Inovācijas kuģa pakaļgalā 0
Starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ieņēmusi “godpilno” pēdējo vietu inovāciju attīstības rādītājos. Tā liecina šonedēļ publiskotais Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par šīs nozares izaugsmi dalībvalstīs. Savukārt starp līderiem jau ierasti atrodami Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas vārdi.
Pietiekami augstā līmenī inovācijas attīstītas arī Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē. Par mēreni novatoriskām atzītas Čehija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Malta, Polija, Portugāle, Slovākija un Spānija. Savukārt Latvija ierindota vājāko valstu starpā, paliekot pēdējā vietā aiz Rumānijas, Bulgārijas un Lietuvas.
Tajā pašā laikā jaunais pārskats liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovāciju rezultātus. Tomēr izaugsme šajā jomā palēninās un ES joprojām nespēj panākt globālos šīs nozares līderus – ASV, Japānu un Dienvidkoreju. Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovāciju jomā. ES aizvien ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām. Tomēr Ķīna uzlabo inovāciju rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei. Eiropas Savienībā rangu tabulas augšgalā savu vietu apliecina Zviedrija; tai cieši seko Dānija, Vācija un Somija (skatīt visu rezultātu pārskatu turpmāk). Uzņēmumu inovāciju darbības ir svarīgs faktors, kas palīdz ierindoties starp labākajiem ES un starptautiskā līmenī.
“Šā gada rezultāti nepārprotami ir brīdinājums, ka jāpieliek lielākas pūles, veicinot inovācijas. Ja vēlamies panākt mūsu galvenos ekonomiskos partnerus un pārvarēt pašreizējo krīzi, visa uzmanība jāvelta inovācijām. Īpaši es lieku cerības uz uzņēmumiem, jo tie sevi ir apliecinājuši kā galvenie faktori sekmīgā inovāciju darbībā.
Tomēr veiksmīgā uzņēmumu dibināšana citās pasaules daļās liecina, ka Eiropai vēl jāmācās,” norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajāni.
Savukārt pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna uzsvērusi: “Mums nepieciešamas tādas līdzsvarotas pētniecības un inovāciju sistēmas, kas valstīs nodrošinātu uzņēmumiem inovācijas veicinošu vidi. Rezultātu pārskats liecina arī par to, ka Eiropa atpaliek no ASV augsta līmeņa pētniecībā. Mums steidzami vajadzīga Eiropas Pētniecības telpa, lai vairāk veicinātu konkurenci, gūtu izcilus sasniegumus un piesaistītu un noturētu pasaules izcilākos pētniecības talantus.”
Ziņojumā analizētas arī inovāciju attīstības tendences Horvātijā, Islandē, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē un Turcijā. No ārpuskopienas Eiropas valstīm Šveice ir kopējais inovāciju līderis, pārspējot visu dalībvalstu sniegumu.
Tāpat Eiropas Savienības 27 dalībvalstu inovāciju attīstības rādītāji salīdzināti ar ASV, Japānas un tā dēvēto BRIC grupu, kurā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. ASV un Japāna joprojām notur savu pārsvaru pār ES 27.
