Lai tagad gūtu pietiekoši daudz enerģijas treniņam, organismam ir jāķeras pie tauku rezervēm – un tas ir sevišķi noderīgi tiem, kas grib notievēt.
Atšķirībā no muskuļiem, smadzenes nevar iegūt enerģiju, sadedzinot tauku šūnas, tāpēc domāšanas spējas un kustību koordinācija ir ierobežotā līmenī.
Tādos sporta veidos kā aerobika, džeza dejas vai volejbols tāpēc jārēķinās ar sliktiem rezultātiem šajā laikā – sliktākajā gadījumā pat iespējamas traumas.
Tas ir tādēļ, ka ķermenis vēl nespēj tik labi nodrošināt nepieciešamo kustību precizitāti. Tagad ieteicamāks būtu mērens izturības treniņš, piemēram, pastaigas, peldēšana, lēns skrējiens vai nodarbība uz riteņbraukšanas trenažiera.
Priekšpusdienā
Neilgi pēc brokastīm enerģijas rezerves atkal ir uzpildītas. Ķermenis ir atpūties, možs un labi apasiņots. Tagad ir īstais laiks intensīvākam treniņam. Tagad tu vari mājās vai fitnesa klubā veikt muskuļu treniņu vai, piemēram, nedēļas nogalē doties garākās pastaigās.
Uzreiz pēc pusdienām
Ķermenis šobrīd ir nodarbināts ar ēdiena sagremošanu, tam tagad ir maz enerģijas saspringtām aktivitātēm.
Šai laikā vispiemērotākais būtu mierīga pastaiga. Vieglas kustības svaigā gaisā un skābeklis palīdz ķermenim atjaunoties – tā tas ātrāk izkļūs no pusdienas laika saguruma.
Pēcpusdienā un pievakarē
Laikā starp pulksten 16 un 19 ir optimālais brīdis spēka treniņam, jo ķermeņa temperatūrai, asinsspiedienam un pulsam ir vislabākie rādītāji, tāpēc gatavība slodzei sasniegusi visaugstāko punktu.
Tagad muskuļu treniņš būtu visefektīvākais.
Arī plaušu darbība un elpošanas biežums ir visaugstākajā līmenī – līdz ar to izturības treniņš fitnesa klubā, skriešana vai riteņbraukšana vaigā gaisā ir ļoti iedarbīgi.
Pēc pulksten 21
Ķermenis ir nodarbināts ar to, lai samazinātu savas darbības ātrumu un noregulētos uz miera un atpūtas periodu. Ja šai laikā notiek spēka treniņš, kas krietni uzjundī asinsriti (piemēram, ātra skriešana, intensīva aerobika), tad pēc tam būs grūti aizmigt.
Starp vingrošanu un gulētiešanu būtu vēlams ieplānot divas mierīgas stundas. Ja turpretī laiks sporta nodarbībām ir iespējams tikai vēlu vakarā, tad nobeigumā vajadzētu iekļaut arī relaksācijas vingrojumus (vismaz 10 līdz 15 minūšu garumā). Pēc ātras skriešanas vienmēr jāseko lēnam skrējienam, pakāpeniski samazinot ātrumu, lai atslābinātu muskuļus un izkustinātu locītavas.
Visus nodarbinātos muskuļus ir maigi, bet kārtīgi jāizstaipa – tā ķermenis labāk atjaunos spēkus un pirms aizmigšanas ātrāk nomierināsies.
Tieši pirms miega
Tagad ķermenim par labu nāk vieglas kustības: vingrojumi muguras muskuļiem, jogas un relaksācijas vingrojumi. Šai laikā būtu prātīgi doties vakara pastaigā, kas organismam palīdzētu pārslēgties no slodzes uz atpūtu un atslābinātu saspringtos muskuļus. Dienas saspringums mazinās, galva kļūst viegla – un tie ir svarīgākie priekšnoteikumi veselīgam miegam.
