Kāpēc Putnis? 10
– Kultūras ministrijas pārziņā ir arī mediju politika. Tagad ir iecelts jauns Mediju politikas nodaļas vadītājs – Roberts Putnis. Presē gan jau ir atzīmēts, ka viņa darbība līdz šim maz saistīta ar mediju jomu. Interesanti, ka arī citas personas, kas ministrijā par šiem jautājumiem atbildējušas, piemēram, valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters vai līdzšinējais Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls, nav mediju speciālisti. Vai tā ir pareizā pieeja?
– Nodaļas vadītāju var izvēlēties no tā personu loka, kas piesakās konkursam. Lēmumu par Putņa kungu pieņēma nevis Nacionālā apvienība, bet konkursa komisija.
– Taču jums ar viņu būs jāstrādā…
– Protams. Viens no galvenajiem apsvērumiem bija tas, ka iepriekš vairāki konkursi jau bija noslēgušies bez rezultāta un nodaļai beidzot ir jāsāk strādāt. Pēc sarunas ar Robertu Putni ministrei radās pārliecība, ka viņš šo darbu varētu darīt, bet, protams, viņam būs pārbaudes laiks. Nav jau tā, ka Putnis vai Lielpēters noteiks mediju politiku, viņi ir tikai izpildītāji. Ir izveidota mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupa, kuru vada Mārtiņš Kaprāns.
– Bet arī darba grupa nenoteiks mediju politiku, tā tikai sniegs rekomendācijas. Politiku noteiksiet jūs – Nacionālās apvienības pārstāvji. Jūs taču neatsakāties no atbildības?
– Noteikti ne. Es iepriekš teicu, ka partija nenosaka, ko pieņemt darbā, taču politikas realizācija, protams, ir partijas atbildība.
– Tātad nekādas pašdarbības nebūs. Putnis pildīs konkrētus uzdevumus?
– Tāds ir ierēdņa darbs. Tas, protams, nenozīmē, ka ierēdnim jābūt vispār bez pašiniciatīvas.
– Pēdējā laikā rodas iespaids, ka vienīgais, kas valsti uztrauc mediju jomā, ir krievu valodā raidoša televīzija – steidzami vajag jaunus raidījumus, jaunu krievvalodīgu kanālu. It kā citu nemaz nebūtu. Kā, piemēram, ar drukāto presi – vai tā no valstiskā viedokļa ir maznozīmīga?
– Problēmu loks noteikti ir daudz plašāks. Mediju politikas nodaļa tieši tāpēc ir veidota, lai apspriestu šos jautājumus un meklētu risinājumus. Šobrīd priekšplānā ir Latvijai naidīgā informācijas telpa un tās ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem. Sabiedriskās televīzijas raidījumi krievu valodā ir mēģinājums ātri reaģēt ierobežotu resursu ietvaros.
– Saprotu, ka mērķis ir atņemt daļu skatītāju Krievijas televīzijām, bet vai ilgtermiņā nenonāksim pie Latvijas informatīvās telpas krieviskošanas? Referendumā pilsoņi nobalsoja pret oficiālu divvalodību, taču reāli krievu valodas loma pieaug.
– Par to mums bija arī diskusijas partijā, tomēr pārsvaru ņēma viedoklis, ka šobrīd svarīgāk ir uzrunāt šo auditoriju.
