Inovācijas rodas “no bada” 0
Inovācijas var būt klātesošas jebkurā uzņēmumā, saimniecībā un arī valsts pārvaldē. Tā ir mūsu nākotne! Vai Latvijai ir potenciāls un piemēroti apstākļi, lai spētu konkurēt ar grandiem inovāciju jomā? Vidzemes inovāciju nedēļā uz šo un citiem jautājumiem meklēja atbildes gan valsts un pašvaldību pārstāvji, gan veiksmīgi Vidzemes uzņēmēji.
“Lai gan alus ir salds, alus darītāja dzīve nemaz nav tik salda. Kas ir inovācija? Mūsu gadījumā tas ir jautājums par izdzīvošanu,” tieši sacīja “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis. Lai gan uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis par 16%, alus darītavai katru dienu esot jāmeklē jauni veidi un produkti, lai nopelnītu.
“Tieši naudas trūkums mums liek domāt par inovācijām. Ne bez iemesla alus darītavu padarījām par tūristu apskates objektu, piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus un radām blakusproduktus, kas sākotnēji nemaz nav bijuši ražošanas mērķis, bet nenovēršami rodas alus ražošanas procesā. Piemēram, cepumi no drabiņām, Valmiermuižas gaišais un tumšais degalus, iesala mērce un iesala liķieris. Lai cik arī dīvaini tas skanētu, pie mums inovatīvi produkti lielākoties rodas “no bada”.”
Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova skaidroja, ka mūsdienās uzņēmējdarbību un ikdienu kopumā ietekmē piecas tendences. Pirmkārt, globālās ekonomikas izraisītās izmaiņas, kas neizbēgami liek meklēt jaunas nišas, kurās darboties atšķirīgos un unikālos veidos. Otrkārt, demogrāfiskās un sociālās izmaiņas. Treškārt, mūs spēcīgi ietekmē industriālā revolūcija. Ikdienā jātiek galā ar milzīgu datu apjomu, jo jaunākās tehnoloģijas attīstās nenormālos tempos. Jārēķinās, ka nākotnē liela daļa profesiju tiks automatizētas un daļa mūsu darba tiks veikta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Ceturtā tendence ir klimata pārmaiņas un resursu nepietiekamības pieaugums. Un piektā – urbanizācijas ātrums. Cilvēki koncentrējas lielās pilsētās, un lauku reģioni kļūst arvien mazāk apdzīvoti.”
Meklējot atbildi uz jautājumu, vai inovācijas rodas zinātniskajās laboratorijās, tika noskaidrots, ka ne. Inovācija ir domāšanas veids un uzvedība, kas ir sistemātiska, apgūstama un praktizējama. Tādēļ inovatīvu produktu radīšana pa spēkam ir ne tikai zinātniekiem, bet arī radošu un drosmīgu ideju autoriem. Taču, lai inovācija tiktu radīta, ir nepieciešama resursu pieejamība – laiks, telpa un nauda.
Kā inovāciju jomā Latvija izskatās uz citu Eiropas valstu fona? Diemžēl ne tik spoži, kā gribētos. Izglītības un zinātnes ministrijas vadošais nozares eksperts IKT jomā Jānis Paiders norādīja, ka Latvijas inovāciju rezultāti Eiropas mērogā ir vidēji, taču ar būtisku progresu pēdējo gadu laikā. Tāpat Latvijā zinātnieku skaits valsts kopējā nodarbinātības struktūrā ir vairāk nekā divas reizes mazāks, ja salīdzina ar ES vidējo līmeni. Neskatoties uz to, “nākamo astoņu gadu laikā mums būtu jārada vismaz divdesmit starptautiski konkurētspējīgas valsts zinātniskās institūcijas”, rezumē J. Paiders.
