Intas Dobrājas sievišķā enerģija 0
Mākslas galerijā “Jēkabs” līdz 10. martam skatāma mākslinieces Intas Dobrājas personālizstāde, kurā apkopoti pēdējā gada laikā radītie darbi. Arī šajā izstādē māksliniece skatītājus priecē ar sev raksturīgo rokrakstu klusajās dabās un ziedu kompozīcijās.
Māksliniece atzīst, ka viņas darbi top lēni. Viņa rūpīgi izstrādā un pārdomā katru detaļu, lai radītu harmoniskas, bet tajā pašā laikā vitalitāti caurstrāvojošas gleznas, tāpēc iespēja mākslinieces daiļradi novērtēt plašākai publikai izstādes formātā nerodas bieži. Izstādes veidotāji atzīst, ka I. Dobrājas glezniecībā nav vērojami krasi lūzuma punkti vai kardināla izteiksmes līdzekļu maiņa. “Viņai raksturīga tuvība klasiskajai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību.”
Pēdējos gados I. Dobrāja glezno galvenokārt ziedus, klusās dabas un aktus. Klusajās dabās māksliniece izmanto parastus traukus un ziedus, kas mums ik dienas ir apkārt un kas viņas interpretācijā kļūst aristokrātiski izsmalcināti. Arī akti – jaunas, apaļīgas meitenes un nobriedušas sievas – tēloti ikdienišķās nodarbēs – šujot, mazgājoties. Māksliniece par savu radošo darbību saka: “Ir vairākas tēmas, pie kurām allaž atgriežos, – tās ir klusās dabas ar baltiem traukiem, sieviešu akti (ar Jāņu vainagiem galvā), portreti un ziedi. Varu tās gleznot atkal un atkal un liekas, ka pats darba process man sagādā baudu. Es gleznoju ļoti lēnām, bet gandrīz katru dienu. Ātrāk par mēnesi neviena bilde nerodas. Ilgi sēžu, skatos un vērtēju. Palasu avīzi un skatos atkal. Es saskaņoju un noskaņoju katru gleznu. Jo gatavāka tā top, jo darba process kļūst lēnāks. Ar pirkstu tajā piesedzu kādu vietu un domāju, vai vajag ko mainīt – pavilkt uz āru, paspilgtināt vai iegleznot dziļāk. Tāpēc tik grūti savākt gleznas veselai izstādei. Man ir svarīga arī darba iekšējā noskaņa. Bet, kāda tā būs, es zinu jau pašā sākumā. Pārsvarā gaiša un silta.”
Izstādes veidotāji neslēpj, ka caur šo pastāvību māksliniecei izdevies pilnveidot savu daiļradi un izkopt meistarību līdz perfekcijai, radot Latvijas mākslas ainā unikālu, tikai autorei raksturīgu rokrakstu. I. Dobrājas darbos virmo sievišķā enerģija, kas atklājas līdzsvara pilnos figurālos darbos, apgarotos aktos, izstrādātās ziedu un ikdienišķo priekšmetu kluso dabu kompozīcijās, radot pārlaicīgas skaidrības sajūtu. Liriskais miers un nosvērtība apvienojas ar smalku zīmējumu, telpas, plastiskas formas un izteiktas tonalitātes izjūtu.
