Valsts zinātniskos institūtus slēgs un apvienos 11
“Sēdies, pieci!” tādu ārzemju ekspertu vērtējumu vienīgais Latvijā saņēmis Organiskās sintēzes institūts (OSI), bet 22 zinātniskās institūcijas piecu ballu sistēmā novērtētas ar vieninieku un tās, visticamāk, tiks slēgtas.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vakar publiskoja daļu no zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma. Kļuva zināms, ka Latvijā ir 15 spēcīgas un starptautiski konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas, no kurām 14 novērtētas ar četrām ballēm. Bet OSI saņēmis visaugstāko iespējamo vērtējumu. Iznāk, ka tikai desmitā daļa no 155 valsts zinātniskajām institūcijām ir starptautiski konkurētspējīga.
33 institūcijas, kas saņēmušas trijnieku, novērtētas kā spēcīgi vietējie spēlētāji, tomēr mazākās šo vērtējumu saņēmušās institūcijas varētu skart apvienošana ar citiem institūtiem. Visvairāk – 77 – institūtu un augstskolu struktūrvienības saņēmušas divnieku. Saskaņā ar ekspertu ieteikumu tiem būs jāapvienojas, lai nākotnē uzlabotu darbību. Par vājiem spēlētājiem atzītas 22 ar vieninieku novērtētās institūcijas. Tās eksperti ierosina slēgt. Par 10 valsts zinātniskajām institūcijām eksperti atteicās sniegt vērtējumu, jo tās, izrādās, nemaz neveic pētniecisko darbību.
Līdz 1. jūlijam IZM plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānotajām strukturālajām reformām Latvijas zinātnē. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agita Kiopa sola, ka tiks ņemts vērā arī zinātnisko institūciju redzējums par turpmāko attīstību.
Eksperti norādījuši, ka kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav apmierinošs. Eksperti secinājuši, ka samērā spēcīga Latvijā ir pētniecība fizikā un matemātikā. Kā noprotams no izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska paustā, vissliktākajā situācijā ir sociālās zinātnes. Ministrs norāda, ka vislabāk Latvijā attīstījušās tās zinātniskās institūcijas, kas cieši sadarbojas ar industriju. Valstij būtu jāgādā, lai rodas uzņēmumi, kas gatavi sadarboties ar spējīgiem institūtiem. Viņš arī uzskata, ka Latvijas zinātnei traucē attīstīties “krimināli zems finansējums”.
OSI direktora vietnieks Osvalds Pugovičs teic, ka OSI izdevies attīstīties, pateicoties sadarbībai ne tikai ar Latvijas, bet arī ārvalstu uzņēmējiem. Tādējādi gan zaudēta akadēmiskās pētniecības daļa, bet nu institūtā atkal ir veiksmīga sazobe starp fundamentāliem un lietojamiem pētījumiem.
1992. gada starptautiskajā izvērtējumā OSI saņēmis vērtējumu starp 3 un 4. Tātad institūts audzis.
Kuras institūcijas saņēmušas vērtējumu, kas zemāks par četri, IZM gan vakar neatklāja, sakot, ka vispirms par novērtējumu informēs pašas institūcijas un tikai tad – šīs nedēļas beigās – atklās pilnu ekspertu vērtējumu sabiedrībai. Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdētājs Andrejs Siliņš uzskata, ka godīgi būtu bijis jau pirms preses konferences informēt zinātniekus par rezultātiem. “Tagad daļa pārsteigti, ka ir labāko sarakstā, citi brīnās, ka tur nav, un domā, kurā sarakstā tad viņi ir,” tā A. Siliņš.
Viņa vadītā LZP ik gadu vētī zinātnisko institūciju pieteikumus dažādu pētījumu veikšanai un lemj, kam dot valsts naudu pētījumiem. A. Siliņš atzīst, ka lielākoties projektu konkursos uzvar ārvalstu ekspertu augsti novērtētās zinātniskās institūcijas. Viņš pieļauj, ka zemāko vērtējumu visbiežāk varētu būt saņēmušas augstskolu fakultātēs izveidotas nelielas zinātniskās institūcijas, kurās bieži vien darbojas tikai daži pētnieki.
Zinātnisko institūciju izvērtējumu IZM veica sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu un tam tērēja 300 000 latu Eiropas Savienības finansējuma.
Uzziņa
15 visaugstāk novērtētās zinātniskās institūcijas
* Organiskās sintēzes institūts
* Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūts
* Koksnes ķīmijas institūts
* LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
* LU Fizikas katedra, Optometrijas un optikas katedra
* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
* P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca
* LU Ģeogrāfijas un dabaszinātņu fakultāte
* Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
* LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts
* LU Datorzinātņu fakultāte
* Daugavpils Universitātes G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs, Fizikas katedra, Matemātisko pētījumu centrs
* Elektronikas un datorzinātņu institūts
* Ventspils Augstskolas starptautiskais radioastronomijas centrs
* Transporta un sakaru institūts
