Dažas stundas izšķir visu! Kā atpazīt insulta izpausmes 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai uzvarētu cīņā ar insultu, pats svarīgākais ir ātri saņemt specializēto medicīnisko palīdzību, jo smadzenes vairs nesaņem skābekli un katra velti aizritējusī stunda tuvina neatgriezenisku smadzeņu bojājumu vai pat nāves iestāšanos. Lai radītu lielāku izpratni par to, kā pareizi rīkoties insulta gadījumā un kādu valsts apmaksātu palīdzību iespējams saņemt pēc ārstēšanās stacionārā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti izveidojuši informatīvu materiālu pacientiem un viņu tuviniekiem, kas pieejams arī elektroniskā versijā.
Dažas stundas izšķir visu
Viens no biežākajiem insulta iemesliem ir sirds ritma traucējumi, it īpaši ātriju fibrilācija- mirdzaritmija jeb priekškambaru mirgošana). Pacienta sirdī veidojas trombi, kas no turienes nokļūst galvas smadzeņu asinsvados, tos nosprostojot. Tā iemesls var būt arī ateroskleroze, kas izraisa izmaiņas asinsvados, – to sieniņas sabiezē, virsma kļūst nelīdzena un tai pieķeras asins šūnas, ievērojami sašaurinot asinsvada diametru vai pat slēdzot pavisam.
Apmēram piektdaļa pacientu piedzīvo hemorāģisko insultu, kura iemesls ir asiņošana smadzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem pēc asinsvada plīsuma augsta asinsspiediena vai tā sieniņas vājuma dēļ. Tādā gadījumā asinis nospiež smadzenes, traucējot vai pārtraucot tām skābekļa padevi.
Ja notikusi asinsvada nosprostošanās, katru minūti smadzenēs iet bojā miljoniem neironu – nervu šūnu, kas atrodas dažādos galvas smadzeņu centros.
“Ja noticis insults, sākusies laika atskaite, no kuras atkarīga ārstēšanas efektivitāte. Pacientam jānonāk slimnīcā tā sauktajā laika logā – četrarpus stundās pēc pirmo simptomu parādīšanās,” uzsver slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Jo ātrāk tiks atjaunota smadzeņu apgāde ar asinīm, jo lielākas iespējas saglabāt vitāli svarīgas organisma funkcijas – spēju kustēties, domāt, runāt.
Diemžēl Latvijā vājais posms joprojām ir ātra simptomu atpazīšana un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes izsaukšana, kas atkarīga no pacienta un viņa tuvinieku zināšanām par akūtiem smadzeņu asinsapgādes traucējumiem un to sekām. Insultam ir raksturīgi pēkšņi vai strauji attīstījušies simptomi, kas katram pacientam var izpausties atšķirīgi, jo saistīti ar smadzeņu bojājuma atrašanās vietu un plašumu.
Pēkšņs vienas ķermeņa puses nespēks, nejutīgums vai notirpums, mutes kaktiņa noslīdējums vienā sejas pusē, attēla dubultošanās, apjukums, runas, redzes un rīšanas traucējumi ir biežākās pazīmes, kas liecina par insultu.
Retāka izpausme ir stipras galvassāpes, atmiņas un apziņas traucējumi, bezsamaņa, sevišķi, ja ir asins izplūdums smadzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem. Sajūtot šos simptomus, bez kavēšanās jāzvana 113, nevis jāgaida, kad simptomi pazudīs paši no sevis.
Trombu izvelk vai šķīdina
Lai nezaudētu laiku, pa ceļam uz slimnīcu, kurā ir specializēta insulta vienība, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes mediķi informē uzņemšanas nodaļu, ka tajā tiks nogādāts pacients, kuram ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi. Pacientu sagaida neirologs, nodrošinot iespējami ātrāku izmeklēšanu – datortomogrāfijas veikšanu, lai noskaidrotu, vai insulta iemesls ir galvas smadzeņu asinsvadu nosprostojums vai asinsizplūdums.
Asinsvados radušos trombus šķīdina ar zālēm – trombolīzi var veikt 3 līdz 4,5 stundu laikā no insulta sākuma, savukārt sešu stundu laikā no galvas smadzeņu artērijām trombu var arī mehāniski izņemt ar īpašu metodi – trombektomiju. Trombolīzi veic neirologs kopā ar neatliekamās medicīnas ārstu vai anesteziologs–reanimatologs, bet trombektomiju- invazīvais radiologs.
Šo metodi izmanto arī gadījumos, kad trombu šķīdināšana nav sniegusi gaidīto rezultātu. Pētījumi liecina, ka tad, ja trombolīze uzsākta pusotras stundas laikā pēc pirmo simptomu parādīšanās, labvēlīgs iznākums būs katram otrajam insulta pacientam, ja trīs stundu laikā – katram septītajam.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers uzskata, ka trombektomija visu diennakti būtu jānodrošina vismaz abās lielajās universitātes slimnīcās. Šobrīd tādā režīmā pacientiem tā pieejama tikai Stradiņos.
Ja insults ir hemorāģisks, bojāto asinsvadu slēdz neiroķirurģiskas operācijas laikā ar invazīvas radioloģiskas manipulācijas palīdzību.
Ja pacients ir vilcinājies izsaukt NMPD brigādi vai arī nav zināms, kad īsti insults sācies, piemēram, tas noticis miegā vai tuvinieki viņu atraduši pēc ilgāka laika, slimnieks nonāk insulta vienībā, kur viņu ārstē ar medikamentiem un uzsāk rehabilitāciju, kas pēc izrakstīšanās no stacionāra būs jāturpina mājās vai kādā rehabilitācijas iestādē.
Fakti par insultu Latvijā
Katru gadu mūs valstī insultu piedzīvo 8000–9000 cilvēki.
Šobrīd Latvijā insulta vienības darbojas P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā Valmierā un Jēkabpils slimnīcā.
Ārstniecības iestādēm insulta vienībā nonākušam pacientam jānodrošina neirologs, ārsts radiologs un iespēja veikt datortomogrāfiju, kā arī trombolīzi 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
2019. gadā Eiropas Insulta biedrības veidotajā programmā “Angels Initiative”, kas veidota ar mērķi uzlabot palīdzības sniegšanu pacientiem ar insultu Eiropā un visā pasaulē, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas insulta vienības saņēma augstāko – dimanta – statusu.
Insulta izpausmes:
vienas ķermeņa puses nejutīgums vai notirpums;
vienas ķermeņa puses vājums vai pilnīga paralīze;
izmainīta seja – noslīdējis mutes kaktiņš;
skatiens vērsts uz vienu pusi;
runas traucējumi – var būt grūtības runāt, saprast citu teikto,
lasīt vai arī runa kļūst izteikti neskaidra;
rīšanas traucējumi – grūtības norīt cietu vai šķidru pārtiku;
kustību koordinācijas traucējumi vienas ķermeņa puses locekļos;
redzes traucējumi – pacients neredz noteiktu redzes lauku,
piemēram, pacients redz tikai lietas, kas atrodas labajā pusē;
pēkšņa redzes dubultošanās;
reibonis, slikta dūša, vemšana (parasti kombinējas ar kustību koordinācijas traucējumiem un neskaidru runu, jušanas traucējumiem, retāk ar vājumu locekļos).
