Veidos mikroalģu audzēšanas bioreaktoru 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā kā Eiropas Savienībā tuvākajos gados pamazām tiks aizliegta virkne augu aizsardzības līdzekļu to toksiskuma dēļ, lauksaimnieki un zinātnieki kopīgi meklē dažādus bioloģiskus risinājumus.
Pie viena no tādiem darbu kopīgi sākuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes un Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta zinātnieki, kā arī zemnieku saimniecība “Klīves” un zemnieka Daiņa Rūtenberga saimniecība.
Pētījumu mērķis ir radīt augu augšanas stimulatoru un antimikrobiālo līdzekli no mikroaļģēm.
Turklāt, lai aļģu biomasu un preparātus iegūtu pētniecības nolūkiem arī turpmāk, LU Bioloģijas institūtā paredzēts uzstādīt Latvijā vēl nebijušu eksperimentālu mikroalģu audzēšanas bioreaktoru un izstrādāt izaudzētās aļģu biomasas apstrādes procesu.
Kā skaidro LLU Lauksaimniecības fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kampuss, nepieciešams atrast citus līdzekļus, kā veicināt augu veselību un iegūt kvalitatīvas ražas, īpaši bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās, kur sintētisko augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošana nav atļauta.
Patlaban zināms, ka aļģes spēj sintezēt arī aktīvus organiskus savienojumus, kas varētu būt iesaistīti gan auga augšanā, gan noturībā pret stresu. Tomēr precīzs šo produktu darbības mehānisms vēl nav izpētīts.
Trūkst arī zināšanu par aļģu produktu efektivitāti dažādiem Latvijā audzētiem kultūraugiem, tostarp, piemēram, rudens avenēm.
Lielākā daļa komerciāli pieejamo aļģu preparātu ir ražoti no okeānos augošām un iegūtām brūnaļģēm (makroaļģēm). Toties maz pētītas ir vienšūnas aļģu (mikroaļģu) īpašības šādu augus stimulējošu un aizsargājošu preparātu izmantošanā.
Zemnieku saimniecībai “Klīves” un Daiņa Rūtenberga saimniecībai sadarbojoties ar LLU un LU zinātniekiem, projektā sākotnēji tiek salīdzināta no dažādu aļģu sugu biomasas iegūto ekstraktu efektivitāte rudens aveņu audzēšanā. “Šādos pilotpētījumos iegūtie dati būs nozīmīgi, lai piesaistītu papildu finansējumu un pēcāk padziļināti izpētītu molekulāros un ģenētiskos mehānismus potenciālajiem aļģu produktiem.
Tālākajos pētījumos būs iespējams noteikt ne tikai potenciālo jauno produktu ietekmi uz aveņu vai citu ogulāju ražību un aizsardzību, bet arī uzturvērtību un cilvēka veselībai svarīgu savienojumu uzkrāšanu ogās.
Nozīmīga būs arī mikroaļģu preparātu ražošanas izmaksu aplēse un ieguvumi attiecībā pret iespējamo ogulāju ražas pieaugumu un salīdzinājumā ar esošajiem augu stimulējošajiem un aizsardzības līdzekļiem,” norāda K. Kampuss, informējot arī, ka pētījums noslēgsies 2023. gada janvārī.
