Integrācijas apsaimniekotājus nedrīkst atstāt uz sēkļa 0
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti sašutuši par finansējuma apgriešanu integrācijas pasākumiem un aicinās valdību pārskatīt nākamā gada budžeta prioritātes. Tam jābūt kādam pārpratumam. Tā laikam ir kļūda. Kā tas iespējams?
Šādas un līdzīgas replikas vakar skanēja no Sabiedrības saliedētības komisijas deputātiem, kuri tika iepazīstināti ar nākamgad integrācijas pasākumiem atvēlēto finansējumu. Lieta tāda, ka budžeta prioritāšu sadaļā “Sabiedrības saliedēšana, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumi” gan Kultūras ministrijai, gan Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) paredzēta precīzi… nulle.
Komisijas sēdē piedalījās arī premjera padomniece integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte. Viņa šo finansējuma sadalījumu nosauca par dīvainu pārpratumu, jo citu ministriju prasības integrācijas pasākumiem iespēju robežās apmierinātas, bet tieši Kultūras ministrija un SIF nav saņēmuši neko. Viņa to skaidroja ar to, ka šīs institūcijas nav pietiekami pārstāvētas MK, kur lemj par budžetu. SIF pārstāvji tiešām pie valdības galda nesēž, bet KM ierēdņi, visticamāk, bija pārņemti ar citām prioritātēm, piemēram, finansējumu Dziesmu svētkiem un Jaunā Rīgas teātra remontam.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne deputātiem skaidroja, ka daudziem šogad iesāktajiem projektiem zudīs jēga, ja nebūs finansējuma, lai tos turpinātu nākamgad.
Apdraudēta ir, piemēram, iecere sagatavot populārzinātnisku Latvijas vēstures grāmatu sēriju krievu valodā, jo nākamgad nebūs līdzekļu, lai to popularizētu un izplatītu. Tāpat finansējums nebūs lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, TV raidījumiem par Latvijas vēsturi, mazākumtautību dienas ieviešanai un citiem iecerētajiem pasākumiem.
Skeptisks skats uz nākamo gadu ir arī SIF direktorei Aijai Bauerei. Pašlaik fonds ir sācis trīs integrācijas programmas – daudz aprunāto bērnu apmaiņas programmu, skolēnu ārpusskolas pasākumu programmu un latviešu valodas apguves kursus Latgales reģionā. A. Bauere īpaši uzsvēra ārpusskolas pasākumu programmu, kuras ietvaros tiekot īstenoti 12 projekti. Piemēram, latviešu un čigānu bērni gatavo kopīgus koncertuzvedumus, ko vēlāk izrādīs skolā, citviet dažādu tautību bērni pēta savas dzimtās puses vēsturi. “Īpaši aizkustinošs pasākums bija nometne Mazirbē Latvijā dzīvojošiem bērniem un viņu vienaudžiem, kuri devušies līdzi vecākiem uz Īriju. Daudziem no šiem jauniešiem šī bija pirmā atgriešanās dzimtenē pēc vairāku gadu prombūtnes un neatsverams devums, lai palīdzētu saglabāt saikni ar Latviju,” teica A. Bauere. Nākamgad tam vairs finansējums nav paredzēts un fonds nevarot gaidīt uz budžeta grozījumiem, kad kaut ko iespējams atlicinās, jo vasaras nometnes jāsāk plānot jau laikus.
“Acīmredzot ministru kabinets uzskata, ka 2012. gadā esam sabiedrību saliedējuši un vairs nekas nav nepieciešams,” ironizēja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA). Pēc deputāta Ivana Ribakova (“SC”) priekšlikuma, komisija vienojās nosūtīt vēstuli valdībai, aicinot to pārvērtēt sabiedrības saliedēšanai piešķirto finansējumu.
Nav jau tā, ka valdība sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas nostiprināšanas budžeta sadaļu būtu vispār atstājusi bez naudas. Pagaidām šai pozīcijai rezervēti apmēram 740 000 latu.
Piemēram, 201 585 latus saņems Aizsardzības ministrija jaunsargu kustības nodrošināšanai. Ārlietu ministrija saņems 34 484 latus, lai atbalstītu no Latvijas izbraukušo bērnu izglītošanu un emigrantu nevalstiskās organizācijas, Izglītības un zinātnes ministrija 232 000 latu latviešu valodas apguves veicināšanai, bet radio un televīzija – 269 312 latus Latgales reģionam veltītu raidījumu veidošanai, subtitru nodrošināšanai, Latvijas radio 4. kanāla kapacitātes stiprināšanai un apraides nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā, kā arī sabiedrisko mediju ziņu portāla izveidei latviešu un krievu valodā. Arī KM nepaliek pavisam bešā. Kaut arī tā nesaņēma neko no budžeta prioritātēm, tai vēl integrācijas pasākumiem atliek aptuveni 32 000 latu bāzes finansējums.
