Integrācijas veicināšana vai spēle ar sērkociņiem: atkal rosina demontēt Uzvaras pieminekli 3
Diskusijas par 1985. gadā atklāto Uzvaras pieminekli sabiedrībā uzšķiļas ar zināmu regularitāti. Nesenā pagātnē, 2016. gadā, Saeima jau noraidīja priekšlikumu par pieminekļa demontāžu.
Tieši pirms nedēļas Saeimā kārtējo reizi iesniegta iniciatīva par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu, šoreiz piedāvājot grozīt 1994. gadā Maskavā parakstītu un grūti panāktu vienošanos starp Latviju un Krievijas Federāciju.
Starpvalstu līgums ir bijis viens no argumentiem, kāpēc līdzīgas iniciatīvas Saeima noraidījusi iepriekš. Vai un kā iespējama šīs vienošanās grozīšana, kādas tam varētu būt sekas un kāpēc pieminekļa nojaukšanas jautājums ar zināmu regularitāti atgriežas dienaskārtībā, pēta LTV šīs nedēļas raidījums “Kultūršoks”.
Uzvaras pieminekļa demontāžas idejas iniciators Uģis Polis aicina grozīt starpvalstu vienošanās 13. pantu, kas nosaka memoriālo būvju aizsardzību, savukārt, ja to nav iespējams rediģēt, viņš aicina šo pantu vienpusēji lauzt.
Viņš uzskata, ka pieminekļa demontāža ilgtermiņā saliedētu sabiedrību, jo šobrīd 9. maijā pie pieminekļa tiek rīkoti pasākumi, kas sabiedrību šķeļ.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris raidījumā skaidroja, ka līgumu vienpusēji lauzt nav iespējams. Turklāt arī Krievijā ir aptuveni desmit Latvijai nozīmīgas piemiņas vietas, kuras, savukārt, uztur kārtībā Krievijas Federācija.
1994. gadā beztermiņa līgumu par pieminekļa uzturēšanu no Latvijas puses parakstīja tā brīža premjerministrs Valdis Birkavs. Viņš norāda, ka tajā laikā pats galvenais ir bijis panākt Krievijas armijas izvešanu no valsts un Skrundas lokatora demontāžu. Viņaprāt, arī šobrīd tā izcelšana starp prioritātēm tikai lej ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām.
Deniss Hanovs vēlmi atbrīvoties no Uzvaras pieminekļa uzskata par politiķu spēli ar sērkociņiem sabiedrības vēlmi fotošopēt sarežģīto pagātni un infantīli zīmēt to tikai pretējos toņos. “Šī nav tikai pieminekļa telpa, tā ir telpa, kur cilvēki, kuri nejūtas nedz iesaistīti, nedz uzrunāti, nedz piederoši, veido savu atmiņu pašgetoizāciju,” skaidro kultūras pētnieks.
Deniss Hanovs atgādina, ka pirmajos gados pēc padomju okupācijas režīms gribēja iznīcināt visu, kas liecināja par iepriekšējo dzīvi, un retoriski vaicā, ar ko mēs atšķirsimies no šī režīma, ja 2019. gadā, demokrātiskā valstī, iznīcināsim iepriekšējā laika pieminekli.
Austrumeiropas pētniecības centra pārstāvis Rinalds Gulbis uzskata, ka šī jautājuma aktualizācijas dēļ 9. maija pasākumi varētu būt apmeklēti par kuplāk kā parasti, ar lozungu, ka piemineklis jānosargā.
Jautājumu saasināt varētu tas, ka Rīgas pieminekļu aģentūra tehniskā izpētē secinājusi – piemineklis ir sliktā tehniskā stāvoklī un apdraud garāmgājējus, un tā uzturēšanai nepieciešami vismaz 135 000 eiro. Ar šo summu pietiktu, lai novērstu bīstamību un veiktu flīžu remontu. Patlaban pieprasījums iesniegts domē.
