Insults nešķiro pēc vecuma. Kas ir biežākie tā izraisītāji? 15
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Statistika liecina, ka no astoņiem deviņiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri ik gadu nonāk slimnīcā ar insultu, aptuveni piektā daļa ir darbspējīgā vecumā. Tas, cik pilnvērtīga būs viņu turpmākā dzīve, atkarīgs ne tikai no seku smaguma, bet arī no gatavības tās mazināt sadarbībā ar neirologu un rehabilitācijas speciālistiem.
Cieš kustību un citi centri
Galvas smadzenes ir centrālās nervu sistēmas daļa, kuru veido smadzeņu stumbrs un divas smadzeņu puslodes. Katra no tām sastāv no četrām daivām –pieres, paura, pakauša un deniņu, kuros atrodas svarīgi nervu centri, kuri ir atbildīgi par domāšanu, jušanu, runu, kustībām. Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks stāsta, ka insulta seku raksturs atkarīgs no tā, kurā smadzeņu daļā radies akūta asinsvadu nosprostojuma vai asinsizplūduma izraisīts bojājums.
“Jo plašāks insulta radītais smadzeņu bojājums, jo izteiktāki neiroloģiskie traucējumi. Ja tas radies kreisajā smadzeņu puslodē, kura vairumam – ap 85% – cilvēku ir dominanta, var rasties runas traucējumi, it sevišķi, ja skarta pieres daiva, kurā atrodas centrs, kurš atbildīgs par runas veidošanu.
Savukārt bojājums deniņu un paura daivā var izraisīt traucējumus, kuru dēļ pacients nevar saprast, ko runā apkārtējie.
Tas ir viens no biežākajiem traucējumiem pēc insulta, kurš ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti,” uzsver neirologs. Bojājums labās smadzeņu puslodes pieres daivā izraisa kustību traucējumus, bet paura daivā – jušanas traucējumus kreisajā ķermeņa pusē un otrādi.
Ja cieš smadzenītes, kuras atbild par kustību koordināciju un precizitāti, nodrošina sīkās motorikas kontroli, piemēram, rokas pirkstu kustības, pacientam rodas kustību un līdzsvara traucējumi, savukārt bojājums smadzeņu stumbrā var izraisīt sejas muskulatūras paralīzi, acu ābolu kustības traucējumus un redzes problēmas – dubultošanos, šķielēšanu. Vai ir kāda smadzeņu daļa, kurā bojājums ir īpaši bīstams?
“Svarīgi, protams, ir visi smadzeņu centri, taču zināms, ka kustību traucējumus ar mūsdienīgām rehabilitācijas metodēm mazināt izdodas salīdzinoši labāk nekā, piemēram, jušanas, runas vai redzes traucējumus.
Taču plašs insults smadzeņu stumbrā, kurā atrodas vairāki nervu centri, kas regulē dzīvībai svarīgas funkcijas, tajā skaitā elpošanu un sirdsdarbību, var radīt ne tikai smagas neiroloģiskas sekas, bet apdraud pacienta dzīvību,” stāsta Jānis Mednieks.
Dakter, vai varēšu strādāt?
“Tas atkarīgs no tā, kādu darbu pacients veicis un vai viņa neiroloģiskais un vispārējais veselības stāvoklis ļauj to turpināt. Svarīgs ir arī pacienta vecums. Gados jauniem cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas atlabt un atbrīvoties no insulta sekām, jo galvas smadzeņu spēja pielāgoties un aizvietot bojātās struktūras jeb neiroplasticitāte ir daudz augstāka,” norāda neirologs, piebilstot, ka trīsdesmit gadu vecumā, iespēja, ka insulta sekas ievērojami mazināsies vai pat izzudīs, ir krietni vien lielāka nekā astoņdesmit. Protams, lai panāktu šādu uzlabošanos, pašam pacientam jāpieliek daudz pūļu, izpildot visas neirologa rekomendācijas un aktīvi iesaistoties rehabilitācijas procesā.
Kā var palīdzēt neirologs? “Pirmkārt, vispirms svarīgi noskaidrot, kāds bijis insulta cēlonis, lai nepieļautu tā atkārtošanos, tāpēc nepieciešama rūpīga izmeklēšana.
Kad iemesls ir atrasts un uzsākta ārstēšana, atkārtota insulta risks ievērojami samazinās.
Otrkārt, pēc izrakstīšanās no slimnīcas neirologs nosūta pacientu uz ambulatoro rehabilitāciju, kas jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. Jauniem, aktīviem cilvēkiem ļoti svarīga ir arī psiholoģiskā rehabilitācija, jo darbspējīgā vecumā slimības radītās sekas pieņemt ir daudz grūtāk, tādēļ var attīstīties depresija, kas traucē atveseļoties,” uzsver Jānis Mednieks.
Viena no metodēm, kuru izmanto insulta pacienta rehabilitācijā, lai mazinātu kustību un runas traucējumus, ir galvas smadzeņu transkraniālā magnētiskā stimulācija. Visbiežāk tā ir efektīva kombinācijā ar citām rehabilitācijas metodēm, piemēram, fizioterapiju, logopēda nodarbībām. Arī robotizēto trenažieru izmantošana būtiski uzlabo atveseļošanās iespējas.
Gados jauniem cilvēkiem biežākie insulta izraisītāji ir specifiskas sirds slimības, piemēram, sirds starpsienas defekti, kuru dēļ trombi no kāju asinsvadiem var nonākt galvas smadzenēs, iekaisīgas saistaudu saslimšanas, trombofīlija – organisma iedzimta tieksme pastiprināti veidot trombus, medikamenti, kas veicina trombu veidošanos, piemēram, hormonālā kontracepcija. Dažkārt insults var attīstīties arī sportistiem pēc galvas un kakla straujas pagriešanas, kad atslāņojas kāda asinsvada sieniņas daļa un veidojas trombs.
Insults agrīnā vecumā, it īpaši vairāku paaudžu pārstāvjiem, var būt viens no Fabri slimības simptomiem. Tā ir ģenētiska saslimšana, kura skar sirds asinsvadu un citas orgānu sistēmas, piemēram, nieres, ādu, perifēro nervu sistēmu. Slimību iespējams ārstēt, tādēļ cilvēkiem, kuriem ģimenē bijuši šādi gadījumi, būtu jāvēršas pie neirologa un jāveic nepieciešamie izmeklējumi.
Mikroinsults nav nieks
Tranzitora išēmiska lēkme jeb tā sauktais mikroinsults izpaužas ar pārejošiem neiroloģiskiem simptomiem, kuri parasti izzūd dažu minūšu vai stundu laikā. Kaut arī smadzeņu asinsapgāde atjaunojas, bojājums galvas smadzenēs neizveidojas un simptomi izzūd pilnībā, tas ir nopietns signāls, ka nākotnē var attīstīties insults ar paliekošiem smadzeņu bojājumiem.
“Parādoties pirmajiem insulta simptomiem, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nevajag gaidīt un cerēt, ka tie pāries paši no sevis, jo tranzitoro išēmisko lēkmi no insulta var atšķirt tikai slimnīcā, veicot datortomogrāfiju. Ar modernām metodēm trombus iespējams gan šķīdināt, gan izvilkt, tādēļ daudz lielāka iespēja, ka smadzeņu bojājuma sekas nebūs tik lielas,” uzsver neirologs.
Par akūtu insultu liecina pēkšņs vienas ķermeņa puses nespēks, notirpums, jušanas, runas, redzes, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi.
Ātra rīcība ir ļoti svarīga, jo visu to laiku, kamēr asinsvads ir nosprostots, smadzeņu šūnas nesaņem skābekli un iet bojā.
Pacientam jānonāk slimnīcā, kurā ir insulta vienība, vismaz sešu stundu laikā pēc simptomu parādīšanās – tā ir insulta hiperakūtā fāze, kad iespējama aktīva terapija. Ja tas izdevies četrarpus stundu laikā, iespējams veikt trombu šķīdināšanu – trombolīzi, ja nedaudz vēlāk – trombektomiju jeb tromba izņemšanu. Pēc tam bieži vien iespējama tikai uzturoša terapija, lai stabilizētu dzīvībai svarīgās funkcijas.
Insulta tests ĀTRI
* Ā – atsmaidi! Smaids parāda, vai acs vai mutes kaktiņš sejas vienā pusē nav noslīdējis uz leju.
* T – turi rokas! Vienlaikus paceļot un noturot abas rokas, redzams, vai viena no tām nav vājāka un nenoslīd uz leju.
* R – runā! Pārbaude atklās, vai cilvēks var pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu.
* I – izsauc palīdzību! Nespējot veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
