Insults – jārīkojas ātri. Kādas pazīmes nepalaist garām, ko darīt 0
Pirms dažām nedēļām Eiropas Insulta biedrības konferencē Gēteborgā tika apbalvotas insulta vienības, kuru darbs guvis augstāko novērtējumu. Vērtējot to, kā tiek organizēts darbs un cik ātri mediķi spēj sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem ar akūtu išēmisko insultu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas insulta vienība ieguva platīna statusu. Apmēram 600 Eiropas stacionāru konkurencē Latvijas slimnīcas rezultāti bija vieni no labākajiem.
Skriešanās ar laiku
Par akūtu insultu liecina pēkšņs vienas ķermeņa puses nespēks, notirpums, jušanas, runas, redzes, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi. Jo ātrāk cilvēks nonāk slimnīcā, jo labāki ārstēšanas rezultāti un mazāki funkcionālie traucējumi. Tas nozīmē, ka slimība neatstās tik nopietnas sekas un pacients varēs atgriezties darbā un ierastajā dzīves ritmā. Taču nereti cilvēki cer, ka pēkšņie simptomi, piemēram, redzes dubultošanās vai šķība seja pēc brīža pāries un viss būs labi. Taču, ja pusstundas laikā agrāk nebijušie simptomi nav izzuduši, uz to vairs nav ko cerēt – steigšus jāzvana pa tālruni 113: insulta hiper-akūtā fāze, kad iespējama aktīva terapija, ilgst tikai sešas stundas.
“Ja noticis insults, sākusies laika atskaite, no kuras atkarīga ārstēšanas efektivitāte. Pacientam jānonāk slimnīcā tā saucamajā laika logā – četrarpus stundās pēc simptomu parādīšanās. Diemžēl pats cilvēks bieži vien vairs nav spējīgs piezvanīt pa tālruni 113 vai pastāstīt par notikušo, tāpēc apkārtējie nedrīkst palikt vienaldzīgi, jāpalīdz,” saka slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Lai ietaupītu laiku, jau pa ceļam uz slimnīcu ātrās palīdzības mediķi zvana uz Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku, brīdinot, ka ved pacientu, kuram, iespējams, ir akūts insults. Nodaļā jau dežurē neirologs, kurš pacientu sagaida un gādā par to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikta izmeklēšana un sākta ārstēšana. Apmēram desmit minūšu laikā pacientam tiek veikta datortomogrāfija, lai noskaidrotu, vai insulta iemesls ir asinsizplūdums smadzenēs (hemorāģisks insults – tādā gadījumā jāizsauc neiroķirurgs) vai trombs, kas nosprostojis galvas smadzeņu asinsvadu (išēmisks insults).
Ja vainojams trombs, tiek pieņemts lēmums, vai pacientam iespējams veikt trombu šķīdināšanu – trombolīzi. “Diemžēl ir virkne apstākļu, kuru dēļ šo procedūru nedrīkst veikt visiem insulta pacientiem, kas laikus nokļuvuši slimnīcā. Tas atkarīgs gan no ikdienā lietotajiem medikamentiem, gan blakus slimībām un nesen veiktām operācijām, gan tromba atrašanās vietas. Piemēram, no desmit pacientiem to var veikt labi ja diviem trim,” norāda ārsts. Jāņem vērā arī tas, ka trombolīze ir samērā bīstama procedūra, jo medikaments ne tikai izšķīdina trombu, bet ietekmē visu organismu, piemēram, pasliktina asiņu sarecēšanu.
Trombolīzi veic neirologs kopā ar neatliekamās medicīnas ārstu vai anesteziologu reanimatologu. Lai ietaupītu laiku, to izdara turpat Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā. Optimālais procedūras sākšanas laiks ir 25 minūtes pēc pacienta nonākšanas slimnīcā, taču mediķu komandai nereti izdodas iekļauties pat 10–12 minūtēs. Ātrums ir ļoti svarīgs, jo citādi pacienta smadzenes nesaņem skābekli. Laikam ritot, var iestāties neatgriezeniski smadzeņu bojājumi vai pat nāve.
“Mēdz būt tā, ka pacients nodaļā ievests paralizēts, nespēj parunāt, bet jau trombolīzes laikā šie simptomi izzūd. Ar labiem rezultātiem esam trombolīzi veikuši arī deviņdesmit gadus veciem pacientiem, kuri pēc tās atgūst iepriekšējo dzīves kvalitāti, piemēram, var lasīt, skatīties televīziju,” stāsta A. Višņakovs.
Sešas stundas vai vairāk
“Ļoti svarīgi zināt, pirmkārt, laiku, kad parādījušies simptomi, otrkārt, kādus medikamentus pacients lieto ikdienā, jo antikoagulanti, piemēram, varfarīns, var būt šķērslis trombu šķīdināšanai. Tad jālieto cita ārstēšanas metode,” norāda Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Guntis Karelis. Bieži vien pacients nevar sniegt par sevi vajadzīgās ziņas, tādēļ ātrās palīdzības mediķi uz vietas veic glikozes līmeņa testu, izmēra asinsspiedienu, pulsu, iztaujā tuviniekus un pieraksta viņu tālruņa numurus, lai slimnīcas ārsti ar viņiem varētu sazināties. Ja cilvēks dzīvo viens, paņem līdzi arī visus mājās atrodamos zāļu iepakojumus.
Ja pacientam izdevies slimnīcā nokļūt vismaz sešu stundu laikā, iespējama vēl viena akūta insulta ārstēšanas metode – trombektomija jeb tromba izņemšana, kuru veic radiologs, kurš ir specializējies šo procedūru izdarīšanā. To izmanto arī gadījumos, kad trombu šķīdināšana nav bijusi efektīva, piemēram, trombs bijis pārāk liels. Pirms tam pacientam veic datortomogrāfijas angiogrāfiju, lai konstatētu tromba atrašanās vietu un pārliecinātos, vai to iespējams izvilkt. Arī trombektomija, kuru veic pusstundas laikā pēc pacienta ievešanas, notiek Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā. Pēc tam pacientus nogādā intensīvās terapijas nodaļā, kur viņi tiek novēroti pēc anestēzijas vai narkozes.
Ja nav zināms, kad īsti insults sācies, piemēram, tas noticis miegā, pacients pats novilcinājis laiku vai dažādu iemeslu dēļ trombu šķīdināšanu vai izņemšanu nedrīkst veikt, pacientu nogādā insulta vienībā medikamentozai ārstēšanai un rehabilitācijai. Šeit intensīvai novērošanai nonāk arī tie, kam veikta trombu šķīdināšana vai izņemšana, jo reizēm par to, cik veiksmīgas bijušas šīs procedūras, var spriest tikai otrajā trešajā dienā.
Insulta tests ĀTRI
Ā – atsmaidi! Smaids parāda, vai acs vai mutes kaktiņš sejas vienā pusē nav noslīdējis uz leju.
T – turi rokas! Vienlaikus paceļot un noturot abas rokas, redzams, vai viena no tām nav vājāka un nenoslīd uz leju.
R – runā! Pārbaude atklās, vai cilvēks var pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu.
I – izsauc palīdzību! Nespējot veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
