– Kādi ir redzamie reālie riski migrācijai? Bijušais deputāts Jānis Lagzdiņš norādīja, ka pēc gadiem desmit ieceļotāju masas var pieteikt pretenzijas pret politisko varu uz jaunas kārtības veidošanu Rietumeiropā. Latvijā arī – 50 bēgļu, 250 bēgļu, tas var būt tikai sākums. 16
– Riski ir, tos vajadzētu apzināties. Tie ir dziļāki nekā virspusēji, lozungu līmenī izkliegtie – cilvēki ierodas no citas vides, kultūras, un līdzšinējie integrācijas centieni liecina par tieksmi atražot to pašu kultūru, no kuras viņi nākuši. Jānovērtē Latvijas spējas uzņemt iebraucējus, bet nevaram gan cerēt, ka atvērtā, globālā pasaulē, kas vairs ciet neaizvērsies, izdzīvosim pašizolēti. Bēdīgi, ja gribam pilnīgi noslēgties savās robežās. Te tomēr jātrenējas ar mazām devām, ar pilotprojektiem, kā integrēt cilvēkus. Jāspēj pateikt, ka tas un tas nedarbojas, tāpēc darīsim tā un tā.
– Vai esat ievērojis, ka krievu izcelsmes sabiedrībai ir vēl skarbāka nostāja pret afrikāņu ieceļošanu Latvijā? Varbūt tā ir izmantojama lieta saliedēšanā?
– Nē, sabiedrības saliedēšanai pret kaut ko ir tikai īslaicīgs efekts, nākotnē tas var radīt vēl graujošākas sekas. Un no dažiem, kas uzdodas par internacionālistiem, sociāldemokrātiem, neuzmanīgus izteicienus dzirdēju pirms gadiem desmit. Pazīstams politiķis toreiz sacīja: tad, kad nāks šitie iekšā, mēs kļūsim pavisam saliedēti.
– Par politiskām lietām, cienījamais deputāt. Iepriekš NA sevi sajuta koalīcijas mazā brāļa lomā ar atbilstošu attieksmi. Tagad iznācis, ka esat peramie vai peļamie puiši. Jūs ne tā balsojat, ne tā domājat. Pārkāpjat koalīcijas līgumus bēgļu jautājumā vai kad jābalso par prezidentu…
– Man nepatīk ne mazā, ne peramā zēna apzīmējums, sauciet mūs labāk par iekšējiem disidentiem. Par kritisko elementu, kas nepieciešams attīstībai un virzībai. Jā, svaigā atmiņā ir minēti divi gadījumi, kad NA balsis nošķīrās no koalīcijas. Par prezidentu. Es palieku pie tā, ka prezidents nav koalīciju partiju darījuma jautājums. Bijām par prezidentu, kuru uzskatījām par piemērotāko Latvijas jaunam kvalitatīvam uzrāvienam. Ievēlēja Vējoni, un mūsu valstiskā godprātība ir darīt visu, lai mums ir labs prezidents, nevis zāģēt zaru, uz kura viņš sēž. Es neredzu nekādu nodevību, sazvērestību pret koalīcijas partneriem, NA virzot Egila Levita kandidatūru. Par bēgļiem jau minēju – NA prasīja diskusiju, atklātību un skaidrojumu, bet to uzreiz interpretēja kā kategorisku “pret” bēgļu uzņemšanai. Turklāt koalīcijas padome sākotnēji bija piekritīga NA rosinātājiem formulējumiem šai jautājumā, bet vēlāk parādījās nekonsekvences, noklusējumu komunikācija, kas situāciju eskalēja. Arī te neredzu koalīcijas līguma pārkāpumu no mūsu puses. Drīzāk apakšā ir cita – politiska ņemšanās.
– Kā tā beigsies?
– Esmu pateicīgs lietu sakritībai, ka man nav nepieciešams daudz ielaisties partiju savstarpējo attiecību kārtošanā. Tam tērē pārāk lielu enerģiju. Laikam politikā bez tā neiztikt. Kādam tas melnais darbs jādara. Ar to noņemas partiju vadītāji, bet arī citi, intriganti pēc aicinājuma.
– Ko jūsu politiskā pieredze saka – kas varētu notikt ar valdību? Ar Nacionālo apvienību koalīcijā?
– Aprobežošos ar minimālu prognozi, ka viss varētu beigties ar nelielām modifikācijām valdības sastāvā.
– Straujumas kundzes nomaiņa ar Āboltiņas kundzi amatā būtu neliela modifikācija?
– Ja tā notiks, tā būs samērā neliela modifikācija.
– Ja runājam vienkāršos vārdos par sabiedrības saliedēšanu – vai ir vērojams, ka attiecības starp krieviem un latviešiem uzlabojas? Kā to redzat jūs no komisijas vadītāja krēsla?
– Neviendabīgā iedzīvotāju masā attiecības svārstās. Tā būs arī pārredzamā nākotnē. Ļoti vienkāršā atbilde ir – attiecības ir labākas nekā pirms vai pēc valodas referenduma. Taču uznāk kalendārie datumi, un seko saasinājumi. Ietekme ir arī Ukrainā notiekošajam, kamdēļ latviešiem ar vienu krievu daļu saprašanās uzlabojas. Cita daļa, Putina politikas atbalstītāji, tam gan ir radikāli pret.
– Cik liels svars ir Krievijas televīziju propagandas raidījumiem? Tas, ko vēsta par Latviju, bieži vien izskatās vērsts uz šķelšanu un dezintegrāciju.
– Propagandas ietekme ir diezgan liela. Integrācija Latvijā vienmēr būs viegli ievainojams Ahilleja papēdis, ja labi notēmē un iešauj. Uz zināmu daļu tas nostrādās, bet ar Krievijas propagandu nevaram karot kā armija pret armiju. Vajadzīgas labi sagatavotas specvienības, kas efektīvi reaģē, kolīdz tiek skarti jūtīgi jautājumi. Krievu TV aizliegšana nebūs risinājums, taču tai pašā laikā nevajag atteikties no asiem pretšāvieniem, lai pateiktu, ka viņi nevarēs darīt, kā paši grib. Par pārkāpumiem ir jāatbild, dažkārt ar propagandistiem jārunā tādā valodā, kādu viņi saprot.
