Inovācijas un ražošana lauku tehnikas nozarē iet dažādos virzienos 0
Jānis Kažotnieks, LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs
Pērn novembra nogalē Herningā, Dānijā, notika Ziemeļvalstu lauksaimniecības inženieru asociācijas (NJF) rīkotais seminārs Lauksaimniecības inženierzinātnes iespējas un inovācijas. Seminārs jau trešo reizi tika rīkots sadarbībā ar izstādi Agromek.
Seminārs ir izcila iespēja iepazīties gan ar jaunākajiem zinātnieku izstrādājumiem, gan redzēt dabā jaunāko lauksaimniecības tehniku. Interesanti, ka šoreiz jauno zinātnieku grupa no Orhūsas universitātes ne tikai prezentēja savus inovatīvos risinājumus robotikas jomā, bet ar saviem sasniegumiem bija pārstāvēti arī visai plašā stendā izstādē. Šis apstāklis tikai vēlreiz pierāda, ka zinātnieku atklājumi diezgan strauji ienāk arī ikdienas ražošanā un galvenais – lauku saimniecībās.
Dzīvnieku barošanā sīkumu nav
Semināra prezentāciju sadaļu iespaidīgi atklāja Gijs Šolmans no kompānijas Lely. Viņš uzsvēra, cik svarīga augstu izslaukumu iegūšanā ir dzīvnieku barošana. Šajā apstāklī it kā nav nekā jauna, tomēr visa sāls ir tieši sīkumos – barošanas biežumā, regulāras barības piestumšanas nodrošināšanā, barošanas precizitātē (katrai grupai precīzi savu devu) un barības svaiguma nodrošināšanā. Izrādās, govij biežāk ēdot, kuņģī ievērojami samazinās pH līmeņa svārstības. Tas savukārt nodrošina, ka kuņģī pastāvīgi ir baktērijām tīkamāks pH līmenis un tās barību pārstrādā daudz efektīvāk.
Tai pašā laikā, regulāri un mazākos apjomos atjaunojot barības krājumus uz barības galda, govīm nav iespējas barību šķirot, barība visu laiku ir svaiga un govīm daudz tīkamāka. Tieši tikpat svarīga ir arī regulāra neapēstās barības piestumšana, lai govis to atkal varētu aizsniegt. Tādējādi kopumā uzlabojas gan barības izmantošanas efektivitāte, gan govju labsajūta, gan arī izslaukuma līmenis.
Viss jau būtu jauki, bet kā lai nodrošina, ka govij ir iespēja paēst 10–14 reizes dienā? Un tieši tik precīzu barības devu, kādu konsultants aprēķinājis? Atbilde ir vienkārša – automatizējot barošanas procesu. Jaunākie barošanas roboti nodrošina pat 98% reāli izdalītās barības devas atbilstību aprēķinātajai. Turklāt šai procesā nav nepieciešama darbaspēka iejaukšanās.
Lely strādā arī kūtsmēslu apsaimniekošanas virzienā. Normālos apstākļos govis apēd to, kas izaudzis uz lauka, un no tā saražo gan pienu, gan arī kūtsmēslus (pēc firmas rēķiniem, aptuveni 70 l/dienā), ko vēlāk izkliedē uz lauka, nodrošinot barības vielu apriti saimniecības līmenī. Tomēr pilnībā sabalansēšana nav iespējama emisiju dēļ, tāpēc Lely ļoti rūpīgi strādā tieši saimniecību līmenī, lai šo sabalansētību nodrošinātu.
Domājams, arī mums būtu pēdējais laiks ar to sākt nopietni darboties, nevis tikai koncentrēties uz atsevišķu barošanu, izslaukuma celšanu, dzīvnieku veselības nodrošināšanu utt.
Nobeigumā Gijs vērsa uzmanību uz neapgāžamu faktu – inovāciju process patiesībā ir ļoti straujš, izdomāt iespējams daudz ko, tomēr klienti dažādu apstākļu dēļ to visu nespēj (negrib) tik strauji aprobēt…
Sensoru un IT loma lauksaimniecībā
Jonass Šmids no SICK AG stāstīja par sensoru nozīmīgumu dažādu tehnikas operāciju funkcionalitātes un efektivitātes nodrošināšanā. Ir ļoti dažādi sensori, un katram no tiem ir savs uzdevums. Dators spēj analizēt sensoru signālus kolosālā ātrumā, faktiski bez laika nobīdes. Tāpēc tehnikas ražotājiem ļoti svarīgi nodrošināt, lai mašīnas sensoru signālus saprot un transformē atbilstošā mašīnas reakcijā. Jonass uzsvēra arī sensoru nozīmi drošā tehnikas darbībā, kad sensori kalpo kā drošinātāji, piemēram, apstādinot tehnikas darba operāciju, ja tā kļūst bīstama vai nu apkārtējiem, vai pašai tehnikai.
Džeikobs Leivs no Dānijas lauksaimniecības konsultāciju centra (SEGES) klausītājus iepazīstināja ar jaunākajiem izstrādājumiem IT jomā. Viņu organizācijā dažādu programmatūru un aplikācijas izstrādā aptuveni 100 datorspeciālistu. Tas ir tieši viena sestā daļa no 600 darbinieku kolektīva. Džeikobs uzsvēra, ka nākotnē būtu pamazām jāatsakās no gaļas izmantošanas, tās vietā lietojot augu valsts proteīnu, un arī no minerālmēsliem, jo tie ir slikti. Teorētiski izklausās skaisti, bet ar ko tad augu valsti mēslosim, ja nebūs dzīvnieku? Uz šo jautājumu atbilde tā arī neradās, tāpat kā uz jautājumu, kam vajadzīgas inovācijas, ja klienti tās izmanto salīdzinoši neaktīvi? Skaidrojums neaktivitātei esot tāds, ka zemnieki netic, ka inovācijas tik vienkārši izmantojamas.
Interesanti bija uzzināt, ka Dānijā iegūto datu apjoms pēdējo divu gadu laikā pārsniedz visu iepriekš iegūto datu apjomu. Iespējas analīzei un reakcijai ir patiesi fantastiskas. Tikai – ko ar to visu darīt? Zinātnieki pie tā pašreiz strādā.
Roboti atvieglo dzīvi
Seminārā tika pārstāvēta arī Latvija – Vitālijs Osadčuks no LLU stāstīja par savām un Alda Peckas iestrādēm transporta robota attīstīšanā. Robots paredzēts dažādu maza izmēra kravu (pagaidām līdz 200 kg) transportēšanai pa lauku (un ne tikai). Zinātnieki to pielāgojuši zemeņu lasīšanai, tā nodrošinot, ka zemeņu kastes lasītājiem nav pašiem jānes uz lauka malu. Ar laiku paredzēts robotu aprīkot arī ar domāšanas funkciju, lai tas spēj sekot cilvēkam un pats atrod vietu, kur konkrētajā brīdī nepieciešama kravas savākšana. Robotu paredzēts pilnveidot tā, lai to varētu izmantot arī lopkopībā, būvniecībā (materiālu pievešanai) un mežsaimniecībā.
Savukārt Eriks Vormdāls no Norvēģijas Dzīves zinību institūta parādīja savu izgudrojumu – elektrisku zāles pļāvēju. Mums ir Husqvarn un John Deere mauriņa pļāvēji, bet šis ir pilnīgi citas klases darbarīks, kas darbojas no akumulatora. Tā darba platums ir 1,7 m, darba ātrums – līdz pat 1,5 m/s. Ar šādu aparātu izmēģinājumu gaitā nopļauti 20 ha zālāja, no tā sapresējot 600 rituļu skābbarības. Blakus robotizācijas priekšrocībām šis izstrādājums ir arī videi draudzīgs – reaģē uz kustību un atstāj dzīvus zālē esošos mazos dzīvniekus, kā arī ar izkapts tipa pļaujmašīnu netraumē zālē esošos kukaiņus, kas, piemēram, ar rotējošo pļaujmašīnu un plucinātāju tiek burtiski samalti.
Pašu ražotā elektroenerģija mašīnu darbināšanai
Els Huseins Hariks no Norvēģijas Bioekonomijas institūta NIBIO prezentēja ideju, ka saimniecībā saražoto elektroenerģijas pārpalikumu varētu nevis pārdot tīklā, bet gan izmantot saimniecībā esošo mehānismu (arī mobilo) darbināšanai. Tas īpaši aktuāli, ja runājam par elektroenerģiju no vēja vasaras periodā, kad pieprasījums pēc elektroenerģijas ir salīdzinoši niecīgs. Tieši tad arī ir aktīvākā darbu sezona saimniecībā, un mehānismus iespējams efektīvi darbināt ar saimniecībā saražoto elektrību. Šai ziņā svarīgi atcerēties, ka jānodrošina gan mašīnu darbs uz lauka, izmantojot GPS signālu, gan arī iekštelpās, izmantojot dažādus sensorus. Turklāt svarīgi, lai šīs mašīnas varētu savstarpēji sarunāties. Tomēr pagaidām autonoma robotu darbība ārpus telpām ir ar likumu aizliegta, tāpēc kā risinājums tiek piedāvāts variants, kad pats saimnieks brauc ar traktoru, bet tam seko vairākas autonomas mašīnas. Procesu elektrifikācijas pamatdoma gan šajā, gan arī pārējos gadījumos ir darbaspēka nepieciešamības un SEG emisiju samazināšana.
Simulācija optimālam risinājumam
Oskars Lāgenlovs no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes izstāstīja par pētījumu, kur tika simulēta situācija 200 ha lielā graudkopības saimniecībā. Simulācijas pamatā bija tradicionālās tehnikas aizstāšana ar elektrotehnikas vienībām, salīdzinot, kā dīzeļdzinēju traktoru vietā strādātu elektrificēti roboti. Vienīgā lieta, kas netika apskatīta, bija graudu novākšanas kombains, jo to pagaidām grūti iedomāties kā elektrisku robotu (kaut gan iepriekšējā seminārā 2016. gadā zinātnieki prezentēja tieši elektrisko graudu novākšanas robotu) ievērojamo izmēru un jaudas dēļ. Tad nu tika salīdzināts 50 kW traktors ar 55 kW lietderīgās jaudas elektrisko robotu (maksimālā jauda 70 kW netika sasniegta, jo akumulators ātrajā uzlādē uzlādējas tikai par 80%, un tieši ātrā uzlāde nodrošina augstāku darba ražīgumu). Interesants bija atklājums, ka, izmantojot lielāku uzlādes jaudu (virs 43 kW), darba ražīgums nebūt neuzlabojās. Tieši tas pats tika atklāts, uzlādējot akumulatoru nevis par 80% (ātrā uzlāde), bet gan 100%. Uzlādes laika paildzināšana (kad beigusies ātrā un turpinās lēnā uzlāde) nekādi nekompensē to mašīnas darba laiku, kas pieejams papildus pilnīgi uzlādēta akumulatora gadījumā. No tā secinām, ka efektīvāk strādā tehnika ar mazākas ietilpības akumulatoru, kam tiek lietota lielāka uzlādes jauda, nevis tehnika ar lielas ietilpības un smagiem akumulatoriem.
Vēl viena atziņa no pētījuma ir tāda, ka elektrotehnikas gadījumā sliktus laika apstākļus neuzskatām par dīkstāvi, bet tai laikā uzlādējam akumulatorus. Parastās tehnoloģijas gadījumā no pieredzes secināms, ka darbam piemērotu laika apstākļu gaidīšanas laiks parasti ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā darbu veikšanai nepieciešamā laika.
Optimāli iestrādājam, labāk sadalās
Alvetina Evgrafova no kompānijas Agro Intelligence savukārt mēģināja pārliecināt auditoriju, ka salmu iestrādāšana augsnē dod ievērojamu ieguldījumu erozijas (bet neminot, kāda veida) intensitātes samazināšanā. Visu prezentācijas laiku gan nepameta sajūta, ka aršanas parametru pētīšana diezin vai uzskatāma par inovāciju, zinot, ka ar aršanu mēs būtiski palielinām oglekļa savienojumu (īpaši CO2) emisiju atmosfērā. Tomēr Alvetina uzsvēra, ka, iestrādājot salmus attiecīgajā dziļumā, ievērojami uzlabojas to sadalīšanās apstākļi. Diezgan dīvaina gan likās arī izmēģinājumu veikšanas metodika, kad uz lauka tika mēģināts iestrādāt dažādus salmu daudzumus no 0 līdz 16 t/ha. Lai arī Dānijā ir augstas graudaugu ražas, tomēr diezin vai jebkad kaut teorētiski uz katra lauka hektāra varētu palikt vairāk par 8 t salmu. Katrā ziņā, prezentācijai beidzoties, jaunā zinātniece īsti nespēja atbildēt nedz uz jautājumu, kāda erozija ar salmu iestrādāšanu tiek samazināta, nedz arī – vai aršana atstāj kaitīgu iespaidu uz oglekļa savienojumu emisiju.
Mēs par līdzenākiem lauku galiem
Turpinot augsnes apstrādes tēmu, Hanss Kristians Karstensens prezentēja savu izgudrojumu, kas nodrošina līdzenus lauku galus aršanas procesā. Parasti, arot ar uzkarināmajiem arkliem, lauku galos veidojas tā sauktie zāģa zobi, ko vēlāk aizarot veidojas joslas ar atpakaļ atgrieztu un savandītu velēnu, kur sekmīgi attīstās nezāles. Lai to novērstu, Hanss Kristians aprīkojis arklu tā, ka ar hidrocilindra palīdzību katru tā korpusu iespējams atsevišķi ielaist augsnē un izcelt no tās. Tādējādi lauka gali paliek pilnībā taisni un, tos aparot, nezāļainās joslas netiek radītas. Uz jautājumu, vai šādas investīcijas normālos ražošanas apstākļos atmaksātos (papildu hidrocilindri un vadības bloks), zinātnieks atbildēja, ka tas neesot pētījuma mērķis, bet viņš domājot, ka atmaksājas, jo savandītās joslas ir faktiski pa visa lauka perimetru plus vēl ķīļi, tādējādi tur arī zemāks ražas līmenis. Uz komentāru, ka mēs saviem zemniekiem šādas problēmas risināšanā iesakām aizmugurējās uzkares centrālās atsaites vietā ielikt hidrocilindru, zinātnieks atbildēja, ka zina, par ko ir runa…
Zāle nevis govīm, bet biogāzei
Kēstutis Navicks no Aleksandra Stuļginska universitātes iepazīstināja ar iespējām samazināt SEG emisijas, audzējot kamolzāli. Jau ideja kā tāda, ka audzējam zāli nevis lopbarībai, bet gan biogāzes ražošanai, šķiet, galīgi neatbilst inovācijas definīcijai. Otrais fakts, kas vēl vairāk liek apšaubīt šāda pētījuma lietderību, ir tāds, ka pētījumu gaitā tika mērīts, kā mēslošanas intensitāte ietekmē gāzes iznākumu no kultūrauga. Pats mērījums var arī likties lietderīgs, ja vien neņem vērā to, ka pētījumi tika veikti ar dažādām digestāta devām, rēķinot slāpekļa tīrvielā – sākot no 90 un beidzot ar 450 Nkg/ha. Un paradoksālākais – palielinot devu, gāzes iznākums kļūst tikai mazāks, respektīvi, 380 l/kg, ja mēslo ar 90 Nkg/ha, un 330, ja ar 450 Nkg/ha. Uz jautājumu, kāpēc veikts pētījums ar tādām likumā aizliegtām devām, zinātnieks labākajos gados tā arī nevarēja atbildēt.
Biogāze degvielai, nevis elektrībai
Ziņa, ka Dānijā biogāzi pārsvarā izmanto nevis elektrības ražošanai, bet gan attīra līdz dabasgāzes kvalitātei, bija kas patiesi jauns. Šīm darbībām par pamatu ir apstāklis, ka aptuveni 45% elektroenerģijas Dānijā izmanto apkurei. Tātad, kāpēc sākumā ražot elektroenerģiju un tad ar to apkurināt, ja iespējams apkurināt ar to pašu gāzi, to atbilstoši attīrot, teica Alastairs Džeimss Vards no Orhūsas universitātes. Ļoti loģisks secinājums, kam par labu runā arī tas, ka šo attīrīto biogāzi iespējams izmantot arī transportā.
Turklāt dāņiem ir visai ambiciozi plāni vismaz 90% no biogāzē esošā CO2 visai drīz pārvērst par metānu. Process ir izdevīgs, jo Dānijā no vēja enerģijas tiek saražots vairāk elektroenerģijas, nekā pašiem nepieciešams. Tādējādi pārpalikumu mierīgi iespējams novirzīt uz ūdeņraža atdalīšanu no ūdens un tālāk metāna ražošanai. Tomēr šai sakarā Dānijā pastāv risks, ka ilgtermiņā pieaugs elektroenerģijas patēriņš.
Laba kamera ir zelta vērta!
Inovācija, kas bija apskatāma arī izstādē, ievērojami uzlabo zālāju mēslošanas intensitāti. Tās izstrādātājs Sorens Skovsens no Orhūsas universitātes iepazīstināja klātesošos ar savu projektu, kā ar augstas izšķirtspējas kameras palīdzību tiek uzņemti zālāja virsmas attēli. Dators analizē iepriekš izveidotos nezāļu, stiebrzāļu un divu veidu āboliņa lapu paraugu attēlus un izveido daudzslāņu kopbildi, kur kopējā masā iespējams atšķirt gan stiebrzāli no āboliņa, gan āboliņu no nezāles. Tādējādi tiek iegūts attēls, kur skaidri redzams, cik kurā lauka daļā ir āboliņa un cik stiebrzāļu. Atkarībā no tā arī tiek regulēta mēslojuma deva – kur vairāk āboliņa, tur mazāk slāpekļa un otrādi. Ieguvums? Ietaupīti līdzekļi uz mēslojuma rēķina, kā arī saglabāts āboliņš, to nevajadzīgi nemēslojot ar slāpekli.
Līdzīgu inovāciju parādīja arī Sorena kolēģis Mads Dirmans. Vienīgā atšķirība, ka viņa darbs ir vērsts uz nezāļu kartēšanu. Tieši tāpat kā iepriekšējā gadījumā, kamera nostiprināta uz kvadricikla, uzņemot lauka virsmas bildes ik pa 10 m, braucot ar ātrumu 50 km/h. Problēma tāda, ka nezāles agrīnā attīstības stadijā ievērojami atšķiras no tā, kā tās izskatās, piemēram, pēc divām nedēļām. Tomēr rezultāti ir visai pārliecinoši! Vērtējot 19 dažādas nezāles, to noteikšanas precizitāte ar šo skeneri ir 87%. Šos datus iespējams sekmīgi izmantot, lai herbicīdu smidzināšana būtu maksimāli efektīva, gan rēķinot pēc apstākļa, ka tiek apsmidzinātas tikai nezāļainās vietas, gan arī pēc tā, ka tiek izmantoti tikai konkrētām nezālēm atbilstošie augu aizsardzības līdzekļi (AAL).
Un visbeidzot – arī zinātnieki no Norvēģijas bioekonomijas zinātniskā institūta izstrādājuši līdzīgu algoritmu, tikai darbam ar slimību izraisītājiem patogēniem. Principi tie paši, tikai šai gadījumā grūtāk ielīst ar spektrofotometru jau augošo augu masā. Un otra problēma – kā šo visu padarīt atraktīvu saimniekiem, kuri pagaidām jaunos izstrādājumus akceptē ļoti neaktīvi, tam gluži vienkārši neticot, uzsvēra idejas autors Kržištofs Kusnireks.
Cropmanager padara dzīvi ērtāku
SEGES datorspeciālists Džespers Nīlsens izstāstīja savu pieredzi ar Cropmanager – platformu, kas paredzēta darbam precīzajā lauksaimniecībā (PL). Visā procesā svarīgi pieci soļi: precīzu karšu sastādīšana; failu pārraide no traktora uz informācijas sistēmu; datu dokumentēšana; datu attīrīšana; fragmentētas informācijas sistēmas. Šī ir viena no retajām inovācijām, kas izstrādāta sadarbībā ar dāņu zemniekiem, ņemot vērā viņu vajadzības. Cropmanager padara saimniekošanu PL daudz ērtāku saimniekiem, vadot un asistējot lietotāju ikkatrā no iepriekš minētajiem soļiem. Jaunā platforma arī attīra no traktora vai darba mašīnas nākošos netīros datus, veidojot visām saimniecībā esošajām sistēmām saprotamus un skaidri dokumentējamus failus, ko pēc tam iespējams izmantot ražošanas procesā, to optimizējot.
Smidzinām tikai tur, kur nepieciešams
Galvenais organizators Nils Bjugstads semināra noslēgumā iepazīstināja klātesošos ar nākotnes tendencēm lauka smidzinātāju optimizēšanā. Galvenā doma jebkurai inovācijai šai jomā ir precīza AAL izsmidzināšana tieši tai vietā, kur tas nepieciešams. Rezultāts? Samazināts AAL patēriņš un uzlabota vides situācija ražošanas platībās.
Lai arī kā būtu, grūti piekrist, ka mērķis ir AAL patēriņa samazināšana, ja nopietni nerunājam par videi draudzīgas augu maiņas ieviešanu saimniecībās, pārstājot audzēt faktiski monokultūras.
Precīzā lauksaimniecība tikai lielajiem?
Kopenhāgenas universitātes pārstāvis Sorens Pedersens dalījās pieredzē ar veikto pētījumu, kurā tika atklāts, ka PL nav tikai lielo saimniecību iespēja. Protams, tādas tehnoloģijas kā precīzā braukšana (CTF) arī Dānijā izmanto tikai daži saimnieki, bet precīzo RTK signālu tikai kādi 16% no visiem zemniekiem. Tomēr pārējās PL sastāvdaļas ar precīzu mēslojuma un AAL dozēšanu izmanto aizvien vairāk un vairāk. Dāņi aprēķinājuši, ka PL vienkāršo sistēmu izmantošana maksā papildus 30–40 EUR/ha. Viņi tāpat aprēķinājuši, ka šīs tehnoloģijas pa nullēm iespējams dabūt, ja saimniecībā ir vismaz 150 ha graudaugu. Ja ir vairāk, tad ieguvumu viennozīmīgi vairāk un process ir ne tikai vides pasākums, bet arī ekonomiski izdevīgs.
Kā paātrināt inovāciju ieviešanu?
Semināra nobeigumā Hannu Hapala no kompānijas Agrinnotech uzsvēra, ka automatizācija nepieciešama vairāku apstākļu dēļ: tā izdara smagos darbus, taupa resursus un saudzē vidi. Viss ir tieši tik vienkārši. Tomēr Hannu nācās arī atzīt, ka potenciālie izmantotāji pagaidām ir ļoti nogaidoši un nemetas inovāciju vilnī ar pilnu krūti. Kāpēc? Viņi netic un nejūtas iesaistīti radīšanas procesā. Inovāciju radītāji faktiski nepazīst to mērķauditoriju, kam inovācijas paredzētas. Tā ir viena no lielākajām problēmām. Un te nu Hannu, gluži negribot, noslēdza semināru ar tieši tādu pašu domu kā semināru uzsākušais Gijs no Lely – inovācijām nav jēgas, ja tās nevienam nav vajadzīgas. Tāpēc iesaistīsim radošajā procesā potenciālos izmantotājus. Un iesaistīsim vairāk!
Izstādē – industrializācija augstākajā mērā
Pēc semināra apmeklējot izstādi Agromek, kārtējo reizi nācās saskarties ar kliedzošām pretrunām – zinātnieki strādā pie tā, lai nākotnē izmantotu pārsvarā elektroenerģiju (tās izmantošanas efektivitātes un vides saudzēšanas dēļ), strādājot ar salīdzinoši mazām, bet skaita ziņā vairākām tehnikas vienībām, tomēr realitātē joprojām viss tiek ražots aizvien lielāks un jaudīgāks. Un paradokss ir apstāklī, ka vairākums no tā visa faktiski tiek darīts pilnīgi nevajadzīgai un dabā neesošai augsnes pārvietošanai tās apstrādes laikā. Izstādē bija tikai divas tiešās sējas sējmašīnas un viena galvenokārt bioloģiskajai lauksaimniecībai paredzēta nezāļu iznīcināšanas mašīna, kas ārēji atgādina parastu graudaugu kombaina hederu. Viss pārējais bija faktiski industrializācija augstākajā mērā.
Pārsteigumu izraisīja arī apstāklis, ka inovāciju vērtēšanas komisija maksimālo vērtējumu – trīs zvaigznes – vienā gadījumā bija piešķīrusi par to vien, ka kompānija DanFoil savam smidzinātājam izgatavojusi līdz šim neredzēti lielu tvertni ar ietilpību 10 t, nosaucot to par Air Hammer (gaisa āmurs)…
Kā jau minēju, izstādē bija redzami arī jauno zinātnieku izstrādājumi – gan dažādu augu lapu atpazīšanas sistēma, gan roboti, gan arī speciāli pielāgots arkls. Papildus bija iespējams apskatīt arī NewHolland ar metānu darbināmo traktoru.
Ieejot hallē, kur izstādīti organiskā mēslojuma izkliedes mehānismi, gan pārņēma izjūta, it kā mēs izmēru ziņā būtu pārvietojušies atpakaļ dinozauru laikmetā – tik kolosālu izmēru šķidrmēslu izkliedētājcisternas tur bija izstādītas! Lai arī vienā reizē ar tādu var izkliedēt vairāk nekā 30 tonnu kūtsmēslu, jautājums par ceļu bojāšanu un augsnes sablīvēšanu tomēr paliek atklāts, īpaši jau zinot, ka pārsvarā šīs platības vēl joprojām apstrādā, izmantojot arklus…
Kopsavilkums
Ir redzamas ievērojamas pretrunas starp zinātni un praksi. Zinātne virzās uz pilnīgu automatizāciju, elektrifikāciju, sensoru izmantošanu un mazākām tehnikas vienībām, bet tehnikas ražotāji un lietotāji joprojām iet lielākas jaudas un gigantiskāku izmēru virzienā.
Inovācijas attīstās fantastiskā tempā, bet lietotāji to visu negrib/nevar izmantot. Tādējādi inovāciju izstrādes procesā būtu lietderīgi iesaistīt arī potenciālos izmantotājus, tā būtu efektīvāk.
Tehnikas piedāvājumā vēl joprojām ir liela, smaga un jaudīga tehnika videi nedraudzīgai augsnes pārvietošanai. Izstādē bija tikai divas tiešās sējas sējmašīnas.
Iespējams, biogāzi ekonomiski izdevīgāk attīrīt līdz dabasgāzes kvalitātei (un izmantot saimniecības tehnikas darbināšanai vai pārdot), nevis ražot no tās elektrību.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
