Integrācija vienmēr būs Ahilleja papēdis. Saruna ar deputātu Ilmāru Latkovski 16
“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība). Vairākus sasaukumus pēc kārtas viņš parlamentā vada Pilsonības migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Un šos jautājumus vēl gadiem ilgi būs jāšķetina. Latkovska kungs pastāstīja gan par komisijas darbošanos, gan par to, kā jūtas valdības partneru asi kritizētie nacionālisti.
– Nesen tikāt minēts kā jaunas partijas biedrs. Tur pieteikta Kalnietes kundze, virkne citu spīdekļu.
– Ļoti garāmejot, ļoti nenopietni esmu dzirdējis par jaunu partiju, bet man nav bijis pat mājiena tādā stāties. Saeimā esam divi Latkovski. Dažkārt mūs sajauc – varbūt tā šoreiz gadījies.
– Jūs neesat arī NA biedrs.
– Pagaidām ne, bet to īpaši neuzsveru. Man nav principiālu iebildumu iestāties partijā. No padomju laikiem man ir savs “klikšķis” pretoties prasībai būt partijā. Bet, kad cienījama kultūras darbiniece televīzijā vēstīja, ka viņa nekad nestāsies partijās, jo grib palikt brīva un neatkarīga, tas man nedaudz uzsita asinis. Kāpēc tad nevari būt partijā un palikt brīvs cilvēks?
– Ja pafilozofējam – vai Latvijā vajag dibināt jaunu partiju? Reformām, attīstībai? Cilvēki nereti sūrojas, sauc, ka politiskā vide ir iestāvējies pīļu dīķis.
– Nav vienas pareizās atbildes – vajag, nevajag dibināt jaunu partiju. Politiskajā vidē ņemas vieni un tie paši cilvēki. Nav liela jēga, jo tie paši kārtējo reizi pārgrupējas. Pēdējos laikos jaunradītās partijas neko spožu, paliekošu aiz sevis nav atstājušas. Neredzu resursus ārpusē, lai rastos, kas tiešām jauns. Lai gan – nereti jebkāda dīķa sakustināšana dod kaut kādu iznākumu. Nenoliedzami. Gan jau uz vēlēšanām jaunpartiju dibināšana turpināsies, lai gan šķiet, ka izsīkst to, kuri varētu būt atnākuši mesijas. No distances vērtējot, kaut kāda pozitīva loma bija Valdim Zatleram. Kaut tāpēc, ka viņš ieveda svaigus cilvēkus politikā.
– Pāriesim pie jūsu sabiedrības saliedēšanas darba. Kas jauns, kādas apspriežamas tēmas ir komisijas darba kārtībā?
– Atjaunojies komisijas sastāvs, jo notika vēlēšanas. Aktuālais joprojām ir tas, ka valdībai vairākkārtīgi esam norādījuši, ka integrācijas politikai, tai skaitā ar trešo valstu piederīgajiem, trūkst vienotas un mērķtiecīgas vadības. Tā ir izkliedēta, jūtams, ka labā roka nezina, ko dara kreisā roka. Ja kāds sāk labas lietas tad, kad beidzas Eiropas finansējums, citiem liekas, ka turpināt neko nevajag. Parlamentārās uzraudzības aspektā esam valdībai pieķērušies šai aspektā, ka integrācijai nav vienotas vadības, diemžēl grūti nākas ieskaidrot. Otra akcentējamā lieta – mūsu kuplā diaspora, un arī tajā ziņā svarīgi, lai valsts atbalsts ir precīzi mērķtiecīgs un produktīvs. Tautieši par ļoti nepieciešamu atzīst tālmācību, un tam vajag atbalsta pozīciju budžetā. Tas nozīmē iespēju bērniem, skolēniem saglabāt valodu, latvisko izglītību. Ja to neizdosies noturēt, tad nav jēga cerēt uz saitēm ar tēvzemi un iespējamu atgriešanos mājās.
