Māra Libeka: Instrukcija pret lidostas taksometru mafiju 16
Ikvienam ārvalstu viesim, kas ar lidmašīnu ierodas vai ieradīsies Rīgā uz Vispārējiem latviešu dziesmu un Deju svētkiem, viens no pirmajiem iespaidiem par valsti būs taksometra šoferis. Ciemiņš var trāpīties uz solīdu, pieklājīgu taksistu, kas par braucienu līdz pilsētas centram paprasīs ne vairāk par 20 eiro, bet var arī trāpīties blēdis, kurš par vešanu savā piepīpētajā auto iekasēs 50 eiro.
Pēdējā brīdī aptvēris situāciju, arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt “taksometru jautājumu” Rīgas lidostā. Bet to vairs nevar paspēt atrisināt līdz lielajam svētku notikumam. Tas ir samilzis jau kopš 2017. gada, kad pēc tiesas lēmuma, skaužot konkurences kropļošanu, lidostā “Rīga” nekontrolētā apjomā var braukt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs. Lidostas “Rīga” vadība gandrīz gadu ik pa laikam ziņojusi par daudzajām sūdzībām par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem lidostā. Klientus apkrāpjot, nevedot uz pieprasītajiem galamērķiem, nedodot čekus, klibojot arī godīga cena, bet lidostas vadība neko nevarot darīt, jo tiesas lēmums liedzot lidostai sakārtot situāciju. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uz šo lidostas žēlošanos un nevarīgo attieksmi aizrāda, ka ir gan iespējams lidostā sakārtot taksometru biznesu tā, lai būtu ievērota vienlīdzīga attieksme pret komersantiem, gan vērsties pret krāpšanu, informējot pasažierus. Bet lidosta neko neesot darījusi.
Arī Rīgas domes vadība nerīkojas, lai tās uzņēmums “Rīgas satiksme” nodrošinātu 22. maršruta autobusa kursēšanu vēlākā stundā pēc pusnakts, jo vairāki lidmašīnu reisi ir vēl vēlāk.
Svētku organizatoriem drudžainais amatpersonu satraukums, rakstot vēstules, un solījumi “pētīt situāciju” neko nedod, jo viesi jau iebrauc. Organizatori negaida, ko satiksmes ministrs Uldis Augulis vai ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izdomās. Lai iebraukušajiem grandiozā notikuma dalībniekiem pirmos iespaidus par gaviļnieci – Latvijas valsti – nesabojātu nekopts, blēdīgs taksometra vadītājs, kura vēlamākais pasažieris nezina ceļu līdz galapunktam, maksā skaidrā naudā, tad svētku rīkotāji visu ārvalstu kolektīvu atbildīgajām personām izsūtījuši šādu instrukciju: “Diemžēl nevaram nodrošināt dalībnieku aizvešanu uz jūsu viesnīcu. Iesakām izmantot taksometra pakalpojumus, kas dalībniekiem, vairākiem kopā braucot, izmaksās salīdzinoši lēti – aptuveni 2 līdz 4 eiro katram no lidostas līdz jūsu mājvietai. Lūdzu, zvaniet un izsauciet taksometru! Ja ņemsiet lidostā uz vietas, tas izmaksās ļoti dārgi.” Tālāk seko trīs taksometru firmu nosaukumi, kurām, pēc svētku organizatoru ieskatiem, varot uzticēties. Norādīti tālruņa numuri ar piebildēm, kura no šīm kompānijām ir lētāka, kura dārgāka.
Taču kurš instruēs citus viesus par to, ka taksometra pasažieru apkrāpšana lidostā kļuvusi par ikdienu? Kurš informēs par tām firmām, kam var uzticēties, lai neiekāptu kādā no “taksometru mafijas” automašīnām? Kurš informēs par to, ka augstās cenas nu jau ir legālas un ka pasažierim vajag pievērst uzmanību uzrakstam uz durvīm par braukšanas tarifu? (Taksometru tarifiem vairs nav noteikta augstākā robeža, un no lidostas samaksa var būt arī visai augsta, jo taksisti, izmantojot lidostas īpašo statusu, ka te ierodas daudz ārzemnieku, bieži piemēro tieši dārgākus tarifus.)
Varbūt tā vietā, lai ministri un ministriju ierēdņi savstarpēji sarakstītos, labāk amatpersonām izkāpt no saviem dienesta autiņiem, iekāpt taksometrā un visus jaukumus izbaudīt uz savas ādas? Nervu uzbudinājuma iespaidā var ātrāk nonākt pie risinājumiem.
