Instrukcija nākotnei. Blogeres ieteikumi, kā pavadīt lieliskas vecumdienas 6
Es nolēmu uzrakstīt šo vēstuli pati sev nevis tāpēc, lai šādā veidā apmānītu sklerozi vai apsteigtu vecuma vājprātu. Šajā ziņā tas diez vai palīdzēs. Bet, iespējams, pasargās no kaut kādām kļūdām, savā vietnē raksta dzīvesstila blogere Diāna Balinska.
Ziniet, bērnībā un jaunībā, klausoties nebeidzamajās pieaugušo tikumiskas pamācībās, vērojot, kā strīdas vecāki, cik muļķīgi uzvedas veci cilvēki, es domāju: “Kad es kļūšu pieaugusi, es nekad tā neattiekšos pret saviem bērniem! Es neizskatīšos tik muļķīgi! Es neparko neatkārtošu visas šīs kļūdas!” Bet pēc tam, paskrienot gadiem, es ar šausmām notvēru sevi pie domas, ka dažkārt rīkojos tāpat – kliedzu uz bērnu, runāju banalitātes, krāju aizvainojumus, spītīgi pieprasu uzmanību un pateicību. Bet – ja es laikus atcerētos, kā tas viss mani tracināja kādreiz!”
Lūk, tāpēc es sagatavoju šīs divpadsmit instrukcijas sev, ņemot vērā savu pašreizējo pieredzi un savus novērojumus.
Ceru, ka pēc gadiem, divdesmit trīsdesmit, ja es vēl būšu dzīva, un, ja mūsu trakā pasaule nebūs pilnībā iznīcinājusi sevi, tās nonāks manā redzeslokā un palīdzēs izvairīties no muļķīgas rīcības un neveiklām situācijām. Iespējams, kāda no šīm instrukcijām noderēs arī tev.
Un tā, mana dārgā, kad tu kļūsi veca…
– Nekad nevienu nepamāci. Pat tad, ja skaidri zini, ka tev izrādīsies taisnība. Atceries, kā pamācības savulaik tevi kaitināja. Un vai tu pati sekoji vecāku cilvēku padomiem?
– Necenties palīdzēt, ja tev to neprasa. Nevienam neuzbāzies. Nemēģini aizsargāt tuviniekus no visām pasaules nedienām. Vienkārši mīli viņus.
– Nežēlojies! Par veselību, kaimiņiem, valdību, pensiju fondu! Nepārvērties par savītušu vecenīti, kas sēž piemājas soliņa.
– Negaidi pateicību no bērniem. Atceries – nav nepateicīgu bērnu – ir dumji vecāki, kas gaida no atvasēm pateicību.
– Neizsaki frāzes no sērijas: “Es tavā vecumā…”, “Es atdevu tev labākos gadus…”, “Es esmu vecāka, tāpēc es zinu labāk…”. Tas ir neizturami.
– Ja tev būs mazdēli, neuzstāj, lai viņi sauktu tevi vārdā, nevis par vecmāmiņu. Tas ir muļķīgi.
– Neizdod pēdējo naudu atjaunināšanas procedūrām. Tas ir bezjēdzīgi. Labāk to iztērē ceļojumam.
– Neskaties uz sevi spogulī un neuzklāj grimu aptumšotā telpā. Neglaimo sev. Un centies pēc iespējas izskatīties eleganti. Tieši eleganti, nevis jauneklīgi. Tici man – tā būs labāk.
– Sargi savu vīrieti kaut arī viņš kļuvis krunkains, bezpalīdzīgs, īgns večuks. Neaizmirsti, ka kādreiz viņš bija jauns, stiprs un jautrs. Un noteikti viens no nedaudzajiem, kas atceras tevi jaunu, slaidu, skaistu. Un, iespējams, viņš ir vienīgais, kam tu pašlaik esi vajadzīga.
– Necenties par katru cenu dzīties līdzi laikam – iedziļināties jaunajās tehnoloģijās, maniakāli sekot ziņām, pastāvīgi mācīties kaut ko jaunu, lai “neatpaliktu no dzīves”. Tas ir smieklīgi. Dari to, kas tev patīk!
– Nevaino sevi ne par ko. Lai kā arī neizveidotos tava vai tavu bērnu dzīve – tu izdarīji visu, ko varēji.
– Jebkurā situācijā saglabā pašcieņu. Līdz pašām beigām! Pacenties, tas ir ļoti svarīgi. Un atceries – ja tu joprojām esi dzīva, tas nozīmē, kā kādam tas ir nepieciešams.
Avots: “mirror-venus.ru”
