– Prezidents Bērziņš tam pievērsa uzmanību, uzstājās kā vienotājs, lai joprojām vecie karavīri nebūtu pretējos ierakumos. Kādas saiknes varētu veidoties ar prezidentu Vējoni? 16
– Jā, Bērziņa kungam bija labas aktivitātes. Droši vien Vējoņa kungam arī tas sākotnēji noderētu. Redzu, ka Vējoņa kungs ir ticies ar vēsturniekiem, ar Mazākumtautības komisijas vadītāju. Tātad šie jautājumi būs viņa interešu lokā. Mūsu komisija arī labprāt pieklauvētu pie prezidenta durvīm.
– Kaut gan “Saskaņa” demonizē sevi kā “sociāldemokrātus”, praktiskajā darbībā viņi nereti izpaužas kā stingri konservatīvas līnijas vilcēji. Vērīgi cilvēki pamana un norāda – re, kā NA un “Saskaņa” turējušies vienkop balsojumā! Ārlietu ministrs pat apsūdzējis, ka jūs ar “Saskaņu” kopā lejot ūdeni uz Kremļa dzirnavām! Un tiešām – NA atbalstīja tikumisko audzināšanas praksi skolās, uz ko rosināja “Saskaņas” deputāte, tāpat dažos citos balsojumos arī. Kas tā ir par “saskanību”? Varēsiet izskaidrot vēlētājiem?
– Atļaušos teikt, ka tās ir ne pārāk inteliģentas spekulācijas. Saeimas balsojumos vienmēr kādiem kaut kas sakritīs. Bet sen jau vairs nav gaumīgi norādīt, ka NA un “Saskaņa” ir kādas galējības, “ekstrēmie spārni”.
– “Vienotības” deputāts Zaķis uz to norādīja vēl pirms pēdējām vēlēšanām…
– Domāju, ka tāda likšana pa plauktiņiem ir viena liela bezgaumība. Uzturot vienu un to pašu nacionālo līniju, NA, tāpat kā citās partijās, ir arī viedokļa spektra atšķirība, frakcijā strādā iekšēji brīvi cilvēki, un, manuprāt, NA attieksme pret biedriem ir liberālāka nekā tiem, kuri, sev pie krūtīm sizdami, apliecina sevi kā liberāļi. Pirms iesaistīšanās politikā redzēju, ka NA vienīgajai no partijām ir sava politiskā filosofija, kamēr pārējām nekādas identitātes nav.
– Bēgļu jautājums. Jūs atkal esat prom no valdības pozīcijām!
– Šajā jautājumā gan politiķi, gan visa sabiedrība vārās savā provinciālajā sulā. Pamatā bēgļu un migrantu jautājums ir globāla cilvēces “dzīvības un nāves” problēma. Pasaule grib dzīvot pāri pieejamiem resursiem. Ja cilvēkiem būtu vairāk iespējas iedziļināties skaitļos, faktos, atmosfēra nekļūtu tik nokaitēta, varbūt mainītos skatījums. Bēgļu problēma uzkritusi virsū Eiropai, un neizbēgami tas agri vai vēlu šļūk pie mums. Eiropā meklētos risinājumus Latvija diemžēl maz spēj ietekmēt. Manuprāt, patvērums šiem cilvēkiem jārod miera zonas Āfrikas vai Āzijas valstīs, kas tuvāk tai kultūrai, mentalitātei, no kuras nāk bēgļi. Šādai izvietošanai ES, tai skaitā Latvija, varētu materiāli palīdzēt. Bet šobrīd ES nodarbojas ar pagaidu risinājumu vienai savai neveiksmīgai politikai. Ja esam Eiropas Savienībā, bet mums nav savu priekšlikumu migrācijas politikai, tad jāuzņemas arī sava daļa atbildības par pagaidu risinājumiem. Šobrīd, piemetot uz aci, kvalitatīvā pilotprojektā Latvijā varētu ielaist apmēram 50 bēgļu.
– Ja mums jāpiedalās bēgļu uzņemšanā, ko jūs, kas darbojaties ar integrācijas politiku, varat ieteikt? Rietumos bēgļi neiekļaujas sabiedrībā gadu desmitiem, dzīvo noslēgtās kopienās. Ko mēs spējam darīt?
– Tāpēc uzsveru, ka varam pieņemt ļoti nelielu cilvēku skaitu, integrācijā jau šobrīd nav lielas kārtības ar trešo valstu pilsoņiem, kas ieradušies no iepriekšējās PSRS sabiedrības vai Vjetnamas, Ķīnas. Tur bija palielas naudas summas no Eiropas, un tās tērēja arī labām lietām. Galvenais ir valodas apmācība. Ļoti svarīgi iekļaut iebraukušos Latvijas vidē, pirms cilvēki sapratuši, ka Latvijā varētu iztikt arī bez valsts valodas zināšanām. Atgriežoties pie temata, nelaime ir tā, ka mūsu ārpolitikai nav kapacitātes ne veidot, ne ietekmēt Eiropas migrācijas politiku. Varam sacīt, ka esam upurīši un daudz cietuši, kas bez šaubām tā arī ir. Sāpīgu vēstures atmiņu aizmirst nevajadzētu, bet jāspēj arī ar saviem etniskajiem ievainojumiem tikt galā, ja vēlamies, lai citi mūs ņemtu vērā, ja gribam būt arī Eiropas veidotāji…
– Protesta mītiņā viens otrs sauca – tādā Eiropā negribam!
– Daudzos gadījumos labu, ideālu risinājumu nav. Ja negribam Eiropā, kāds ir cits variants? Mēs savu izvēli izdarījām. Bet jezga lielā mērā aizsākās, kad valdībai bēgļu jautājumā bija apjukums, bet viņi nevēlējās to atzīt. Ja kaut ko nezina, var taču pateikt – pagaidām to nezinām. Tagad izveidojušās nometnes, kuras cita citu apsaukā par homofobiem vai liberāliem kosmopolītiem. Vieni uzskatu piekritēji uzbrūk otriem, tā dara arī politiķi, bet tā netiekam klāt problēmas būtībai.
