Institūcijas nevarīgas Lindermana priekšā 0
Kaut arī Drošības policija (DP) esot guvusi “nepārprotamus pierādījumus” tam, ka tā sauktā Lindermana partija dibināta, balstoties uz viltotiem dokumentiem, lieta joprojām nav nonākusi līdz tiesai. Taču bez tiesas lēmuma likvidēt partiju (pat nelikumīgi dibinātu) neesot iespējams.
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir iepazinies ar DP veiktās izmeklēšanas rezultātiem, taču neesot tiesīgs rīkoties. Politisko partiju likuma 22. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad partijas var izslēgt no reģistra, un likums neparedz iespēju Valsts galvenajam notāram atcelt lēmumu, ar kuru partija tajā ierakstīta. “Atceļot lēmumu par partijas ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, partija beigtu pastāvēt kā juridiska persona. Taču, neveicot partijas likvidācijas procedūru, tiktu pārkāptas trešo personu intereses, tādēļ tiesību normas neparedz reģistra galvenajam valsts notāram tiesības atcelt lēmumu par partijas ierakstīšanu politisko partiju reģistrā,” teikts UR vēstulē Saeimai, DP un Ģenerālprokuratūrai.
Politisko partiju likums paredz iespēju, ka partiju var izslēgt no reģistra, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Tomēr pagaidām neviena institūcija, neskatoties uz DP iegūtajiem pierādījumiem, neplāno apstrīdēt Lindermana partijas dibināšanas likumību tiesā. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis neuzskata, ka UR būtu jāvēršas tiesā, jo reģistra rīcībā esot tikai DP vēstule un nekādi citi pierādījumi.
Viņaprāt, vispareizāk būtu, ja DP visus savāktos materiālus nodotu Ģenerālprokuratūrai, kas savukārt ar tiem ietu uz tiesu. Kā uzzināju DP, tā vēl gaidot oficiālu vēstuli no reģistra un tikai pēc tās saņemšanas spriedīs, kā tālāk rīkoties ar izmeklēšanā iegūto informāciju.
Jau rakstīju, ka DP pēc vairāku gadu izmeklēšanas un liecinieku iztaujāšanas secinājusi, ka 99 no dokumentos minētajiem 213 Lindermana partijas “13. janvāra kustība” (nu jau pārreģistrēta kā “Par dzimto valodu”) dibinātājiem dibināšanas sapulcē nemaz neesot piedalījušies. Tātad sapulcē nav bijis Politisko partiju likumā noteiktais minimālais dibinātāju skaits (ne mazāk kā 200 cilvēku, kas sasnieguši 18 gadu vecumu). DP uzskata, ka iegūti nepārprotami pierādījumi, ka “13. janvāra kustības” dibināšanas kongresa protokolā minētās ziņas neatbilst patiesībai un lēmums par partijas dibināšanu ir nelikumīgs.
UR uzskata, ka minētā situācija kārtējo reizi apliecina nepieciešamību grozīt Politisko partiju likumu, lai partiju dibināšanu padarītu stingrāku. Reģistra piedāvātie grozījumi paredz zvērinātu notāru piesaistīšanu dibināšanas sapulces fakta konstatācijai, kā arī piešķirt Ģenerālprokuratūrai tiesības vērsties tiesā pret šādām prettiesiski dibinātām (vai arī vēlāk savā darbībā likumu pārkāpjošām) politiskām partijām. Diemžēl šis likumprojekts nu jau precīzi gadu tiek marinēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atvilktnēs.
Kā paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“SC”), UR piedāvātie grozījumi varētu būt atbalstāmi. Taču darbs pie likumprojekta esot iekavējies, jo Nacionālā apvienība iesniegusi priekšlikumu palielināt partijas dibināšanai nepieciešamo dibinātāju skaitu.
“Taču šis jautājums ir politiski ļoti jūtīgs, jo visur Eiropā notiek šīs jomas liberalizēšana. Tādēļ esam lūguši Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, ko vēl neesam saņēmuši,” teica S. Dolgopolovs. Viņš prognozēja, ka darbu pie Politisko partiju likuma komisija varētu atsākt nākamā gada sākumā, kad būs pabeigta jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma izstrāde.
